Vai tiešām medus, pievienots karstai tējai, kļūst indīgs?
Īsā atbilde: nē. Medu tējai varat pievienot bez uztraukuma! Bet “indīgais stāsts” ir par vielu, kas veidojas, karsējot jebkurus cukurus, – tas ir hidroksimetilfurfurols.
Interesanti, ka, piemēram, konfektēs šo vielu neviens neuzrauga. Uzrauga tikai medū. Taču temperatūra ir tikai viens no “vaininiekiem”. Otrs ir laiks. Ļoti iespējams, ka, turot medu ne tik augstā temperatūrā, toties ilgāku laiku, hidroksimetilfurfurola daudzums pieaug vairāk, nekā turot medu augstākā temperatūrā, bet īsu brīdi.
Vēl cits stāsts būs, piemēram, par medus kūkas cepšanu, jo hidroksimetilfurfurols veidosies no jebkura cukura “cepšanas”. Kūku gadījumā, ja skatāmies ekonomiski, medus kļūst par salīdzinoši dārgu saldinātāju. Protams, ar papildu pievienoto vērtību, jo tādu garšu kūkai, kā izmantojot medu, ar cukuru neiegūsim.
Bet karstā tējā medu varat likt droši, jo tēja dziest jau tajā brīdī, kad to ielejam krūzē.
Kāpēc tomēr medu ir labi tieši sūkāt? Jo medum ir pretmikrobu iedarbība. Medu iesaka lietot saaukstēšanās un kakla sāpju gadījumā, kad medus efektivitāte ir līdzīga vai pat labāka nekā dažādiem sīrupiem un konfektēm, ko var nopirkt aptiekā.
Ar ko krēmveida medus atšķiras no ierastā?
Krēmveida medus ir tas pats medus, tikai padarīts ērtāks lietošanā. Vienīgā atšķirība – brīdī, kad medus sāk kristalizēties un kļūst biezāks, tas tiek pāris nedēļas katru dienu apmaisīts.
Šādā veidā medus kristāli nesaaug kopā, un medus struktūra kļūst līdzīga kā biezam krējumam vai saldējumam (kura pagatavošanā arī ir svarīga maisīšana). Tas ir ne tik daudz gaumes, cik ērtības jautājums: krēmveida medu ērtāk paņemt no burciņas un arī uz maizītes uzsmērēt parocīgāk. Ja nu ļoti grib krēmveida medum “piesieties”, tad vienīgais – tā kā tas tiek maisīts un ir pastiprināta saskare ar gaisu, varbūt tas nedaudz zaudē īpašo medus aromātu. Bet tiešām ļoti nedaudz! Starp citu, krēmveida medu elementāri var pagatavot pats un bez ierauga (ar ieraugu saprot jau gatavu krēmveida medu, ko nelielā daudzumā pievieno šķidrajam medum). Kad medus sāk kristalizēties, tas vienkārši katru dienu pāris minūtes jāmaisa – un pēc nedēļas vai divām jau tiksiet pie paštaisīta krēmveida medus!
Medus kristalizēšanās visaktīvāk notiek temperatūrā ap plus 15 grādiem – ja jums mājās ir vēsāka telpa, tad “krēmošanas” laikā medu ieteicams turēt tur.
Vai medus noslāņošanās nozīmē, ka medus nav kvalitatīvs?
Medus noslāņošanās ne vienmēr nozīmē to, ka medus nav kvalitatīvs. Ar medu tā vienkārši mēdz gadīties. Kāpēc? Īsā teorija: medus sastāv no dažādiem dabīgas izcelsmes cukuriem. Šie cukuri (glikoze, fruktoze) lēni veido kristālus, medus kristalizējas un no sīrupveida stāvokļa pāriet cietā. Taču fruktoze kristalizējas lēnāk un var notikt tā, ka fruktozes slānis noslāņojas trauka virspusē. Medus nektāra avotiem var būt atšķirīga cukuru attiecība, un arī tas var ietekmēt medus “uzvedību”. Sanāk, ka trauka apakšā ir medus no vieniem augiem, bet augšā – no citiem. No tā nav jābaidās. Un nav arī pirms lietošanas jāsajauc. Pirmkārt, medus visdrīzāk tāpat atkal gribēs slāņoties. Otrkārt, ja jūsu priekšā ir šāds medus trauks, tad, visticamāk, apakšējā medus kārta jau ir kristalizējusies gluži cieta.
