Konkurences uzraugi ceļ trauksmi par zāļu cenām - tās ir augstākās Baltijā
Latvijā ir pircējiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome.
Ziņojumā norādīts, ka gala cena veidojas no ražotāja cenas, vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un PVN. Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi, arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā – 9%, Lietuvā – pieci procenti.
Trūkst griestu uzcenojumam
Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām – lieltirgotavas cenai. Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs – 6,05 eiro. Salīdzinot apmēram 20 Baltijā biežāk pirktos medikamentus, Konkurences padome konstatējusi, ka vairumā gadījumu ražotāji Latvijas lieltirgotavām noteikuši zemāku zāļu cenu, tomēr uzcenojumu dēļ tas neatspoguļojās gala cenā.
Ievērojamas atšķirības
Ražotāji apmēram 80% šo zāļu Latvijā noteikuši zemāku cenu nekā Lietuvā un Igaunijā, bet tikai apmēram 40% no tām patērētāji iegādājas lētāk nekā abās kaimiņvalstīs.
Latvijas pacienti visbiežāk iegādājas zāles, kas maksā līdz 50 eiro. Piemēram, zāļu iepakojumiem, kam ražotāji noteikuši 20 eiro cenu, maksimālais lieltirgotavu uzcenojums Latvijā var būt 2,84 eiro, bet Lietuvā viens eiro un Igaunijā 60 centu. Turpinot pieaugt ražotāju cenai, palielinās atšķirība starp lieltirgotavu uzcenojumiem Latvijā un kaimiņvalstīs. Aprēķini norāda uz iespēju, ka Latvijas zāļu cenu veidošanas mehānisms lieltirgotavām ir īpaši labvēlīgs, jo dod iespēju noteikt salīdzinoši augstus maksimālos uzcenojumus.
Aptieku daļa
Latvijā aptieku uzcenojums ražotāju zāļu iepakojumam 20 eiro apmērā var sasniegt 4,92 eiro, Lietuvā – 3,57 eiro un Igaunijā – 3,09 eiro. Pieaugot ražotāju cenai, procentuāli palielinās Latvijas aptieku uzcenojums, bet Lietuvas un Igaunijas nekompensējamajām zālēm aptieku uzcenojumi kļūst nemainīgi pie noteikta iepirkuma cenas sliekšņa.
Latvijā augstākais uzcenojums nav tikai lētākajām zālēm, kas aptiekās maksā līdz 3,5 eiro. Šādā sistēmā kā “jutīgākais segments” ir nekompensējamās bezrecepšu zāles, jo lieltirgotavām un ražotājiem ir plaša rīcības brīvība, vienlaikus pastāvot vertikālajai integrācijai un nepietiekamai farmaceitu neatkarībai.
Labvēlīgi lieltirgotavām
“Nav skaidrs, kurš ir bijis šī ģeniālā cenu aprēķināšanas mehānisma autors un kāpēc tāda sistēma ir radīta. Par piecenojumiem runā jau desmit gadus, taču arī tirgus pētījumu varēja veikt jau pirms desmit gadiem. Latvijā šī sistēma ir labvēlīga lieltirgotavām, savukārt aptiekām tā ir mazāk labvēlīga un aptiekas padara atkarīgas no lieltirgotavām,” teic Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Lielāka atšķirība lieltirgotavu uzcenojumos ir zālēm virs 500 eiro, Latvijā veidojot lielāko sadārdzinājumu. Kopumā Latvijā kompensējamiem medikamentiem lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi ir augstākie zālēm, kuras aptiekā var nopirkt līdz aptuveni 35 eiro.
Ministrija sola izmaiņas
Tajā pašā laikā Baltijas tirgi ir salīdzinoši līdzīgi un zāļu cenām nevajadzētu būtiski atšķirties. Konkurences padome aicina izvērtēt iespēju lieltirgotavām un aptiekām ieviest fiksētu maksu par katru pārdoto zāļu iepakojumu un paredzēt tādu uzcenojumu sadalījumu, kas mazinātu aptieku atkarību no lieltirgotavām.
Veselības ministrija jau kopš vasaras sākuma pārskata medikamentu piecenojumu mehānismu, informē tās pārstāvis Oskars Šneiders. Plānots, ka līdz šā gada beigām būs sagatavots grozījumu projekts Ministru kabineta noteikumos. Tas ļaušot nodrošināt kompensējamos medikamentus un medicīnas ierīces ar iespējami mazāku pacienta līdzmaksājuma apmēru.
