Vēnu mazspēja jāārstē laikus

Vēnu mazspēja jeb varikoze ir visizplatītākā vēnu slimība – skaidro asinsvadu ķirurgs flebologs Ints Ūdris. Tās izpausmes var būt dažādas – no smaguma sajūtas kājās, kas parādās vakaros, līdz pat nepatīkamām nedzīstošām čūlām uz apakšstilbiem. Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc piepampst kājas, ir traucēta šķidruma – asiņu un limfas – attece no tām.

Neizstaipi vēnas!

Uz kājām asinis sirds pumpē pa artērijām, atpakaļ tās plūst pa vēnām. Artērijas ir stiegrainākas, un tajās ir noteikts spiediens, kas dzen asinis uz priekšu. Turpretī vēnās spiediena nav – tās ir mīkstas, elastīgas, un asiņu atteci nodrošina blakus esošo muskuļu darbība.

Kad cilvēks staigā, muskuļi spiež asinis uz augšu. Lai asinis tecētu pareizajā virzienā, vēnās ir tādas kā kabatiņas – vārstules. Tā asinis pakāpeniski no vārstules uz vārstuli kā pa plauktiņiem tiek uz augšu. Kad ilgstoši sēž vai stāv, asinīm atpakaļ uz sirdi nokļūt ir grūtāk. Vēnas gan ir elastīgas un spēj uzkrāt milzīgu daudzumu asiņu.

Jo vairāk vēnas pakļauj izstaipīšanai, jo lielāka iespēja, ka attīstīsies vēnu varikoze un citas smagākas problēmas. Arī vēnu vārstulēm ir grūtāk izturēt jau palielināto asiņu svaru, un tās mēdz saplīst. Tad slodze uz zemāk esošo vārstuli palielinās vēl papildus un plēš arī to.

Jāārstē laikus

Vēnas izstaipās un izspiežas. Tā diemžēl nav tikai kosmētiska problēma; ja tās neārstē, var attīstīties trofiskās čūlas, kas ir smaga, mokoša un grūti ārstējama problēma – pušumi, kas pat ar specifisku ārstēšanu nedzīst mēnešiem, gadiem. Tāpēc ir vērts nostiprināt un saudzēt savas vēnas, pirms sākušās problēmas. To var darīt gan ar vēnām draudzīgāku dzīvesveidu, vingrošanu un procedūrām, gan ar uzturu un venotoniskiem līdzekļiem – vēnas nostiprinošām zālēm un uztura bagātinātājiem.

Ja parādās pirmās pazīmes, kas var liecināt par vēnu mazspēju, piemēram, tūskas, ir jāvēršas pie ģimenes ārsta. Kāju tūkšanai var būt arī citi cēloņi, kurus vēlams novērst. Tomēr, ja pie vainas ir vēnu mazspēja, jākonsultējas pie flebologa jeb vēnu ārsta, kurš precizēs slimības stadiju un ieteiks labāko ārstēšanu. Flebologs ar vēnu duplekssonogrāfijas izmeklējumu var noskaidrot, vai šie simptomi liecina par hronisku venozu mazspēju. Ja tā ir, nekavējoties jāsāk ārstēšana, citādi slimība progresēs.

Jebkurā gadījumā jau pašā slimības sākumstadijā ir jānovērš riska faktori – liekais svars, smēķēšana, mazkustīgums; jāparūpējas, lai vēlas būtu elastīgākas un veselīgākas.

Kompleksa pieeja

Bieži vien cilvēki domā, ka flebologs uzreiz ieteiks operāciju. Tomēr atsevišķos gadījumos sākotnējus hroniskas venozas mazspējas simptomus var ārstēt, pamainot dzīvesveidu un ieradumus, lietojot kompresijas terapiju (piemēram, kompresijas zeķes), fizikālās terapijas metodes un vēnas tonizējošus medikamentus vai uztura bagātinātājus. Lai laikus apturētu vēnu varikozes attīstību un nepieļautu jaunu vēnu slimības formu veidošanos, svarīgi veikt arī profilaktiskas darbības.

Lai gan flebologi parasti izskaidro – ja bojātas stumbra vēnu vārstules, ļoti nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, un laikus veikta vēnu operācija aptur turpmāku vēnu bojāšanu. Vēlāk operējot vēnas, visticamāk, operācijas apjoms jau būs daudz lielāks. Tomēr reāli ne katram uzreiz ir iespējams atļauties šādu operāciju. Tad nu jāizmanto visas pārējās iespējas stiprināt un nosargāt vēnas. Tas nekas, ja sākotnēji nav sūdzību; slimību ielaist nevajag, un jāievēro flebologa ieteikumi.

Kā attīstās varikoze

Sākotnējā stadijā hroniska vēnu mazspēja ir samērā nemanāma, un vēl nav redzamu vai taustāmu varikozu vēnu, paplašinātu, mezglainu asinsvadu. Tie ir subjektīvi simptomi, kurus var sajust dienas beigās, – smaguma sajūta, tirpšana, sāpes, nogurums kājās.

