Profesija, kurā cilvēku nāve nav retums: atklāta intervija ar Liepājas NMPD brigādes ārstu Alekseju

Aleksejs ir dzimis liepājnieks. Puisim savulaik interesējusi tehnika, tomēr, kad bija jāizvēlas nodarbošanās, aizgājis mācīties uz toreizējo Liepājas Medicīnas koledžu ārstniecības programmā par ārsta palīgu, absolvējot jau RSU Liepājas filiāli.

Jebkurš izsaukums – jauna pieredze

„Pirmā dežūra man bija Nīcā. Bijām atbildīgi par Nīcas un Rucavas novadiem un ne tikai, braucām arī uz Liepāju, ja vajadzēja. Pirmajā darbdienā nenotika nekas īpašs – parasta diena,” atceras Aleksejs un papildina, ka visbiežākie neatliekamie izsaukumi esot, ja cilvēki ir bezsamaņā, ir smagākas traumas, kritieni no augstuma, cietušie satiksmes negadījumos, arī kardioloģiskas patoloģijas. „Cilvēkam noticis kas nopietns – tur ir dažās minūtēs, pat sekundēs jāpieņem lēmums.”

Mediķis, kurš atnāk strādāt uz „ātrajiem”, sākumā ir otra ārstniecības persona. Tas ir laiks, kad gūt praktisko pieredzi, ieiet ritmā, saprast gadījumus, „apošņāt” gaisu. Mācīties ir jāturpina, joprojām regulāri notiek dažādi tālākizglītības kursi pieredzes papildināšanai gan Liepājā, gan Rīgā, gan Kuldīgā par dažādām tēmām – pieaugušo un bērnu reanimāciju, elektrokardiogrāfiju, politraumām,” atklāj mediķis. Arī jebkurš izsaukums ir jauna pieredze.

Padauza stiklus un sauc „ātros”

Ko nozīmē neatliekamā palīdzība? Atbilde – jāpagūst laikā! „Likums nosaka, ka mums pilsētā pie pacienta jānokļūst piecpadsmit minūtēs, bet ārpus pilsētas – 25 minūšu laikā kopš brīža, kad dispečers nolicis klausuli pēc izsaukuma pieņemšanas. Brauciens ir ļoti liela atbildība operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājam. Tomēr ikviena situācija ir rūpīgi izvērtējama, un tikai tad tiek slēgtas bākugunis un speciālais skaņas signāls.

Liepājas brigāžu atbalsta centrs ir atbildīgs par to, kas notiek līdz Lietuvas robežai, arī Priekulē, Vaiņodē, Durbē, un Vērgalē. Pa vienai brigādei ir Nīcā, Grobiņā un Priekulē,” turpina stāstīt jaunais mediķis. Tālākā vieta, kur Aleksejs bijis izsaukumā, ir Jūrkalne. Tas gan jau Ventspils novadā, bet, ņemot vērā operatīvo situāciju, dispečers secinājis, ka ātrāk ir aizbraukt liepājniekiem, nevis gaidīt, kad atbrīvosies turienes brigāde.

„Izsauc arī gadījumos, kad medicīniskā palīdzība nav neatliekama – tad ir maksa par izsaukumu. Varbūt otrreiz cilvēks padomās un tā vairs nedarīs?! Nepamatotie izsaukumi bijuši ļoti dažādi. Piemēram, cilvēks sit stiklus. Tiek izsaukta neatliekamā palīdzība! Kas par iemeslu – kāpēc izsaucāt?

Izrādās, ģimenes skandāls. Un tāds nav viens gadījums. Klātesošie izsauktajiem mediķiem apgalvo, ka cilvēks jāved uz psihiatrisko slimnīcu, bet viņš pats stāsta – mēs te sastrīdējāmies, varbūt bišķi par daudz kaut ko padauzījām, tas viss,” klāsta mediķis. Aleksejs teic, ka nepamatoti izsauc arī, kad pacientam ir nedaudz paaugstināta temperatūra, piemēram, 37 grādi un nekādu citu sūdzību nav – var lietot aptiekās bez receptēm iegādājamo Paracetamolu, pēc tam iet pie ģimenes ārsta.

„Dispečers jebkurā gadījumā izvērtē nepieciešamību pēc neatliekamās palīdzības. Reizēm zvanot uz 113, cilvēki ir neapmierināti – tur izprašņājot tik daudz! Bet kā lai dispečers iegūst informāciju? Ja būs, piemēram, automašīnas notriekts cilvēks, tad sīki neizjautās, bet pavaicās tikai pašu minimumu, kur tas noticis, cik cietušo, vai ir pie samaņas, vīrietis, sieviete vai bērns. Ja, piemēram, jauna sieviete, pastāv iespēja, ka varētu būt stāvoklī, tad atkal cita rīcība,” teic mediķis.

Šaubu gadījumos ir ārsti - konsultanti, ar kuriem dispečers savieno, un zvanītājs var izrunāties. Cilvēki ir tik dažādi – gan atvērti informācijai, kuri neaizmirst pateikt paldies, gan tādi, kuri iebilst, uzskatot sevi par zinošākiem. Ar pēdējiem ir grūtāk. Cilvēkiem mēdz būt šaurs redzējums – stāsta, ka esot visu jau izlasījuši internetā. „Ir dažādi cilvēki, bet ar visiem jāsadzīvo,” atzīst Aleksejs. „Ja teikšu, ka nepatīk darbs, tad melošu. Taču nav arī tā, ka šeit ir leiputrija. Tāpat arī mūsu darbā ir sava „garoziņa”. Gadījumi ir dažādi, cilvēki tāpat, bet ar visiem jāprot komunicēt.” 

