Kāpēc, pirms lietot D vitamīnu, labāk noteikt tā līmeni asinīs

D vitamīnu var uzņemt arī ar pārtiku. D2 vitamīns ir atrodams sēnēs, bet D3 vitamīns ir dzīvnieku izcelsmes produktos, pārsvarā zivju produktos kā lasis, tuncis, sardīnes, zivju eļļa, kas iegūta no zivju aknām, liellopu aknās, olas dzeltenumā un citos produktos.

Eiropas Savienībā nav vienotas D vitamīna diennakts devas rekomendācijas, tā svārstās no 600 SV līdz 4000 SV personām, kas vecākas par vienu gadu (SV – starptautiskās vienības; 1 SV ir 0,025 mikrogrami D vitamīna). Toties ir definēts D vitamīna līmenis asinīs – vidējais (optimālais) ir 50 nmol/L, norma – no 30 līdz 100 nmol/L.

D vitamīnu nedrīkstētu uzņemt par maz, un arī pārlieka uzņemšana var kaitēt organismam. Ja trūkst D vitamīna, var izveidoties rahīts – kaulu deformācija to nepietiekamas cietības dēļ. Cieš imunitāte, ir nespēks, nogurums. Turklāt, ievērojot D vitamīna metabolisma (pārveides) īpatnības organismā, tā deficīts var rasties ne tikai nepietiekamas uzņemšanas dēļ ar uzturu, bet arī, nepietiekami uzturoties saulē vai dienas gaismā, kā arī hronisku nieru slimību dēļ.

Ja D vitamīnu uzņemam par daudz (tas gan ir saistīts ar D vitamīna preparātu pārdozēšanu), tad paaugstinās kalcija līmenis asinīs un rodas slikta dūša, vemšana, ēstgribas zudums. Var pastiprināties čurāšana, pastiprināti slāpst, un cilvēks lieto daudz vairāk ūdeni, var būt bezmiegs, vājums, uzbudināmība jeb nervozitāte, caureja (maziem bērniem), depresija, svara zudums, avotiņu paātrināta aizaugšana, kaulu augšanas zonu paātrināta slēgšanās, kas noved pie iespējamiem kaulu attīstības un augšanas traucējumiem.

Vienīgais ticamais kritērijs D vitamīna lietošanai vai nelietošanai ir asins analīze. Nekas cits.