Izrādās, sarkanvīns - bet ne žūpošana! - nāk par labu mūsu zarnām
Pateicoties sarkanvīnam, zarnās kļūst vairāk derīgo baktēriju, vēsta jauns britu zinātnieku pētījums, kas publicēts žurnālā "Gastroenterology".
Iemesls ir polifenoli, kurus satur arī baltvīns, sidrs un alus, tikai daudz mazāk. Pozitīvam efektam pietiek tikai ar vienu glāzi sarkanvīna divās nedēļās – Londonas Karaliskās koledžas pētnieki neaicina aizrauties ar alkoholu. Turklāt polifenolus satur arī daudzi dārzeņi un augļi, tostarp sarkano vīnogu miza.
Polifenoli kalpo par barību triljoniem derīgo mikrobu, kas mīt mūsu zarnās. Izjaucot šo ekosistēmu, cilvēkiem draud aptaukošanās, sirds slimības un citas kaites, var ciest pat psihiskā veselība.
Pētījumā piedalījās daži tūkstoši cilvēku Lielbritānijā, Nīderlandē un ASV – visi viņi bija dvīņi. Dalībniekus iztaujāja par ēšanas ieradumiem un iecienītajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tiem, kas deva priekšroku sarkanvīnam, bija daudzveidīgāka mikroflora. Neviens no viņiem gan pārlieku neaizrāvās ar alkoholu, un pētnieki norāda, ka žūpošana kaitē veselībai kopumā un visdrīzāk arī derīgajām baktērijām.
Pētījuma līdzautore Karolīna Leroja arī uzsver, ka šie dati nav gūti eksperimenta ceļā, tāpēc pilnīgi droši nevar uzskatīt, ka novēroto efektu rada tieši sarkanvīns. Tagad viņa plāno izpēti turpināt, piedāvājot dalībniekiem sarkanvīnu, vīnogu sulu un neko no tā, lai redzētu ietekmi.
2017. gadā BBC televīzijas raidījums "Uzticieties, esmu ārsts" sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu noskaidroja, ka derīgos mikrobus strauji pavairo kefīrs, turklāt labāk nekā probiotiķu preparāti.
