Cik ātri pēc ērces piesūkšanās borēlijas nonāk asinīs un, kā ārstēt Laimas slimību, kad tā jau krietni ielaista
Var teikt: viss, kas notiek pirmajos sešos mēnešos pēc inficētās ērces koduma, ir agrīna Laimas slimības jeb laimboreliozes stadija, pēc tam – vēlīna, skaidro infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska.
Sīkāk iedala jau pēc tā, kurus orgānus infekcija ietekmējusi. Par visbiežāk sastopamo un vienkāršāko sauc ādas formu.
Nākamā visbiežāk sastopamā ir agrīna neiroborelioze. Tā skar centrālo un arī perifēro nervu sistēmu, un antivielas var noteikt muguras smadzeņu šķidrumā. Klīniskās izpausmes ir smagas, un pacients nokļūst slimnīcā; ģimenes ārsts ar to, visticamāk, netiks galā. Var būt nepieredzētas intensitātes nervu saknīšu sāpes, īpaši nakts laikā, parēzes (daļēja paralīze), pārejošas stipras galvassāpes un kakla stīvums, miega traucējumi, atmiņas pavājināšanās.
Neiroborelioze sākas 4–6 nedēļas pēc slimās ērces piesūkšanās, un tā ir viena no agrīnas boreliozes izpausmēm.
Ārstē ar antibiotikām, kas ir jālieto 21 dienu vai 28 dienas (kursa ilgumu nosaka ārsts atkarībā no slimības izpausmēm).
Kādas ir sekas?
Ja ir bijusi iesaistīta nervu sistēma, cilvēkam vēl ilgi var būt slikti. Jā, viņš ir saņēmis atbilstošu antibiotiku kursu, viņš ir izārstēts, arī no muguras smadzeņu šķidruma ir pazudušas antivielas (atšķirībā no asinīm, kur tās saglabājas arī pēc izārstēšanās), tomēr vēl mēnešiem, gadu, divus var būt slikta jušanās. Tās ir seku parādības jeb pēcseku periods. Dažreiz sekas var būt pat visu mūžu, kā tas notiek, piemēram, pēc pārslimota ērču encefalīta, kaut arī pati infekcija izārstēta.
Kāpēc nereti pēc ārstēšanās ar antibiotikām vai vēlākā periodā antivielu līmenis asinīs ir nevis samazinājies, bet audzis? Tāpēc, ka antivielas ir organisma olbaltumvielas, kas atceras par slimību, un tās nevajag jaukt ar ierosinātājiem. Tā ir imūnās sistēmas atmiņa.
Ko vēl var skart?
Slimība var krist uz sirdi; sākas nopietni sirds ritma traucējumi un sirds muskuļa iekaisums, ar ko cilvēks nonāk slimnīcā, jo viņa veselības stāvoklis nebūs savienojams ar dzīvošanu mājās. Taču šī forma gadās ļoti reti.
Slimojot ar vēlīnu laimboreliozi – 6 mēnešus pēc inficēšanās –, biežāk var būt iesaistītas locītavas (artrīts). Tad ir sāpes vienā vai vairākās lielās locītavas, īpaši ceļos, bet nav tā, ka šodien sāp pleci, rīt – ceļi vai sīkās locītavas. Parasti Laimas artrīts ir monoartrīts, un visbiežāk slims ir celis – gan bērniem, gan pieaugušajiem. Sarkans, pietūcis, ar šķidrumu locītavas somiņā. Bet mūsu cilvēki savas locītavu sāpes, nogurumu, galvasssāpes noraksta uz Laimas slimību, tad veic antivielu testus, un, jā, varbūt kādreiz bija piesūkusies ērce, un tā bija inficēta, tāpēc cilvēka imūnā sistēma to atceras, un analīzē uzrādās antivielas. Taču tas nenozīmē, ka cilvēks ir slims ar šo slimību. Bez klīniskiem tipiskiem simptomiem nav Laimas slimības artrīta vai citas formas!
Kā ārstē?
Ja celis ir slims, to ārstē reimatologs, kurš vispirms izslēgs citas saslimšanas, to skaitā testēs uz Laimas slimību (tā noteikti ir divu soļu testēšana, kurā ir arī apstiprinošais tests). Ceļa locītavas šķidrumā var meklēt un atrast pašas borēlijas (atceries: asinīs nav pašas borēlijas, tajās var noteikt tikai antivielas).
Ja reimatologs noteikti diagnozi Laimas artrīts, ārstē ar antibiotikām, kuras jālieto 21 vai 28 dienas. Un tas var būt pietiekami. Ārstēšanas ilgums ir balstīts uz zinātniskiem pierādījumiem, ka ar 28 dienu kursu pietiek, lai pavisam iznīcinātu borēlijas. Savukārt visas sūdzības, sliktā pašsajūta ir paredzamas, sagaidāmas sekas.
Īss, bet svarīgs jautājums
Vai borēlijas var dabūt arī pēc dunduru kodumiem, tautā tā runā?
Atbild infektoloģe Dace Zavadska: “Nē, tā nav taisnība, ne pēc dunduru, ne odu kodumiem to iegūt nevar, tā ir ērču pārnēsāta slimība, turklāt inficēta ir apmēram trešā daļa ērču, nevis visas. Lai piesūkusies ērce borēlijas nodotu cilvēkam, jāpaiet vismaz 24–48 stundām.”