Vasara, saule un... D vitamīns

Kuri cilvēki vasarā var aizmirst D vitamīna lietošanu, bet kuriem tas obligāti būtu nepieciešams, neraugoties uz to, ka ārā ir gada saulainākais periods? 

Ja piederat pie tiem cilvēkiem, kuriem D vitamīna līmenis pirms vasaras sezonas analīzēs bijis ap 40 ng/ml un kuri no maija līdz augustam bieži atrodas ārā, saulei atrādot rokas un kājas 15–20 minūtes dienas pirmajā pusē bez aizsargkrēma, D vitamīnu papildus varat neuzņemt.

Būtu vēlams arī bagātināt savu ēdienkarti ar treknām zivīm (lasis, forele, tuncis, mencu aknas), olām un ar D vitamīnu bagātinātiem piena produktiem. Pēc vasaras var noteikt D vitamīnu un pārliecināties, vai nākotnē vasarās tomēr nav jālieto uzturošā D vitamīna deva 1000–2000 SV (starptautiskās vienības) dienā. 

Savukārt tiem, kas lielāko dienas daļu pavada telpās, vasarā izmanto nosedzošu apģērbu, cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu, grūtniecēm, zīdaiņiem līdz gada vecumam (ja neizmanto piena maisījumus, kur D vitamīns jau ir pievienots; tas norādīts uz iepakojuma), bērniem līdz piecu gadu vecumam, pusaudžiem straujās augšanas dēļ, cilvēkiem virs 65 gadu vecuma D3 vitamīna papildus lietošanu noteikti nevajadzētu aizmirst arī vasarā, pareizāk sakot, cauru gadu. 

Optimāla D vitamīna līmeņa uzturēšana pastāvīgi noteikti nepieciešama arī pacientiem ar muskuloskeletālām slimībām, piemēram, artrītiem, osteopēniju vai osteoporozi, autoimūnām slimībām, diabētu, iekaisīgām kuņģa un zarnu trakta slimībām, onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, kognitīviem traucējumiem, multiplo sklerozi, kā arī aknu un nieru slimniekiem. Gribu atgādināt, ka tieši aknās un nierēs notiek D vitamīna pārveidošanās mūsu organismam tik vajadzīgajā aktīvajā formā. 
 
Kāpēc arvien pieaug riska grupas, kam D vitamīns jālieto arī vasarā, un kā tādā gadījumā sabalansēt iešanu saulē un vitamīna lietošanu? Vai kopā tas neradīs pārslodzi aknām, nierēm? 

Aizvien tiek veikti dažādi klīniskie pētījumi par D vitamīna labvēlīgu ietekmi dažādu slimību gadījumos, kā arī populācijā pieaug gados vecāku cilvēku skaits. Vispārējā populācijā, ja vasarā saulē tiešām iznāk būt regulāri, D vitamīnu papildus var nelietot vai lietot mazā devā, kas ir 800–1000 SV dienā. Taču aktuāls ir jautājums: cik saules bagāta būs vasara, un cik laika dienas vidū uzturēsimies saulē. Ja nekontrolēti nelieto lielas D vitamīna devas un cilvēkam nav smaga nieru vai aknu nepietiekamība, šo orgānu traucējumiem nevajadzētu būt. 

Kādas ir rekomendācijas vasarā attiecībā uz bērniem, kas ir veseli, un kas būtu jāņem vērā, ja bērnam ir kādas hroniskas slimības? Vai māmiņai pirms sezonas sākuma šis jautājums jāapspriež ar ģimenes ārstu?

Jā, manuprāt, vislabāk apspriesties ar ģimenes ārstu vai pediatru. Latvijas Pediatru asociācija ir sagatavojusi rekomendācijas par D vitamīna deficīta profilaksi un ārstēšanu bērniem (10/2018), pēc kurām arī vajadzētu vadīties ģimenes ārstam, nozīmējot D vitamīnu bērniem.