Tomēr jau šajā stadijā vajadzētu konsultēties ar flebologu.

Venozā spiediena pieaugums rada audu iestiepumu, vēnu izstiepšanos, to sieniņu paplašināšanos. Pasliktinās audu apgāde ar barības vielām, rodas pietūkums potīšu un apakšstilbu rajonā. Sākotnēji tūska nav pamanāma, taču, progresējot slimībai, rodas krampji apakšstilbos naktī, dedzināšanas sajūta, nieze, ādas pigmentācijas izmaiņas, ekzēma un nedzīstošas čūlas.

Ja vēnas neārstē, var rasties komplikācijas – vēnu iekaisums (flebīts), tromboze (aizsprostojums); trombi var veicināt trombu emboliju, kas var sākt pārvietoties augšup pa asinsrites sistēmu, izraisot sirdsdarbības traucējumus, insultu, infarktu. Tromboze ir bieža varikozo vēnu komplikācija

Kā var palīdzēt zāles?

Flebotropie jeb venotropie līdzekļi ir medikamenti vai uztura bagātinātāji, kuri samazina venozās mazspējas izraisītos simptomus – tūsku un smaguma sajūtu. To iedarbība vērsta gan uz vēnu sieniņu tonizēšanu, gan iekaisuma un sāpju samazināšanu, gan trombu rašanās iespēju, gan asins cirkulācijas uzlabošanu. Tie uzlabo vēnu sieniņu un vārstuļu stāvokli, samazinot asinsvadu caurlaidību un neļaujot asins šūnām nokļūt ārpus tiem. Jo mazākas vēnu izmaiņas, jo labāks efekts, tomēr kā papildu terapiju to var lietot visās slimības stadijās.

Lielākā daļa venotonisko līdzekļu ir izgatavoti no augos (zirgkastaņās, vīnogu lapās, ginka lapās un citos) sastopamajiem flavonoīdiem vai arī ir dažādu vielu kombinācija.

Bieži vien šajos līdzekļos izmantots pussintētisks flavonoīds diosmīns (Diosmin, diosmetin 7-O-rutinoside).

Tā farmakoloģiskā iedarbība ir angioprotektīva (asinsvadus aizsargājoša), vēnas tonizējoša un aizsargājoša. Diosmīns arī samazina asins sastrēgumus vēnās. Šī viela palielina kapilāru rezistenci (efekts atkarīgs no devas), samazina to caurlaidību, uzlabo mikrocirkulāciju. Palielina asinsvadu pretestību ortostatiskas hipertensijas gadījumā pēcoperācijas periodā. Uzlabo limfātisko drenāžu.

Rutozīds (Rutoside). Farmakoloģiskā darbība – angioprotektīva. Samazina kapilāru caurlaidību, tūsku un iekaisumu, nostiprina asinsvadu sieniņu. Bremzē agregāciju (salipšanu) un palielina eritrocītu deformācijas pakāpi. Tas nozīmē, ka audi tiek labāk apasiņoti un samazinās trombu veidošanās risks. Ietekmē galvenokārt kapilārus un vēnas. Pacientiem ar hronisku venozu nepietiekamību, limfostāzi samazina kāju tūsku, sāpes un parastēzijas.

Sarkano vīnogu lapu ekstrakts. Franču mediķi ievēroja, ka par vēnu slimībām retāk sūdzas vīndari. ieinteresējās Zinātnieki atklāja, ka zemnieki regulāri darina uzlējumus no vīnogu lapām, lai samazinātu smaguma un sāpju sajūtu kājās pēc daudzo stundu darba. Šī ārstēšanas metode bija īpaši izplatīta Vidusjūras reģionā un bija efektīva.

Sarkano vīnogu lapu ekstrakts satur bagātīgu flavonoīdu klāstu, kas palīdz vēnām un asinsvadiem pildīt savas funkcijas. Cilvēka organismā flavonoīdi palīdz sintezēt slāpekļa oksīdu, kas ir ļoti svarīgs asinsvadu veselībai, nervu audiem un kas stiprina imunitāti.

Par slāpekļa oksīda lomas izpēti sirds un asinsvadu sistēmas regulācijā 1998. gadā Lui Ignaram, Feridam Mjuredam un Robertam Ferčgotam tika piešķirta Nobela prēmija.

Ko satur Venikap

Divās kapsulās Venikap apvienotas vairākas vēnu veselību uzlabojošas vielas: diosmīns (300 mg), C vitamīns (40 mg), rutozīds (50 mg), sarkano vīnogu lapu ekstrakts (50 mg) , A vitamīns (640 µg), E vitamīns (9,6 mg).

Reklāmas raksts tapis sadarībā ar Polpharma.