Stress var nodarītu nopietnu ļaunumu arī jūsu zobiem

Zobu nodilums veidojas pakāpeniski, cilvēki, lielākoties, nepamana, kā un kad šis process ir sācies. Nodilumam palielinoties, zobi zaudē emalju, kas nozīmē, ka tie zaudē virsējo slāni un  dilst vēl straujāk, kļūst jutīgi, vairāk bojājas, krāsojas un paliek tumšāki.

“Ja zobi ir stipri nodiluši, palielinās slodze uz sejas žokļa locītavu - tā var iekaist,  locītavas skrimslis nodilst un žokļa locītava var sākt sāpēt vai krakšķēt. Jāsaprot, ka mūsu zobi nepastāv paši par sevi, zobi ir mijiedarbībā ar organisma kopējo veselību”, stāsta Signe Mālmane, zobārste ar 25 gadu pieredzi.

Kā stāsta speciāliste, ja cilvēkam ir paradums rīvēt zobus, vai tos sakost un cieši saspiest, tad žokļa locītava atrodas pastāvīgā pārslodzē, un tā var sākt sāpēt. Tāpat zobu sakošana var radīt galvas sāpes un cilvēks pat var nesaprast, ka pie vainas ir zobi. ”Galva var sāpēt no tā, ka stresa dēļ cilvēks dzīvo sakostiem zobiem. Lielākā daļa pacientu noliedz, ka viņi sakož vai griež zobus, bet es redzu, ka zobi ir stipri nodiluši, un ir skaidrs, ka tas nav ēšanas ietekmē. Zobu griešana vai sakošana var būt izveidojusies jau kā paradums, kuru cilvēks pats nemana. Tas var notikt gan dienā, gan nakts laikā. Labā ziņa - šo procesu ir iespējams novērst, jo līdzīgi kā ir kariesa profilakse, tā ir arī profilakse zobu nodilumam un sejas žokļa locītavas veselībai ”, stāsta zobārste.  

Zobiem no ciešas sakošanas var veidoties plaisas emaljā, kuras ne vien rada jutīgumu, bet, plaisai aizejot līdz nervam, arī sāpes. Lielākā problēma dakteres ieskatā ir tā, ka cilvēki laicīgi nepamana zobu nodilšanu, kā arī pastāv stereotips, ka tas ir nenovēršami un parādās līdz ar vecumu. Kā uzsver zobārste, zobu nodilumam ar gadiem nav nekādas saistības, tas var parādīties gan 15, 20, gan 50 gadu vecumā, jo pie vainas ir stress. Zobu dilšanu var pastiprināt arī saldinātu, skābu dzērienu lietošana, izteiktas augļu diētas. Ēdot augļus ārpus ēdienreizēm, visas dienas garumā, mutē pastāvīgi ir skāba vide, kas veicina nodiluma veidošanos ne vien uz virsmām, bet arī pie smaganām.

“Cilvēki bieži vien uztver zobus tikai kā sejas estētiku, bet zobi ir daļa no organisma kopējās veselības un cilvēka labsajūtas. Ja zobi ir nodiluši un neglīti, cilvēks izvairās smaidīt, kolēģi uzskata par nekomunikablu, tas ietekmē arī panākumus karjerā. Tālāk seko izvairīšanās no grūti sakošļājamas pārtikas, kas savukārt ietekmē veselību”, stāsta Mālmane.

Izteikts zobu nodilums ir pamanāms jau pa gabalu, jo sejas apakšējā trešdaļa kļūst īsāka, tāpat var padziļināties zoda rieva vai rievas, kas stiepjas no deguna uz mutes kaktiņiem. Šādā situācijā nelīdzēs kosmētiskās procedūras, jo vienīgais, kas var uzlabot sejas izskatu ir sakodiena augstuma atjaunošana. Sejai formu piešķir zobi, tāpēc, ja tie ir pareizā augstumā, seja izskatās labāk. Pareizs zobu augstums padara komfortablāku ēšanu, cilvēks ne vien izskatās, bet arī jūtas daudz labāk.  

“Zobu veselībai ir jāseko līdzi regulāri, tad arī zobārsta apmeklējumi būs daudz patīkamāki. Ja nodilums ir tikai sācies, tad, piemēram, var atjaunot trešo zobu stūrīšus un pasargāt priekšzobus. Savukārt, ja zobi ir jau nodiluši ne tikai uz kožamajām virsmām, bet arī pie smaganām un stipri iekrāsojušies, tad var pielietot zobu estētisko pārklājumu ar helio plombēm. Dilstot zobs paliek plānāks un tumšāks, var pat sākt spīdēt cauri nervs. Šādā gadījumā zobu jau ir nepieciešams pārklāt, lai to pasargātu”, stāsta Mālmane.

Nākošais solis ir cilvēkam pašam saprast, kāds viņa paradums veicina zobu nodilumu, un kā no tā atbrīvoties. Ja cilvēks tam pievēršas, konsultējas ar zobārstu, viņš pēc tam ir laimīgs, jo pirmkārt, atjauno to, kas ir nodilis, otrkārt - novērš turpmāku zobu dilšanu. Rezultātā, veseliem zobiem papildus nāk klāt ļoti liela komforta deva – skaistāks smaids, ērta ēdiena sakošļāšana un novērsts zobu jutīgums.