Vai tu zini savu D vitamīna līmeni?
Diemžēl Latvijā D vitamīna līmenis mūsu organismā bieži vien izrādās nepietiekams. Šādu tendenci uzrādījis arī gada sākumā veiktais novērojums ar 40 dalībniekiem (28 sievietēm un 12 vīriešiem). Laboratorisko analīžu rezultātos redzams, ka D vitamīna deficīts ir 10 dalībniekiem, nepietiekams līmenis – 16 dalībniekiem un vienam tas ir pat kritiski zems. Pietiekami daudz D vitamīna bija 14 dalībniekiem un tikai diviem optimāls – virs 40 ng/ml. Protams, šos rezultātus nevar attiecināt uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, tomēr vairāk vai mazāk dati korelē ar iepriekš veiktiem pētījumiem par D vitamīna situāciju Latvijā. Stacionāra Gaiļezers un Veselības centra 4 endokrinoloģe ANDRA VALTERE skaidro, ko varam darīt, lai mūsu organismā nepietrūktu šā ļoti svarīgā vitamīna, un cik svarīgi veikt analīzes un ņemt vērā ārsta ieteikumus.
Kas ir D vitamīns, un kas liecina par tā trūkumu?
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns un vienlaikus hormons ar daudzveidīgām funkcijām cilvēka organismā. D vitamīns sastopams divos veidos – D3 vitamīns jeb holekalciferols un D2 vitamīns jeb ergokalciferols. Gan ar saules gaismu izveidotais, gan ar uzturu uzņemtais D vitamīns, nonākot organismā, iziet divus aktivācijas ciklus aknās un nierēs, un pārveidojas par aktīvu D vitamīna formu – kalcitriolu.
Par nepietiekamu D vitamīna līmeni organismā var signalizēt sāpes kaulos, muskuļos vai muskuļu vājums, zobu biežāka bojāšanās un biežākas vīrusu vai saaukstēšanās slimības. Var būt arī nespecifiskas sūdzības, piemēram, nogurums, nespēks, sausāka āda, pastiprināta matu izkrišana.
Kāpēc ir svarīgi neignorēt D vitamīna trūkuma simptomus?
Aktīvais D vitamīns darbojas gandrīz visos cilvēka organisma audos un orgānos. Skeleta-muskuļu sistēmā tas sekmē kalcija uzsūkšanos zarnās un uztur normālu kaulu mineralizāciju, lai kauli nebūtu trausli, plāni vai deformēti. Bērniem D vitamīna deficīts izraisa rahītu, bet pieaugušajiem – osteomalāciju, kad kauls kļūst mīksts, ātrāk lūzt un deformējas. Savukārt muskuļi kļūst vāji un pieaug kritienu risks cilvēkiem ar zemu D vitamīna līmeni. Sevišķi nozīmīgi tas ir vecākiem cilvēkiem. Pēdējos gados veiktie pētījumi norāda, ka D vitamīns labvēlīgi ietekmē arī mūsu imūnsistēmu, sirds un asinsvadu sistēmu, bremzē vēža šūnu proliferāciju, uzlabo cukura vielmaiņu, psihisko veselību, kavē iekaisuma attīstību. Tādēļ periodiski tiek koriģēts vēlamais sasniedzamais D vitamīna līmenis, lai sagaidītu konkrētus labvēlīgus efektus organismā.
Kas notiek, ja sasniedzam vismaz:
● 20 ng/ml – var pasargāt bērnus no rahīta, pieaugušos no osteomalācijas (mīksti kauli). Uzlabojas muskuļu spēks, līdzsvara sajūta, kas tādējādi samazina kritienu risku. Šāds līmenis būtu noteikti jāsasniedz bērniem un gados vecākiem cilvēkiem;
● 30 ng/ml – var pasargāt sevi no osteoporozes attīstības, trausliem kauliem un lūzumiem. Ir pētījumi, kas pierāda retākas saaukstēšanās slimības cilvēkiem ar vismaz šādu D vitamīna līmeni. Kā arī kavē depresiju attīstību;
● 40 ng/ml – pētījumos novēro labvēlīgu ietekmi uz sirds un asinsvadu slimībām, mazinās mirstības risks. Nodrošināta aizsardzība pret virkni onkoloģisku saslimšanu.
● 50 ng/ml – pierādīts, ka arī autoimūnās slimības noris labāk un risks ar tām saslimt mazinās.
Kāpēc ir jāveic D vitamīna analīzes?
Vadoties no iepriekš teiktā, katram ir jāzina savs D vitamīna līmenis. Ja tiek uzsākta optimālā D vitamīna līmeņa sasniegšana, pēc aptuveni 3 mēnešiem analīzi atkārto un koriģē devu. Kad optimālais līmenis sasniegts, turpina lietot uzturošo devu. Visbiežāk arī vasarā.
