Pētnieki apgāž uzskatu, ka mūsu organismā viss ir atkarīgs no DNS ģenētiskā koda
Jūs patiešām esat tas, ko ēdat. To apliecina atklājums par mikrobioma esamību – maljardiem baktēriju, kas mīt mūsu zarnu traktā. Neveselīgs mikrobioms var novest pie sliktas veselības, taču kādā unikālā pētījumā secināts, ka to var ātri mainīt.
Mikrobioms mainās līdz ar pārmaiņām uzturā – sākot no brīža, kad tiekam baroti ar krūti, tad pārejot uz viegli sagremojamu barību, tad – cietāku un visbeidzot ēdot dārzeņus un gaļu. Slikts uzturs veido slikti strādājošu mikrobiomu, un tas ietekmē imūnsistēmas spēju cīnties ar vīrusiem un baktērijām.
Labā ziņa – mainot diētu, mēs varam mainīt arī savu mikrobiomu – to atklājuši pētnieki no Stenforda universitātes Medicīnas skolas.
Pētnieki analizēja četras iedzīvotāju grupas, kas dzīvo Himalajos. Rautas un Rādži iedzīvotāji beidzamo 40 gadu laikā ir nodarbojušies ar lauksaimniecību, Taru iedzīvotāji ar lauksaimniecību nodarbojās jau 300 gadus, savukārt Čepangas iedzīvotāji joprojām ir vācēji un mednieki.
Katrai iedzīvotāju grupai bija atšķirīgs mikrobioms, bet Rautas un Rādži iedzīvotājiem tas bija gandrīz identisks. “Cilvēka mikrobioms ir mainījies līdz ar pārmaiņām viņa dzīvesveidā, bet šīs pārmaiņas var notikt arī vienas cilvēka dzīves laikā,” stāsta pētnieks Āšišs Džha (Aashish Jha).
Šis atklājums papildina jau iepriekš konstatēto, proti, ka Āfrikas un Dienvidamerikas iedzīvotāju mikrobioms atšķiras no Rietumu industrializēto valstu iedzīvotāju mikrobioma. Tas arī liek domāt par to, kas patiesībā mūs maina. Tradicionāli uzskata, ka mūsu organismā viss ir atkarīgs no DNS ģenētiskā koda, taču šie jaunie atklājumi liecina, ka mēs vairāk esam saistīti ar mikrobiem un mūs var mainīt daudz īsākā laikposmā.
