Melanomas pacientes stāsts: diagnozi uzzināju, kad meitai bija seši gadi
foto: No Sanitas Mitenbergas privātā arhīva
2018. gada novembris. Būt starp labākajiem bērnu ārstiem Latvijā, atzinība no pacientiem un viņu vecākiem Sanitai Mitenbergai ir labākās zāles, kas dod spēku un prieku strādāt.

Melanomas pacientes stāsts: diagnozi uzzināju, kad meitai bija seši gadi

Kas Jauns Avīze

Latvijā vidēji ik gadu ar ādas vēzi jeb melanomu saslimst ap 200 cilvēku. Viņu vidū ir pediatre Sanita Mitenberga (47), kura par diagnozi uzzināja, kad meitai bija seši gadi.

Nesen viņa to atklāja Facebook un drīz pēc ieraksta publicēšanas savu ziņu vēlējusies dzēst: “Bet bija par vēlu. Cilvēki jau bija sarakstījuši atbalstošus un uzmundrinošus komentārus. Likās, ka izdzēst būtu nepareizi.” Savā pieredzē Sanita ir dalījusies ar portālu mammamuntetiem.lv.

Runāt pamudina skandāls

Klīnikā Piramīda Sanita nesen atvērusi savu privātpraksi. Līdztekus darbam viņa ir trīs bērnu mamma. Melanoma atklāta pirms trim gadiem, kad vecākajai meitai Annijai bija 22 gadi, dēlam Nikam – 13, jaunākajai meitai Luīzei – seši.
Uz atklāsmi Facebook Sanitu pamudināja skandāls ap Rigvir, viroterapijas preparātu, kas vienīgais Latvijā bija paredzēts melanomas ārstēšanai pirmajās divās stadijās.

Sanita stāsta, ka arī viņai bija nozīmēts Rigvir uz visu ārstēšanās laiku: “Es neko nebiju plānojusi publiski rakstīt, bet kāds man pazīstams ārsts, reaģējot uz ziņu, ka Rigvir izplatība uz laiku ir apturēta, bija uzrakstījis – beidzot! Un tas man izraisīja lielas emocijas. Es domāju – kā tā var rakstīt, ja man šis medikaments ir bijis vienīgā cerība uz atveseļošanos un normālu dzīvi.”

Šā gada janvārī onkologs imunologs pēc kārtējās pārbaudes viņai nozīmēja pēdējās Rigvir injekcijas – vienu martā un pēdējo jūnijā. “Kad martā devos uz aptieku, abas ampulas izņēmu. Un vienu no tām atstāju uzglabāties aptiekas saldētavā. Pēc mēneša paziņoja, ka Rigvir vairs nav pieejams. Bet es šobrīd jūtos laimīga, jo vismaz varēšu terapiju pabeigt pilnā apmērā.”

Regulāras pārbaudes

Sanita regulāri apmeklē ginekologu, zobārstu, zobu higiēnistu, un viņai ir arī savs dermatologs – Raimonds Karls. Abi ir pazīstami jau kopš 16 gadu vecuma, kopā vidusskolas laikā bijuši Jauno mediķu skolā, pēc tam studējuši toreizējā Medicīnas akadēmijā.

“Es viņu zinu kā cilvēku, kurš patiešām iedziļinās lietās, kā cilvēku ar augstu godaprātu. Tā kā mēs esam draugi, es pie viņa kā pie ārsta eju jau kopš 1999. gada, kad viņš ieguva dermatologa specialitāti. Viņš vienmēr apskata manas dzimumzīmes, jo man to ir ļoti daudz. Ja nepieciešams, izgriež tās vai izņem ar lāzeru traucējošās papilomas,” stāsta Sanita.

Aizdomīgā dzimumzīme atklājās uz muguras 2016. gada maijā, kad Sanita tikko bija atgriezusies no Gruzijas. Pēc nedēļas sekoja operācija, un tad sākās analīžu rezultātu gaidīšana. Pagāja pāris nedēļas, un piezvanīja dermatologs: “Tu tikai nesatraucies, bet tev ir melanoma, taču vēl nevar zināt, kāda stadija, paraugs jāsūta uz citu laboratoriju.”

