No neveselīgas pārtikas mirst krietni vairāk cilvēku nekā no smēķēšanas

ASV pētnieki no Veselības rādītāju un novērtējuma institūta izpētīja 195 valstu datus. Zinātnieki izcēla 15 pārtikas veidus, no kuriem desmit pieskaitīja pie veselīgajiem – dārzeņus, augļus, pākšaugus, pilngraudu produktus, šķiedrvielas, riekstus un sēklas, kalciju, pienu, omega-3 taukskābes, nepiesātinātos taukus.

Nevēlamais piecnieks

Secināts, ka lielākajā daļā valstu veselīgo uzturu patērē nepietiekami, bet par daudz lieto nevēlamo piecnieku – sarkano gaļu, desu, cukurotos dzērienus, sāli, transtaukskābes. Pētnieki aprēķinājuši optimālo patēriņu – augļiem 200 līdz 300 gramu dienā, pienam – 350 līdz 520 gramu, desai – ne vairāk par četriem gramiem. Balstoties uz citiem datiem, aplēsts, cik ļoti nevēlamās novirzes paaugstina sirds un asinsvadu slimību, vēža, diabēta un priekšlaicīgas nāves risku.

No sirds un asinsvadu slimībām nomiruši apmēram desmit miljoni, no vēža – ap 900 000 cilvēku. Trīs miljonu nāvē esot vainojams pārāk liels sāls patēriņš, tikpat – par maz lietojuši pilngraudu produktus, divi miljoni – pārāk maz augļu, tikpat – pietrūcis riekstu un sēklu. Pētnieki gan atzīst, ka dati balstās uz aptaujām un slimību un mirstības rādītājiem un neesot pilnīgi droši.

Riskantie saldie dzērieni

Tomēr ir produkti, no kuriem tiešām der izvairīties. Hārvarda universitātes pētnieki ASV kārtējo reizi atraduši saikni starp saldinātajiem dzērieniem un priekšlaicīgu nāvi, tostarp vēzi. Pētījumā analizēti dati par 37 000 vīriešu un 80 000 sieviešu vecumā virs 30 gadiem. Ja salīdzināt tos, kas izdzer mazāk par vienu saldo dzērienu mēnesī, ar tiem, kas dzer vienu līdz četrus, pēdējiem risks pieaug par vienu procentu. Divi līdz seši dzērieni risku palielina par 6%, bet dzerot pa vienam katru dienu – par 14%, vēl vairāk – par 21 procentu, skaidro pētījuma autors Vasanti Maliks.

Ne vairāk 3,1 litru gadā

Turklāt visā pasaulē bezalkoholisko (bet vienlaikus neveselīgo) dzērienu patēriņš pieaug – no 84,1 litra uz cilvēku 2013. gadā līdz 91,9 litriem pērn, liecina Euromonitor International dati. Pētnieki uzskata, ka jāaprobežojas ar 3,1 litru gadā. Te jāieskaita arī sulas, jo arī tās satur daudz cukura. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, lielākie bezalkoholisko dzērienu patērētāji dzīvo Ķīnā – 410,7 litri, seko ASV (356,8), Spānija (267,5), Saūda Arābija (258,4), Argentīna (250,4), Nigērija (233). No Eiropas pirmajā vietā ir briti ar 168,3 litriem. Tiesa, te ieskaitīts arī pudeļu ūdens, tomēr kompānija Global Data izpētījusi, ka, piemēram, Ķīnā 2017. gadā tie bija tikai 30,8 litri uz cilvēku.

Vienā skārdenē pilns ar cukuru

Pati Coca-Cola atzīst, ka vienā 0,33 litru skārdenē kolas ir 35 grami cukura – gandrīz septiņas tējkarotes. Pasaules Veselības organizācija iesaka ne vairāk par 50 gramiem dienā (12,5 tējkarotes), turklāt cukurs ir arī daudzos pārtikas produktos, tātad to uzņemam, ne tikai paši pieberot tējai vai kafijai. Gandrīz 30 valstis ir ieviesušas nodokli cukurūdeņiem. Piemēram, Čīlē pēc cukura nodokļa to patēriņš samazinājās vairāk par 21 procentu. Latvijā akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem ir 7,40 eiro, tātad par litru 7,4 centi.

Jaunā paaudze pieņemas svarā

Tomēr aptaukošanās, ko veicina arī cukurs, joprojām ir Latvijas problēma ­– katram ceturtajam trešklasniekam un katram piektajam pirmklasniekam ir liekais svars. Kopš 2015. gada gan nedaudz slaidāki kļuvuši pirmklasnieki. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, jaunā paaudze vecumā no pieciem līdz 19 gadiem dažās desmitgadēs ir kļuvusi ievērojami tuklāka – 1975. gadā aptaukojušies bija 11 miljoni, 2016. gadā – 124 miljoni.