Kad sapņošana miegā kļūst bīstama
Reizēm murgi, bet reizēm cenšanās izkļūt no tiem sabojā mūsu miegu. Amerikāņu miega speciāliste, neiroloģe Nabīla Nasira, pamatojoties uz savu pieredzi, uzskata, ka miega traucējumi, kas liek gulētājam spert, kliegt, kauties, izkrist no gultas un tamlīdzīgi agresīvi uzvesties, ir daudz biežāk sastopami, nekā pieņemts domāt – jo cilvēki par to nestāsta un ārsti arī nejautā. Visbiežāk šie miega traucējumi skar vīriešus, parasti pēc 60 gadu vecuma.
Nesen kādā kanādiešu pētījumā atklāts, ka miega traucējumi, kas parasti notiek REM fāzē (miegā ar ātrajām acu kustībām), draud ne tikai satraumēt gulētāju vai viņa partneri. “Uzvedības traucējumi miegā ar ātrajām acu kustībām (RBD) ir ne tikai priekšvēstnesis, bet arī būtisks brīdinājums par neirodeģenerāciju, kas var beigties ar smadzeņu slimību,” brīdina pētnieki.
“Gandrīz 80–90 % no cilvēkiem, kam ir RBD, attīstās kāda smadzeņu slimība.” Izplatītākās no tām ir Alcheimera un Pārkinsona slimība.
Mejo klīnikas zinātnieku veiktā pētījumā secināts, ka cilvēkiem, kam miega REM fāzē ir uzvedības traucējumi, risks piedzīvot vieglus kognitīvos bojājumus vai Pārkinsona slimību četru gadu laikā pēc šīs diagnozes noteikšanas ir divreiz lielāks nekā cilvēkiem, kam nav konstatēti miega traucējumi.
Citā pētījumā amerikāņu zinātnieki atklājuši iespējamos iemeslus, kas izraisa šos bīstamos miega traucējumus. Tā kā to uzskata par retu sindromu, kas skar tikai 0,5 % cilvēku, pētnieki apkopoja informāciju no 13 iestādēm desmit valstīs. Kopumā 347 RBD slimnieki tika salīdzināti ar tikpat lielu skaitu cilvēku, kam nebija miega traucējumu.
Atklājās šādi riska faktori: smēķēšana, galvas trauma, pakļautība pesticīdiem, nodarbošanās ar lauksaimniecību un zemāks izglītības līmenis.