“Divas nedēļas pagāja kā murgs. Tajā dienā aizbraucu mājās, visa trīcēju, nesapratu, kas tagad būs. Un visvairāk uztraucos par saviem bērniem, ja ar mani notiks kas slikts...” atceras Sanita.

Kāpēc, var tikai minēt

Uz jautājumu, kāpēc tieši man, atbildes nav. Apmēram astoņus mēnešus pirms diagnozes viņa mainīja dzīvesveidu – sāka vairāk gatavot zaļos smūtijus, domāt, ko ēd, regulāri skriet, sportot, līdz vasarai paspējot nomest 20 kilogramus. Solāriju nebija apmeklējusi kopš 2006. gada, kad sāka runāt par to kaitīgumu, un arī pirms tam tikai dažas reizes pirms Jaungada svinībām, kad gribējās mazliet brūnāku ādu.

Var tikai minēt, Sanita izsaka versiju, ka varbūt pie vainas tas, ka ir no Ventspils ar jūru, sauli, pludmali: “Un kurš gan bērnībā, pusaudžu gados nav pārsauļojies, līdz āda lobās? Tolaik nekādu krēmu pret saules aizsardzību nemaz nebija.”
Laimīgā kārtā Sanita uz pārbaudi aizgāja īstajā brīdī, nevis dažus gadus vēlāk – melanoma ir viens no tiem vēžiem, kas ļoti strauji izplatās, ieiet dziļumā, izveido metastāzes.

Ar milimetru par maz...

Onkologa slēdzienā bija rakstīts, ka melanoma ir tikai vienu milimetru dziļa. Lai precīzi noteiktu stadiju, jābūt ciparam aiz komata – ar 1.A stadiju nebija iespējams saņemt valsts kompensēto Rigvir. Gaidīšana ievilkās nedēļu, līdz mediķi atzina, ka ir 1,01 milimetrs, tātad 1.B melanomas stadija, un paciente var saņemt valsts apmaksātu Rigvir terapiju.

Ārsti solīja, ka blakņu nebūs, tomēr Sanitai bija 37,4 grādu temperatūra, dūruma vietā velkoša sajūta, pirmo pusgadu aptuveni 10 minūtes pēc injekcijas sāka sāpēt operācijas vieta – rēta uz muguras.

Drīz pēc operācijas sākās un joprojām turpinās regulārās obligātās veselības pārbaudes, vai nav izveidojušās metastāzes. Injekcijas pēdējā gadā nebija tik bieži – reizi četros mēnešos.
Tajā gadā dārzs nonīka

Vislielākajā depresijā dzina aizliegums iet saulē. “Man ir dārzs, kurā es atslēdzos no darbiem un jebkādām problēmām. Man ir siltumnīca – tomāti, pie mājas rozes. Un pēkšņi – faktiski nedrīkstu iet ārā! Tajā gadā man dārzs burtiski nonīka līdz ar mani. Rozes tā vairs neziedēja, tomātiem piemetās puve.”
Pēc aptuveni gada onkologs nomierināja, ka var doties ārā, pat nedaudz pasauļoties, tikai no pulksten 11 līdz 15 saulē nedrīkst rādīties un jālieto aizsargkrēmi. Pirmais, ko Sanita izdarīja – nopirka biļetes uz Ēģipti. Tagad telefonā viņai ir dažnedažādas lietotnes, kas nosaka saules ultravioleto staru līmeni.

Apdrošinātāji norobežojas

Kaut arī valsts apmaksāja Rigvir, Sanita rēķina, ka no savas kabatas vidēji gadā samaksājusi ap 200 eiro. Pirmajā gadā visas pārbaudes izmaksājušas ap 1000 eiro vai pat vairāk, bet tad sedza apdrošināšana.

Beigās gan pārsniegusi apdrošināšanas limitu un piemaksājusi no savas kabatas. “Kopš man ir atklāta melanoma, apdrošinātāji vairs nevēlas ar mani slēgt līgumu. Protams, noslēgt var, bet summa ir milzīga, ja līdz šim gada apdrošināšana bija zem 300 eiro, tad tagad ne mazāk kā 700 eiro. Visvairāk man sāp, ka apdrošināšanas kompānijas atbalsta homeopātiju, bet onkoloģijas slimniekiem pagriež muguru.”