Statistika ir graujoša! Urologs vēršas pie vīriešiem vecumā pēc 45 gadiem
foto: Shutterstock
Esi vesels

Statistika ir graujoša! Urologs vēršas pie vīriešiem vecumā pēc 45 gadiem

Jauns.lv

Vien katrs 14. vīrietis (7 %) 45 – 54 gadu vecumā pēdējā gada laikā ir apmeklējis urologu, turklāt 50% respondentu šajā vecuma grupā pie speciālista nav bijuši nekad, liecina jaunākie aptauju dati. Latvijas Urologu asociācijas biedrs, sertificēts urologs Alvis Laukmanis norāda, ka šāda statistika ir satraucošs rādītājs, jo tieši vīriešiem pēc 45 gadu vecuma jāpievērš pastiprināta uzmanība reproduktīvajai veselībai, vismaz reizi gadā ierodoties uz profilaktisku pārbaudi.

Profilaktiskas pārbaudes vīriešiem pēc 45 – 50 gadu sasniegšanas ļoti ieteicamas arī tāpēc, ka šajā vecumā ir paaugstināts risks saslimt ar nopietnām uroloģiskām slimībām, piemēram, prostatas vēzi. “Svarīgi atcerēties, ka prostatas vēzis, atklāts sākuma stadijā, ir pilnībā izārstējams,” skaidro eksperts.

Līdz 45 gadu vecumam pie urologa ieteicams vērsties sūdzību gadījumā

A. Laukmanis skaidro, ka jauniem vīriešiem pie urologa ieteicams vērsties sūdzību vai jautājumu gadījumā, taču, ja veselības problēmas nepiemeklē, pie speciālista nav jādodas.

“Pašlaik sabiedrībā izveidojies nedaudz pārspīlēts un nevajadzīgs priekšstats, ka ikvienam vīrietim, neskatoties uz vecumu, būtu jādodas uz pārbaudēm pie urologa. Patiesībā jauniem vīriešiem pie ārsta ieteicams doties tikai tad, ja rodas kādas sūdzības vai ir neatbildēti jautājumi, bet profilaktiskās pārbaudes reizi gadā iesakāmas vīriešiem no 45 – 50 gadu vecuma,“ skaidro eksperts. Arī Veselības indekss rāda, ka visretāk urologu apmeklē jauni vīrieši 18 – 24 gadu vecumā, kuru vidū 80% pie speciālista nav bijuši nekad, bet 7% - pēdējā gada laikā. 

Starp biežākajiem pacientiem urologa kabinetā – Rīgā dzīvojošie
rīdzinieku vidū ir vismazāk to vīriešu, kuri pie urologa nav bijuši nekad – 44%. Kopumā pilsētnieki ārstu apmeklē aktīvāk – 8% pilsētās dzīvojošo pie urologa devušies pēdējā gada laikā, kamēr lauku apvidos dzīvojošo vidū – tikai 5%. Komentējot datus, ārsts norāda uz pozitīvu tendenci – Latvijā palielinās ārstu-urologu pieejamība, īpaši reģionos, kas paplašina ikviena vīrieša iespējas saņemt konsultāciju neatkarīgi no dzīvesvietas. 

Tomēr arvien ir pacienti, kuri ārstu neapmeklē arī tad, kad speciālists viegli pieejams un ir kādas sūdzības.

 “Vienmēr pastāvējusi tāda vīriešu daļa, kas pie ārsta nevēršas arī tad, ja novēro simptomus, kas varētu liecināt par veselības problēmām. Dažiem šķērslis ir arī finansiālais faktors, bet ļoti bieži arī emocionāls – būtiskākais ir apzināties, ka apmeklēt ārstu nav nekas pazemojošs. Lielākajā daļā gadījumu konsultācija norisinās sarunas veidā, nav jābaidās, ka uzreiz sekos kādas nepatīkamas pārbaudes. Ja ir sūdzības, var konsultēties arī ar ģimenes ārstu, kurš pēc uzklausīšanas norādīs, vai būtu jāaprunājas arī ar urologu. Apskatot asins analīžu rezultātus, ģimenes ārsts varēs redzēt, vai būtu pamats aizdomām par nopietnākām uroloģiskām saslimšanām un vajadzīga padziļinātāka pārbaude pie speciālista,“ ar padomu dalās urologs.