Slavas ēnas puse: 33 gadus vecā Keira Naitlija atklāti par neiroloģiskām problēmām un hipnoterapiju

“Līdz 25 gadu vecumam es biju diezgan neirotiska,” pirms dažiem gadiem Keira Naitlija atzina intervijā "The Guardian". Tieši šajā vecumā viņa piedzīvoja īstu atklāsmi: varbūt viņa visu – tai skaitā kritiku, kas tika vērsta pret viņu pēdējā desmitgadē – bija uztvērusi pārāk nopietni? Pamazām jaunā aktrise mainīja domāšanas un uzvedības veidu, lai pasargātu sevi no smagajām emocionālajām un psiholoģiskajām traumām.

Neiroloģiskas problēmas

Keira sāka filmēties reklāmās jau sešu gadu vecumā un filmās – no 10 gadiem. Šajā vecumā meitene cīnījās ar disleksiju – lasīšanas un/vai rakstīšanas spējām zemākā līmenī, nekā varētu gaidīt pēc intelektuālā līmeņa –, kas reizē ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS) viņai tika diagnosticēti sešos gados. Abām šīm problēmām ir neiroloģiska daba.

“Es no pirmās vietas klasē nonācu uz pašu pēdējo un joprojām atceros, kāds tas bija šoks un kā no tā brīža pilnībā mainījās mans priekšstats par sevi,” atceras Keira. Meitenei paveicās ar pedagogiem, un viņa veiksmīgi pārvarēja disleksiju 11 gadu vecumā, kaut arī vēl tagad ir lēna lasītāja un nespēj lasīt skaļi. Kinoindustrijā visi zina, ka Naitlijai nevar iedot lomas tekstu pēdējā brīdī, – viņai nepieciešama laiks, lai to iemācītos.

Kopš Keiras pirmās nelielās filmēšanās līdz viņas jaunākajai lomai filmā “Kolete” ir pagājuši 23 gadi, un viņa, šķiet, ir piesaistījusi neparasti daudz dzēlīgas kritikas savā karjerā – līdz pat smieklīgajam aizrādījumam par ieradumu “sasiet lūpas šleipē”. Vieniem viņa nav pārāk skaista, lai būtu pelnījusi tādus panākumus, citiem viņa ir pārāk smalka vai pārāk tieva. Jo veiksmīgāka kļuva Naitlijas karjera Holivudā, jo, kaitinošāka, šķiet, viņa likās publikai. Aktrises intervijas izvērtās kaujas laukā, žurnālistiem iztaujājot viņu par dažādiem tās “trūkumiem”, bet viņai – ieņemot aizsardzības pozīciju.

Anoreksija nav joks

Viens no smagākajiem preses uzbrukumiem bija 2007. gadā, kad "Daily Mail" publicēja rakstu, norādot, ka Keira cieš no anoreksijas vai cita ēšanas traucējuma. Naitlija iesūdzēja tiesā šo izdevumu un uzvarēja, saņemot 6000 dolāru lielu atlīdzību. Viņa tiem pievienoja vēl 6000 dolārus un summu ziedoja labdarības fondam, kas palīdz cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem un garīgām slimībām.

“Man ir bijusi liela pieredze ar anoreksiju. Mana vecāmāte un vecvecāmāte cieta no tās, un man bija daudz draudzeņu skolā, kuras cieta no tās, tāpēc nedomāju, ka tā ir lieta, ko var viegli pieņemt,” Keira skaidroja. “Šiem anoreksijas rakstiem vienmēr ir liela ietekme, tāpēc tas man tiešām bija diezgan smags trieciens. Es zināju, ka neesmu anorektiķe, bet tas man lika domāt, ka ar manu ķermeni vai seju kaut kas nav kārtībā.”

Keira savu tievumu skaidro ar gēniem un ātru vielmaiņu, turklāt atzīstas, ka viņa vispār nedz ietur veselīgu diētu, nedz nodarbojas ar sportu. “Jau no domas vien par diētu man uzreiz gribas ēst čipsus un saldējumu, un es vienkārši ienīstu fitnesa zāles. Visbiežākais vingrojums, ko veicu, ir TV pults pogu spaidīšana.”

