Sabiedrības uzticība veselības aprūpes iestādēm pieaugusi vairāk nekā piecas reizes
Pēdējo divu gadu laikā īpaši strauji vairojusies sabiedrības uzticība veselības aprūpes iestādēm, liecina pētījuma rezultāti.
Laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” pasūtītā un uzņēmuma SKDS veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka turpina sarukt sabiedrības uzticība Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Saeimai un politiskajām partijām, taču virkne valsts un sabiedrisko institūciju aizvadītajā gadā izpelnījušās sabiedrības uzticības pieaugumu.
Sabiedrības uzticība pieaugusi Čakšas gados
Par spīti sarežģītajai situācijai veselības aprūpes sistēmā, pētījuma dati liecina, ka sabiedrības uzticība tai pieaug jau otro gadu pēc kārtas.
Veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) pirmajā pilnvaru gadā (2016. gads) uzticēšanās reitings veselības aprūpes iestādēm bija tikai 6,3 punkti, kas ir zemākais rezultāts iepriekšējo sešu gadu laikā.
Veselības ministra amata pienākumus šo sešu gadu laikā paguva pildīt jau iepriekš, Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā amatu ieņēmusī Ingrīda Circene (V), kura 2014. gada jūlijā veselības problēmu dēļ un mediķu protestu spiediena rezultātā demisionēja, kā arī Guntis Belēvičs (LZP), kurš 2016. gada jūnijā arīdzan demisionēja, skandāla dēļ par ārpus rindas saņemtu medicīnisko pakalpojumu, pēcāk izstājoties no partijas un noliekot Saeimas deputāta mandātu.
Savukārt gan 2017., gan 2018. gadā sabiedrības uzticība veselības aprūpes iestādēm strauji pieaudzis, pērn sasniedzot 33,2 punktus.
Mediķiem paredzēts algu pieaugums
Prognozējams atalgojuma palielinājums turpmākajos gados ir viens no būtiskākajiem soļiem, lai risinātu problēmas ar cilvēkresursu trūkumu nozarē un turpinātu uzlabot veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības rādītājus.
Pērn jau ziņots, ka, valdībai apstiprinot Veselības ministrijas sagatavotos normatīvos aktus, šogad stacionārajā sektorā ārsti un funkcionālie speciālisti saņems vidēji 1856 eiro līdzšinējo 1547 eiro vietā.
Ārstniecības un pacientu aprūpes personām atalgojums pieaugs no esošajiem vidēji 928 eiro līdz 1114 eiro šogad, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām darba samaksa mainīsies no vidēji 620 eiro līdz 742 eiro.
Ambulatorajā sektorā ārsti un funkcionālie speciālisti šogad saņems vidēji 1350 eiro līdzšinējo 1125 eiro vietā.
Ārstniecības un pacientu aprūpes personām atalgojums pieaugs no esošajiem 675 līdz vidēji 810 eiro, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām darba samaksa mainīsies no 450 eiro uz vidēji 540 eiro.
Tāpat atalgojums vidēji par 20% palielināsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošām ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem, kā arī Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošajām ārstniecības personām.
Noteikumos mainīta arī ārstniecības personu zemākā mēnešalgas likme par slodzi. Tā palielināta visām mediķu grupām.
Lai nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums tiek novirzīts paredzētajam mērķim – zemākās darba samaksas palielināšanai ārstniecības personām, Nacionālais veselības dienests, slēdzot līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, paredzēs līgumā nosacījumu finansējumu novirzīt darba samaksas palielināšanai, kas nepārsniedz 4 vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas.
Arī 2020. un 2021. gadā plānots vidējās darba samaksas 20% pieaugums, ārstu atalgojumam sasniedzot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu. To paredz jau iepriekš valdības apstiprinātie politikas plānošanas dokumenti.