Senāk – tikai soma ar medikamentiem

Ar transportu mediķi esot apgādāti, un Aleksejs teic, ka aprīkojums, kāds ir Latvijā neatliekamajai palīdzībai, ir tiešām ļoti augsta līmeņa. Palīdzības sniegšanai ir viss nepieciešamais. „Mašīnas kļūst aizvien modernākas. Ir viss nepieciešamais aprīkojums cilvēka dzīvības uzturēšanai, asins cirkulācijas nodrošināšanai, elpošanas nodrošināšanai. Savulaik bija tikai divas rokas, divas kājas, divas acis, ausis, medikamentu soma un nestuves,” salīdzina Aleksejs.

Darbs var būt ļoti saspringts. Gadās situācijas, kad mediķi brauc uz jaunu izsaukumu, no mašīnas neizkāpuši pēc iepriekšējā. Ja ir daudz izsaukumu vienlaikus un nav brīvas brigādes, diemžēl var gadīties kavēšanās.

„Ziemās cilvēki krīt uz slidenām ielām, lauž kaulus, gūst apsaldējumus, nereti iestājas vispārēja ķermeņa atdzišana. Vasarā lec ūdenī, nepadomājot, kas ir apakšā. Un – bēdīgs iznākums. Ļoti bīstami ir insektu kodumi – lapsenes, bites un irši. Ja kukainis iedzeļ mutē, kaklā vai galvā, var pietūkt mēle, rīkle un cilvēks vienkārši var nosmakt. Ja iekosts rokā vai kājā, tad jāuztraucas un jāzvana ātrajiem vien, ja sāk just elpas trūkumu,” brīdina Aleksejs.

Vasarā Liepājā notiek mūzikas festivāli, kur pulcējas daudz ļaužu un tiek lietoti grādīgie dzērieni. Neatliekamās palīdzības darbiniekiem bieži nākas palīdzēt tiem, kas pārvērtējuši savas spējas sacensībā ar zaļo pūķi. Gadās arī, ka cilvēciņš vienkārši aizmidzis krūmos, bet garāmgājēji izsauc mediķu brigādi, paši nepieejot pie šī cilvēka un nepārliecinoties par viņa stāvokli. „Ir gadījies doties izsaukumā, kad cilvēks ir saindējies ar alkoholu vai arī pārdozējis narkotikas,” pieredzē dalās mediķis, brīdinot, ka šādos gadījumos medicīniskā palīdzība tiešām nepieciešama.

Mīnuss ir negulētas naktis

„Ir bijuši arī nāves gadījumi. Ja strādā šādā darbā, no tā nevar izvairīties. Nedrīkst to laist personīgi caur sevi. Jābūt mierīgam, saprotošam, runājot ar bojā gājušā radiniekiem. Bet, ja to laidīsi nepārtraukti caur sevi, tad rodas jautājums – cik ilgam laikam tevis pietiks? Cik ilgi es to varēšu darīt? Vienu mēnesi, divus mēnešus vai gadu, un viss. Arī, ja būšu sevi izsmēlis un iestāsies rutīna, būs jāmeklē cita nodarbošanās,” vērtē Aleksejs. Tomēr pašlaik jaunajam ārsta palīgam patīk dinamiskais darbs. Vienmuļā ikdienā, kur stunda līdzinās stundai, viņš nespēj sevi iedomāties. Protams, jārēķinās, ka maiņas iekrīt gan sestdienās, svētdienās, gan svētku dienās. Mīnuss ir negulētas naktis, un te arī kafija vairs nepalīdzot, ja nāk miegs. „Nu, kaut kā pārlaižu šo laiku,” pasmaida ārsta palīgs.

Aleksejam gan nav nācies glābt dzīvniekus, bet ir bijuši gadījumi, kad cilvēkiem uz ielas palicis slikti, un līdzi bijis sunītis. „Jebkurā gadījumā mēs šo dzīvnieku neatstāsim uz ielas. Dzīvnieks pagaida mašīnā, kamēr saimnieks tiek apskatīts,” atceras mediķis. Viņš teic, ka situācijas mēdz būt ļoti dažādas un pieņemtie lēmumi – nestandarta. Spēja iedziļināties, ātri rīkoties, būt apveltītam ar loģisko domāšanu – Alekseja skatījumā šīm īpašībām noteikti jābūt neatliekamās palīdzības mediķim.

Papildus pamata pienākumu pildīšanai Aleksejs Safonovs uzņēmies praktisko treniņu vadīšanu Kurzemes reģionālā centra mediķiem – nodarbībās tiek izspēlētas dažādas klīniskās situācijas, kopā ar kolēģiem atsvaidzinātas zināšanas aprīkojuma lietošanā. Treniņiem izmantots šim mērķim speciāli paredzēts manekens. Alekseja profesionalitāti apliecina arī tas, ka viņš lasa lekcijas RSU Liepājas filiālē topošajiem ārsta palīgiem. „Mans darba lauciņš šajā jomā ir neatliekamā palīdzība – mācu lekcijās par visu, kas ar to saistīts, kopā ar studentiem apgūstam medicīnisko aprīkojumu, dažādas procedūras, kas saistītas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu.”

Brīvajā laikā Alekseja sirdslieta ir fotografēšana un riteņbraukšana. Dabā pavadītie brīži ļauj atpūsties un sakārtot domas. Saspringtajā mediķa darba ikdienā tas ļoti nepieciešams.