Latvijā otrs mazākais vēža ārstēšanas finansējums Eiropā; vēl mazāks tas ir vien Rumānijā
Latvijā vēža ārstēšanai vidēji uz vienu iedzīvotāju 2018.gadā tika atvēlēts otrs mazākais finansējums Eiropā - vēl zemāks tas bija vienīgi Rumānijā, liecina jaunākais Eiropas Farmaceitisko ražotāju un asociāciju federācijas (EFPIA) ziņojums, kurā iekļauti dati par veselībai atvēlētiem līdzekļiem 31 valstī.
„EFPIA jaunākais ziņojums liecina, ka gan kopējā veselības aprūpē, gan vēža ārstēšanas finansēšanā Latvija ievērojami atpaliek ne tikai no gandrīz visām Eiropas valstīm, bet arī ir pēdējā vietā Baltijā,” norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektors Dr. Valters Bolēvics.
Vidēji Eiropā viena vēža slimnieka ārstēšanai gadā valsts atvēl 188 eiro, bet Latvijā šī summa ir 80 eiro, liecina EFPIA dati.
Latvijas finansiālo atpalicību vēža ārstēšanā apliecina arī šī gada valsts finansējums onkoloģijas medikamentiem, kas, pēc Nacionālā veselības dienesta SIFFA sniegtajiem datiem, ir 34,6 miljoni eiro. Savukārt Lietuva un Igaunija no valsts budžeta 2019.gadā onkoloģiskām zālēm atvēlējusi attiecīgi 129 un 50 miljonus eiro, liecina SIFFA apkopotā informācija.
Salīdzinot Baltijas valstu tēriņus onkoloģisko medikamentu apmaksai, arī SIFFA pētījums apliecina, ka Latvija pēdējo gadu laikā vēža pacientu zālēm atvēlējusi ievērojami mazāk naudas nekā Lietuva un Igaunija. Visstraujāk valsts finansējums vēža zāļu apmaksai pērn pieauga Lietuvā, 2018. gada beigās sasniedzot aptuveni 900 000 eiro uz 100 000 iedzīvotāju jeb kopumā gandrīz 105 miljonus eiro, liecina apkopotie dati.
Salīdzinoši, Latvijā vēža zālēm valsts budžetā atvēlēts vairāk nekā uz pusi mazāk naudas jeb aptuveni 400 000 eiro uz 100 000 iedzīvotāju.
„Minētā statistika apliecina, ka Latvijā vēža pacientu nodrošinājums ar medikamentiem arvien vairāk atpaliek ne tikai no labāk situētajām Eiropas valstīm, bet arī no ekonomikas attīstībā līdzvērtīgajiem kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Turklāt bēdīgā ziņa ir tā, ka mūsu valsts arvien vairāk atpaliek tieši jauno, inovatīvo medikamentu nodošinājumā, kas būtiski pagarina iedzīvotāju dzīves ilgumu un dzīves kvalitāti,” uzsver V.Bolēvics.
Arī kopējais finansējums veselības aprūpei pērn Latvijā bija viens no zemākajiem Eiropā jeb 5.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr vairumā Eiropas valstu veselības izdevumi tuvinās 10% no IKP, liecina minētā EFPIA pētījuma dati.
