Mūsdienu "bubulis" - baltmaize. Vai tiešām tik kaitīga, ka jāizvairās pat tiem, kas necieš no celiakijas?

Saslimstība ar celiakiju pēdējo divdesmit gadu laikā ir pieaugusi četras reizes, tiesa, pēc oficiālajiem datiem tā skar tikai vienu procentu populācijas. 

Ja runā par cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret glutēnu un sūdzas par vēdersāpēm un diskomfortu pēc glutēnu saturošu produktu ēšanas, atkal ir grūti noteikt problēmas patiesos apmērus, taču šādu gadījumu skaits varētu būt sešas reizes lielāks nekā celiakijas slimnieku daudzums

Cilvēkiem ar celiakiju organisms uztver glutēnu kā indi. Citiem cilvēkiem mēdz būt glutēna alerģija vai nepanesība vieglākā formā – tie varētu būt kādi 7 vai 8 % no visiem ASV iedzīvotājiem. Lai kā arī būtu, aptuveni 30 % no ASV pieaugušajiem iedzīvotājiem vai nu mēģina izvairīties no glutēna, teic mārketinga firmas “NPD Grupa” pārstāvis.

Vai vienmēr vainojama tikai maize?

Maize nudien vairs negaršo tā, kā tā garšoja agrāk. Lai padarītu ražošanu ātrāku un maizes klaipu lētāku, pagājušā gadsimta 60. gados maizes gatavošanas tehnoloģijā kaut kas būtiski mainījās, proti, emulgatoru, konservantu un, galvenais, enzīmu pievienošana mīklai.

Lai gan cilvēki nudien reaģē uz moderno maizes klaipu, tam var arī nebūt sakars ar glutēnu (neskaitot tos, kas sirgst ar celiakiju). Patiesie vaininieki varētu izrādīties mīklai pievienotie enzīmi un reakcija pret tiem – jo īpaši pret alfa amilāzi, kas sašķeļ maizē esošo cieti cukuros (procesu dēvē par hidrolīzi), lai organisms to vieglāk un ātrāk pārstrādātu.

Citi uzskata, ka īstie vaininieki ir saliktie ogļhidrāti, zināmi arī kā FODMAPs (akronīms fermentētiem oligosaharīdiem, disaharīdiem, monosaharīdiem un polioliem). FODMAPs ogļhidrāti ir osmotiski, kas nozīmē, ka tie zarnu traktā piesaista ūdeni, un tas var radīt vēdersāpes, vēdera pūšanos un caureju. Tos var atrast ne tikai kviešos un rudzos, bet arī dažos augļos un dārzeņos. 

Glutēnu nesaturošs nenozīmē, ka tas ir produkts “bez grēka”

Nav nekādu pierādījumu, ka, izslēdzot glutēnu no uztura, jums būs vieglāk samazināt svaru. Kad kāds ar celiakiju slims cilvēks izslēdz no uztura glutēnu un zaudē svaru, iemesls drīzāk meklējams tajā, ka viņš pārstāj ēst visus rūpnieciski pārstrādātos produktus, kuri tika ēsti iepriekš (rafinētu miltu maize, pasta, krekeri). Šie ēdieni ir bagātīgs glutēna avots, bet tas nepadara glutēnu par vainīgo.

Ja jūs kļūstat nedaudz tievāki, atsakoties no glutēna, visticamāk, esat izslēguši no uztura lielu daļu rūpnieciski ražoto, kalorijām bagātīgo produktu, piemēram, ceptus un fritētus ēdienus, picas, dažādas uzkodas un našķus, ko pārdot iepakojumos, un maizes. Taču daudzi bezglutēna produkti var būt pat vairāk piesātināti ar kalorijām nekā tie, kas satur glutēnu. Tā ir, kad ražotāji aizvieto glutēnu ar papildu taukvielām un cukuru.