Ja D vitamīna analīze veikta pavasarī vai vasaras sākumā un pēc tam rudenī, var labi redzēt, kā/vai D vitamīna līmenis palielinājies vasarā, piemēram, ja to nelieto šajos mēnešos, bet izvēlas iet dabā, pie jūras. 

Kā jau iepriekš minēju, tas ir svarīgi riska grupām. Pilnīgi visiem D vitamīns nav obligāti jāmonitorē tik bieži. Var noteikt vienu reizi, un tad arī zināsiet, vai turpmākās vasaras D vitamīna uzturošā deva ir jālieto. Parasti pēc vasaras, oktobrī, D vitamīna līmenis jau sāk kristies, un jāsāk lietot vismaz 2000 SV D vitamīna dienā. 

Kāpēc, neraugoties uz regulāru D vitamīna lietošanu, tā līmenis reizēm tomēr izrādās nepietiekams vai arī nav pieaudzis, kā bija gaidīts? 

Rezultātu var ietekmēt hroniskas slimības vai kāda akūta, piemēram, bakteriāla vai vīrusu infekcija. Arī bieži izlaižot D vitamīna lietošanu, nebūs vēlamā rezultāta. Dažas medikamentu grupas – antikonvulsanti, antivirālie medikamenti –pastiprina D vitamīna noārdīšanos. Līmeni ietekmē arī sezonalitāte, cik daudz laika cilvēks uzturas saulē. Uzturam ir mazāka loma.

Joprojām notiek cilvēka genoma klīniskie pētījumi. Ir atklāti vairāk nekā 700 gēnu, kas nosaka D vitamīna darbību šūnās, ietekmi uz dažādām slimībām. Atklāti ģenētiski defekti, kas daļai cilvēku neļauj viņu organismam pietiekami izmantot D vitamīnu. Šādiem cilvēkiem D vitamīns jāuzņem lielākā devā vai pat deva jādubulto. Jāpiebilst, ka gēnu analīzes šobrīd veiktas tikai eksperimentālos nolūkos klīniskos pētījumos. 

Tomēr gadās arī tā, ka cilvēks jau izlietojis pamatīgu devu, bet analīzēs redzams, ka vitamīna līmeni izdevies paaugstināt tikai par dažām vienībām un joprojām tā līmenis ir pārāk zems. Ko viņiem darīt? 

Pašlaik Latvijā ir pieejami visdažādākie D vitamīna preparāti dažādās devās un uzņemšanas formās. Šādiem cilvēkiem ir jākonsultējas ar ārstu par iespējamām slimībām, kas var kavēt D vitamīna uzsūkšanos organismā. Varbūt tas viss sakritis ar kādu smagu akūtu vai hroniskas slimības uzliesmojumu, tāpēc bez ārsta padoma noteikti nevarēs iztikt. Risinājums arī varētu būt preparāta nomaiņa pret citu formu, nekā lietots iepriekš, vai arī devu.

Tāpēc vēlreiz gribētu uzsvērt, cik svarīgi ir cilvēkiem ar hroniskām slimībām konsultēties ar ārstu par D vitamīna devu un sasniedzamo, vēlamo līmeni. Tas pats attiecas arī uz bērniem. 

Tāpat cilvēkiem ar vienādu izejas D vitamīna līmeni un vienādu lietoto D vitamīna devu nebūs vienmēr sasniegts vienāds rezultāts. Tas atkarīgs no izejošā D vitamīna līmeņa, vecuma (bieži vien vecākiem cilvēkiem nepieciešamas lielākas devas) un svara. Adipoziem cilvēkiem (ar aptaukošanos) var būt nepieciešama daudz lielāka deva, jo D vitamīns deponējas taukaudos, kur ir neaktīvs. 

Cik lielām jābūt devām?

