Cik soļu dienā patiesībā jānoiet?

Mums vienmēr stāsta, ka dienā ir jānoiet 10 000 soļu. Tas ir iestatītais soļu skaits lielākajā daļā viedtālruņu un pedometru (soļu skaitītāju), taču jājautā, kur šāds skaitlis ir radies un vai tam ir zinātnisks pamatojums. Pārsteidzoši, bet pētījumu patiešām nav daudz. Šķiet, pieņēmums radies Japānā, kur 60. gados soļotāju klubos cilvēki izmantoja pedometrus, ko bija ražojis uzņēmums, kura nosaukums tulkojumā nozīmē “10 000 soļu”. Un tomēr pētnieki no Arizonas štata universitātes saka – desmit tūkstoši varētu būt saprātīgs soļu skaits, kas ik dienu būtu jānoiet katram cilvēkam, kurš grib saglabāt veselību, lai gan tas, protams, ir vairāk saistīts ar mārketingu nekā ar zinātni. Un daudz ir atkarīgs arī no cilvēka vecuma un veselības.

Vidēji amerikānis dienā noiet 3000–4000 soļu, kas ir aptuveni 2–3 kilometri, un lielākā daļa piekrīt, ka tas nav pietiekami. Taču 10 000 soļu var būt par daudz, saka pētnieki no Hārvarda Universitātes Medicīnas skolas. Pētnieki lēš, ka pozitīvo efektu – samazinātu sirds slimību, aptaukošanās, artrīta un depresijas risku – var panākt, ja vidēji nostaigā 4400 soļu dienā. Tas ir minimums. Labāku rezultātu var panākt, ja noiet 7 700 soļu dienā, taču, ejot vēl vairāk, papildu labuma veselībai vairs nav – iesiet iešanas pēc.

Pētnieki novēroja 16 741 sievietes iešanas paradumus, kas bija vidēji 72 gadu vecas un piekrita lietot pedometru. Četru gadu ilgā pētījuma laikā 504 sievietes nomira, un tās bija tās, kas gāja vismazāk, bieži kopumā mazāk nekā 2700 soļu dienā. Palielinoties soļu skaitam, mirstības rādītājs kritās, bet pie 7700 soļiem tas apstājās. 

“Mēs bijām pārsteigti, ka tik nelielu soļu skaitu var sasaistīt ar tik būtisku mirstības kritumu,” atzina pētniece Imina Lī (I-Min Lee).

Šķiet, iešanas ātrumam nav būtiskas nozīmes. Daudzas sievietes gāja lēnā pastaigas solī, un iespaids uz veselību viņām bija tāds pats kā sievietēm, kas gāja enerģiskāk.