Ieteicams D vitamīna līmeni noteikt rudenī (oktobris, novembris), lai precizētu devu ziemas periodam, un to būtu labi izdarīt arī pirms vasaras, lai koriģētu D vitamīna uzturošo devu vasaras sezonā.
Kas analīzēs jau skaitās kritiski zems līmenis?
Atbilstoši pētījumu datiem, pašlaik par kritiski zemu D vitamīna līmeni uzskata < 10 ng/l; par D vitamīna deficītu runā, ja tas ir < 20 ng/ml; nepietiekamu – 20–30 ng/ml; pietiekamu – > 30 ng/ml; bet par optimālu, rekomendējamu līmeni pašreiz uzskata – 45–55 ng/ml.
Kā novērst D vitamīna trūkumu organismā?
Visdabiskāk D3 vitamīns saules ultravioleto (UV) staru ietekmē veidojas ādā, bet UV starojumu ietekmē gadalaiks, mākoņi, smogs, ādas melanīna saturs, saules aizsargkrēmu lietošana. Piemēram, mākoņi samazina UV enerģiju par 50 %, aizsargkrēms ar vairāk nekā SPF 8 bloķē D vitamīnu producējošos UV starus par 93 procentiem. Arī caur stiklu UV stari neiekļūst telpās.
Otrs dabisks D vitamīna avots ir uzturs. Dabiski D vitamīns ir sastopams, piemēram, mencu aknu eļļā, treknās zivīs (lasis, zobenzivs, tuncis, sardīnes eļļā), olu dzeltenumā, sēnēs (šitaki, baravikas). Ar D vitamīnu tiek arī bagātināti piena produkti, brokastu pārslas (jāskatās uz iepakojuma), bet tikai ar uzturu vien būs grūti uzturēt nepieciešamo D vitamīna līmeni organismā, jo produktos tā nav pietiekami.
Pašlaik visatzītākais veids, kā uzņemt pietiekamu D vitamīna devu, ir D3 vitamīna uztura bagātinātāji.
Kā pareizi lietot D vitamīnu?
D vitamīnu vislabāk lietot eļļas formā – pilienos, aerosolos vai kapsulās, tūlīt pēc ēdienreizes, jo D vitamīns ir taukos šķīstošs. Aerosoli, ko aplicē uz mutes gļotādas, jālieto no ēdiena brīvā mutē. Var lietot jebkurā dienas laikā un visu devu uzreiz. Parasti D vitamīnu lieto vienu reizi dienā. Vienu reizi nedēļā lietojamā koncentrēta D vitamīna forma, kas ir pieejama Latvijā, ir recepšu medikaments.
Cik daudz D vitamīna lietot ikdienā?
D vitamīna devas tiek norādītas starptautiskajās vienībās (SV). Pieaugušiem cilvēkiem droši var ieteikt 2000 SV D vitamīna dienā, ja D vitamīns vēl nav noteikts (sarkoidozes pacientiem par devu jākonsultējas ar ārstu).
Lai sasniegtu optimālo D vitamīna līmeni, vispirms jānoskaidro tā pašreizējais līmenis (jāveic asins analīze), un jāzina svars un vecums. Parasti iesaka lietot 5000 SV dienā. Taču – jo būs zemāks D vitamīna līmenis analīzē un lielāks svars, jo deva būs nepieciešama lielāka un optimālā līmeņa sasniegšana prasīs ilgāku laiku. Pēc tam turpmāk jālieto uzturošā deva – 800, 1000 vai 2000 SV – dienā. Latvijas apstākļos – cauru gadu.
Ir pieejami D vitamīna kalkulatori interneta vidē, bet labāk paļauties uz ārsta ieteikumiem, īpaši, ja D vitamīns ir ļoti zems (< 20 ng/ml).
Diemžēl arī virkne aknu, nieru slimību, celiakija, iekaisīgas zarnu saslimšanas kavē D vitamīna uzsūkšanos vai aktīvās D vitamīna formas veidošanos organismā. Tāpat ir arī daudz medikamentu, kas kavē D vitamīna uzsūkšanos. Gados vecākiem cilvēkiem vitamīna devas būtu nepieciešamas lielākas. Ārsts būs labākais padomdevējs šajos gadījumos.
Vai var pārdozēt D vitamīnu?
Pārdozēt D vitamīnu ir samērā grūti. Ja ārsts nozīmējis lielākas D vitamīna devas (virs 10 000 SV dienā), jāseko rekomendācijai kontrolēt D vitamīnu, parasti pēc 3 mēnešu terapijas, kad to var samazināt līdz profilaktiskām devām 800–2000 SV dienā.
Ievērībai
● Novērojumā piedalījās arī vairāki bērni, un viņiem D vitamīna līmenis bija pietiekams (Bērnu endokrinologu asociācijas rekomendētais 20–50 ng/ml). Viņiem jāturpina uzturošās devas lietošana līdz jūnijam.
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar Walmark