Paparaci vajāšana

“Laiks, kad man bija 17, 18, 19, 21 gads… Tas bija ļoti smags,” atceras aktrise. Šajā posmā no 2003. līdz 2006. gadam viņa filmējās piedzīvojumu filmu seriālā “Karību jūras pirāti” un bija slavas kalngalā. Bija pat tāds laiks, kad, viņai atgriežoties mājās, pie parādes durvīm dežurēja vismaz pieci paparaci, un arī uz ielas mašīnās izsekoja TV operatori un fotogrāfi.

“Katru dienu bija cīniņš, lai izietu no mājas,” atceras Keira, kura pastāvīgi juta, ka paparaci, tai laikā ļauni, ietekmīgi un agresīvi, centās viņu novest līdz nervu sabrukumam, lai varētu nofotografēt tādā stāvoklī. “Par bildēm, kurās sievietes sabrūk, varēja saņemt milzu naudu. Tāpēc, ka visi prasīja, lai sievietes ir seksīgas, bet paši gribēja sodīt par šo seksualitāti,” izteicās aktrise. “Man sekoja ap 20 puišu, īstenībā lieli sieviešu nīdēji, un viņi to rupjā veidā izrādīja. Vīrieši burtiski kliedza uz mani, saucot par ielasmeitu.”

“Ir cilvēki, kas ar to var tikt galā spoži, un labvēlīgos apstākļos es noteikti varētu to pārvarēt labāk, nekā tas notika. Man neizdevās. Tas vienkārši ir rakstura jautājums. Ja to vajadzētu darīt tagad vai ja es būtu bijusi pārliecināta par sevi, es varētu ar to tikt galā labāk,” Keira tagad atzīst.

Ja aktrise nebūtu kļuvusi slavena tik jauna vai ja viņa būtu mācījusies teātra skolā, iespējams, būtu labāk sagatavota kino industrijas smagajam spiedienam. Taču Keiras vecāki sākumā nevarēja atļauties viņas studijas, un, kad viņa būtu varējusi studēt, pilnā sparā jau notika filmēšanās. “Es tik ļoti kaunējos par savu jauno vecumu varbūt tāpēc, ka strādāju kopā ar daudz vecākiem cilvēkiem. Un es tiešām savā veidā centos tēlot pieaugušo. Centos būt prātīga un laba, un profesionāla, es nezinu, kādā veidā. Taču pēkšņi saproti, ka esi ielicis sevi ļoti specifiskā rāmī, kurā dzīvot, un tas var būt ļoti klaustrofobiski un nevajadzīgi.”

Pēc balvas iet “hipnotizēta”

Paparaci vajāšana un trauksmes stāvoklis Naitliju 22 gadu vecumā noveda pie pēctraumas stresa sindroma (PTSS) – šo faktu aktrise publiskoja tikai šoruden. “Es tad paņēmu vienu gadu brīvu, un man tika diagnosticēts pēctraumas stresa sindroms no tā visa,” Keira teica. Viņa nopietni nodevās terapijai, un terapeite smējās, ka parasti spiesta strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir iedomāta vajāšanas mānija, bet aktrise ir pirmā paciente, kura to reāli piedzīvojusi.

Kad Naitlija bija nominēta britu oskaram par lomu filmā Atonement, viņa nebija izgājusi no mājas trīs mēnešus un bija tik sanervozējusies par BAFTA 2008 ceremonijas apmeklēšanu, ka negribēja uz to iet. Keiras aģents iebilda, ka tādā gadījumā viņa piesaistīs desmitreiz lielāku preses uzmanību. “Tad es izgāju hipnoterapiju, lai varētu stāvēt uz BAFTA sarkanā paklāja un man neuznāktu panikas lēkme,” atceras Keira. Un hipnoze tiešām palīdzēja.

Aktrise iemācījās nesatraukties par citu cilvēku pausto viedokli un sāka justies labāk. Tagad Keira jūtas pārliecināta par sevi un savu karjeru kā nekad agrāk. “Tagad varu tiešām priecāties. Skatoties atpakaļ, man gribas pašai sevi apskaut un teikt: “Ak, tu visu dari labi, tev viss būs labi!”