10 mīti par veselību, kurus pinībā apgāž medicīnas doktors

1. Bērniem ar uzmanības deficīta sindromu (UDHS) no uztura pilnībā jāizslēdz cukurs.

Rafinētais cukurs nenāk par labu nevienam, arī bērniem, tomēr nav pierādījumu, ka vienīgi cukura lietošana uzturā nenovēršami izraisa UDHS vai pasliktina stāvokli. Tas ir zināms jau gandrīz pusgadsimtu. Pavisam nesen, laikā no 2008. gada novembra līdz 2009. gada septembrim, 100 bērni ar UDHS piedalījās nopietnā randomizētā, placebo kontrolētā klīniskā pētījumā, kura mērķis bija novērtēt, kā ierobežojoša izslēgšanas diēta ietekmē viņu uzvedību. Pētījums apliecināja, ka UDHS var izraisīt gandrīz jebkurš produkts, ne tikai cukurs, ja organismam ir tā nepanesība. 

2. Ieradums sēdēt sakrustotām kājām veicina varikozu vēnu rašanos.

Pētījumos nav atklātas nekādas cēloņsakarības starp ieradumu sēdēt sakrustotām kājām un apakšējo ekstremitāšu vēnu varikozitāti. 

3. Dienā vajadzētu izdzert apmēram astoņas pilnas glāzes (kopā 2 l) ūdens.

Šis pilnīgi noteikti ir pilsētā radies mīts. Labs veids, kā noteikt, vai šķidruma daudzums organismā ir pietiekams, ir pavērot urīna krāsu – ja tas ir tumšs, esat dzēruši par maz un būtu jādzer vairāk ūdens, ja urīna krāsa ir gaiša vai caurspīdīga, jādzer mazliet mazāk. 

4. Vakaros nevajadzētu ēst ogļhidrātus, tad ātrāk atbrīvosieties no liekā svara.

Trīs nedēļas ilgā kontrolētā pētījumā, ko veica pētnieki Tuftas universitātē Bostonā, Masačūsetsā, nekonstatēja, ka dienas laiks, kurā ogļhidrāti tiek uzņemti, atšķirīgi ietekmē svara samazināšanos. 

5. Nedēļā nevajadzētu ēst vairāk par divām olām, citādi celsies holesterīna rādītāji. 

Saskaņā ar Eiropas Pārtikas produktu informācijas padomes (EUFIC) datiem olām ir neliela ietekme uz holesterīna līmeni asinīs. Toties olas ir ļoti svarīga pilnvērtīga uztura sastāvdaļa, un tajās ir daudz augstas kvalitātes proteīnu, vitamīnu un minerālvielu. Patiesībā risks, ka olas var paaugstināt holesterīnu, ir pavisam niecīgs, bet uzturvielas, ko tās satur, nepieciešamas visu vecumu cilvēkiem. 

6. Nevajadzētu dzert kafiju, jo tā veicina šķidruma trūkumu organismā, un tas var pasliktināt diabēta pacientu stāvokli.

Pilnīgi pretēji, mērenā daudzumā lietojot kafiju, var par 25% samazināt risku saslimt ar otrā tipa diabētu. Turklāt analītiskā 59 atsevišķu pētījumu apkopojumā, ko veica gastroenterologi Huadongas hospitālī Šanhajā, secināts, ka, izdzerot dienā papildu krūzīti kafijas, iespējams par 3% samazināt dažādu vēža risku.

7. Lai izvairītos no saaukstēšanās, jālieto C vitamīns.

Harri Hemila no Helsinku universitātes Somijā un Roberts Duglass Austrālijas Nacionālajā universitātē Kanberā pārskatīja 55 pētījumus, kas veikti 65 gadu laikā. Viņi vēlējās noskaidrot C vitamīna nozīmi slimību profilaksē. Daudzos pētījumos tika uzdots jautājums, vai C vitamīns var pasargāt no saaukstēšanās vīrusiem. Apkopojot pētījumu datus, nebija iespējams rast apstiprinošus pierādījumus, ka C vitamīns šādi ietekmētu visus cilvēkus. Tomēr zinātnieki atklāja, ka maratona skrējējiem, slēpotājiem un karavīriem, – citiem vārdiem sakot, cilvēkiem, kuri ir pakļauti lielai fiziskai slodzei un krasām vides pārmaiņām, – izdevās uz pusi samazināt saaukstēšanos, pateicoties C vitamīnam. Viņi atklāja arī to, ka, regulāri lietojot šo vitamīnu, pieaugušajiem saaukstēšanās simptomu ilgums samazinājās par 8% un bērniem – par 14 procentiem. 

8. Glāze vīna pirms gulētiešanas vakarā uzlabos miegu.

Lai gan viena vīna glāze dienā veselībai par ļaunu nenāks, pētījumu pārskats, ko veica zinātnieki Londonas Miega centrā, rāda, ka, ņemot vērā visus apstākļus, alkohols nav labākais līdzeklis veselīgam miegam. Pilnīgi pretēji – tas veicina krākšanu un rada elpošanas problēmas.

9. Ja ir paaugstināts asinsspiediens, uzturā jāsamazina sāls patēriņš.

Šāds padoms neko nedod. Augstu vērtētajā Cochrane Collaboration pārskatā apkopota 167 pētījumu analīze (pētījumi veikti no 1950. līdz 2011. gadam) par sāls specifisko ietekmi uz veselību. Rezultāti liecina, ka baltās rases pārstāvjiem ar normālu asinsspiedienu uzturs ar samazinātu sāls daudzumu pazemināja asinsspiedienu tikai par 1%, bet cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu – apmēram par 3,5 procentiem. Melnādaino un aziātu vidū rezultāti bija nedaudz labāki. 

10. Pēc pārpūles trenažieru zālē sports palīdzēs samazināt muskuļu sāpes.

Pilnīgi nepareizi! Muskuļu sāpes rada nelieli plīsumi muskuļu šķiedrās, un ir nepieciešams laiks, lai tos sadziedētu. Ja sāp kāju lieli un roku muskuļi, ieteicams papildus lietot magniju vai masēt muskuļus ar magnija eļļu un aptīt sāpošās vietas ar vēsā ūdenī samitrinātu dvieli.