Profilaktiskā deva pieaugušajiem ir 600–800 SV, bet, lai sasniegtu D vitamīna līmeni, lielāku par 30 ng/ml (tāds līmenis jau palīdz sevi pasargāt no osteoporozes attīstības, trausliem kauliem un lūzumiem, retāk arī piemeklē saaukstēšanās slimības), vidēji jālieto 1500–2000 SV vitamīna. Visos gadījumos, kad cilvēkam ir D vitamīna deficīta simptomi, par ko liecina nogurums, svīšana, sāpes muskuļos un kaulos, zobu strauja bojāšanās, palielināta uzņēmība pret infekcijām, un hroniskas slimības, jākonsultējas ar ārstu par D vitamīna ārstnieciskās devas noteikšanu. 

Ja cilvēkam šobrīd ir sasniegts optimāls D vitamīna līmenis, cik ātri, ja viņš vairs nelietos D vitamīna preparātus, tas atkal nokritīs tuvu zemākajam normas līmenim?

Manuprāt, tas atkarīgs no sezonas, blakus slimībām. Ja ir sasniegts optimāls D vitamīna līmenis un priekšā ir vasara, tad, nelietojot līdz septembrim, kritiskam kritumam nevajadzētu būt. Ja nu vienīgi visa vasara ir pavadīta telpās. Ja pārtrauc vitamīna uzņemšanu ziemā, tad tie varētu būt 2–3 mēneši. Pētījumos pierādīts, ka viszemākais D vitamīna līmenis vispārējā populācijā ir februārī.

Pētījums pārliecina – D vitamīna līmeni var sakārtot 

Latvijā D vitamīna līmenis bieži vien izrādās nepietiekams, un šādu tendenci uzrādīja arī gada sākumā veiktais novērojums ar 40 dalībniekiem (28 sievietēm un 12 vīriešiem). Laboratorisko analīžu rezultātos D vitamīna deficīts atklājās 10 dalībniekiem, nepietiekams līmenis – 16 dalībniekiem, vienam tas bija pat kritiski zems (zem 10 ng/ml). Pietiekami daudz D vitamīna bija 14 dalībniekiem, un tikai diviem optimāls – virs 40 ng/ml. Visi dalībnieki par sev nepieciešamo D vitamīna devu konsultējās ar endokrinologu, un tika ņemts vērā gan katra cilvēka vecums, gan svars, gan slimības, un tikai pēc tam noteikta katram individuāli D vitamīna deva, lietošanas biežums un ilgums. Nebija divu cilvēku, kam šie ieteikumi būtu vienādi. Pēc trim mēnešiem laboratoriskās analīzes veica atkārtoti, un rezultāti ir ļoti iepriecinoši. Piemēram, dalībniekam ar kritiski zemo D vitamīna līmeni un sūdzībām par izteiktu noguruma sajūtu, pastāvīgu slimošanu katru pavasari un locītavu sāpēm, cītīgi lietojot vitamīnu atbilstoši ārsta rekomendācijām, to izdevās paaugstināt uz 50 ng/ml. Turklāt vairs nav nekādu sūdzību par nogurumu, un pirmoreiz pavasaris pagājis neslimojot. 
Un tas ir tikai viens pozitīvs piemērs. Tāpēc iespēju konsultēties ar ārstu un saņemt rekomendāciju, kādas ir individuāli vispiemērotākā vitamīna deva, nevajadzētu novērtēt par zemu. 

Zināšanai

• D vitamīnu vislabāk lietot eļļas formā – pilienos, aerosolos vai kapsulās, tūlīt pēc ēdienreizes, jo D vitamīns ir taukos šķīstošs. Aerosoli, ko aplicē uz mutes gļotādas, jālieto no ēdiena brīvā mutē. Var lietot jebkurā dienas laikā un visu devu uzreiz. D vitamīnu lieto parasti vienu reizi dienā. Vienu reizi nedēļā lietojamā koncentrēta D vitamīna forma, kas ir pieejama Latvijā, ir recepšu medikaments. 

Raksts sadarbībā ar Walmark.