Daži no Gaiļezera mediķu korupcijas lietā apsūdzētajiem atzīst savu vainu
foto: LETA
Operāciju bloka telpas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".
Esi vesels

Daži no Gaiļezera mediķu korupcijas lietā apsūdzētajiem atzīst savu vainu

Jauns.lv / LETA

Daži no mediķiem, kuri tiek apsūdzēti prettiesiska labuma pieņemšanā no pacientiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS), šodien notikušajā tiesas sēdē daļēji vai pilnībā atzina savu vainu atsevišķās epizodēs.

Sēdes sākumā prokurore nolasīja visas 20 apsūdzības epizodes, kurās RAKUS darbinieki apsūdzēti prettiesiska labuma pieņemšanā no pacientiem un amatpersonas nolaidībā. Pēc katras epizodes nolasīšanas tajā iesaistītajiem apsūdzētajiem tika dota iespēja paust savu viedokli par apsūdzību.

Visvairāk epizodēs apsūdzēts radiologs Juris Novožilovs un radiologa asistente Vēsme Matroze, kuri abi lielākoties vainu atzina tikai daļēji, norādot, ka, iespējams, šādi notikumi ir norisinājušies, taču viņi nevarot precīzi atcerēties ne darbības faktu, ne iesaistītās personas. Novožilovs noliedza savu vainu visās epizodēs, kurās viņš apsūdzēts kopā ar Valdi Girgensonu, pret kuru ir izdalīts atsevišķs kriminālprocess.

Novožilovs daļēji atzina vainu desmit sev inkriminētajās epizodēs, neatzina vainu četrās epizodēs, bet vienā pilnībā atzina savu vainu. Matroze savu vainu daļēji atzina 12 sev inkriminētajās epizodēs, bet vienā vainu atzina pilnībā.

Ilze Laila Laudere noliedza savu vainu abās viņai inkriminētajās epizodēs, bet Karina Moiseja daļēji atzina savu vainu abās epizodēs, kurās viņai celta apsūdzība. Turpretim Ineta Nemiro noliedza savu vainu vienīgajā viņai inkriminētajā epizodē. Vainu noliedza arī amatpersonas nolaidībā apsūdzētā RAKUS Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane.

Šodienas tiesas sēdē tika nopratināti arī cietušo pārstāvji no Veselības ministrijas (VM) un RAKUS. VM pārstāvis tiesai apgalvoja, ka viņi tiešā veidā nevar konstatēt, cik lieli zaudējumi valstij radušies, jo vērā esot jāņem fakts, ka zaudējumi ir radušies ministrijas pakļautībā esošajam uzņēmumam, nevis pašai ministrijai. Atbildot uz advokātu jautājumiem, VM pārstāvis norādīja, ka varētu arī apsvērt iespēju lūgt, lai ministrija netiktu atzīta par cietušo.

RAKUS pārstāvei tiesā tika lūgts, lai slimnīca precizē tai nodarītos zaudējumus, jo pašreizējā tiesā iesniegtajā aprēķinā ir iekļauti arī zaudējumi, kurus nodarījuši cilvēki, kas neatrodas uz apsūdzēto sola šajā krimināllietā.

Nākamā tiesas sēde paredzēta 15.janvārī plkst.10, un uz šo tiesas sēdi tiks aicināti astoņi liecinieki.

Jau vēstīts, ka vairākiem apsūdzētajiem tiek inkriminēta tirgošanās ar ietekmi, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem, kā arī ir norādīts pants par valsts amatpersonas bezdarbību, par ko var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Atbilstoši lēmumam par krimināllietas nodošanu tiesai laikā no 2013.gada oktobra līdz 2015.gada aprīlim vairāki medicīnas darbinieki, izmantojot savas pilnvaras, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par magnētiskās rezonanses izmeklējumu nodrošināšanu, sistemātiski pieprasīja materiālas vērtības un tās pieņēma no pacientiem par magnētiskās rezonanses izmeklējumu nodrošināšanu labuma devēja interesēs, apejot noteikto rindas kārtību. Magnētiskās rezonanses izmeklējumi galvenokārt veikti ārpus oficiālā darba laika.

Medicīnas darbiniekiem, apejot noteikto pacientu reģistrēšanas kārtību, veicot izmeklējumus ar magnētisko rezonansi 121 pacientam, slimnīcai nodarīts zaudējums ne mazāk kā 12 396 eiro apmērā, uzskata prokuratūra.

Vienā no iepriekšējām tiesas sēdē tika izdalīts atsevišķs kriminālprocess pret lietā apsūdzēto radiologu Valdi Girgensonu, kurš vairākas reizes nebija ieradies uz tiesas sēdēm.