Ko mūsu organismam var nodarīt ilgstoši pazemināta ķermeņa temperatūra
Parasti, kad saslimstam, ārsts vispirms mēģina samazināt drudzi, taču jauni pētījumi liecina, ka paaugstināta ķermeņa temperatūra ir dabīgs veids, kādā organisms pasargā sevi no infekcijas un pat audzējiem.
Jo vairāk cilvēka temperatūra pārsniedz “normālo” (37 °C), jo aktīvāk organisms mobilizē savas dabiskās aizsargspējas pret audzējiem, brūcēm un infekcijām.
Savukārt zema ķermeņa temperatūra, apmēram 34 °C, kāda parasti ir miegā, var izraisīt iekaisuma procesus, piemēram, sirds slimības. Tas varētu izskaidrot, kāpēc cilvēkiem, kas strādā maiņās vai slikti jūtas, kad, piemēram, lidojot jāmaina laika joslas, vai cieš no bezmiega, ir lielāka iespēja iedzīvoties iekaisuma slimībās.
Mūsu 24 stundu iekšējais pulkstenis spēj tikt galā ar dabisko temperatūras kritumu, kāds rodas miegā, taču, ja temperatūra ir pazemināta ilgstoši, palielinās iekaisuma slimību un vēža risks.
Apvienotās Karalistes Varvikas un Mančestras Universitāšu zinātnieki uzskata, ka temperatūras ietekme uz veselību tāpat arī izskaidro, kāpēc tieši ziemas mēnešos ziemeļu puslodē vērojama saaukstēšanās un gripas epidēmija.
Paaugstinātas ķermeņa temperatūras ietekmē sākas olbaltumvielas A20 ražošana, kas palīdz pasargāt organismu no iekaisuma slimībām un vēža. Pētnieki atklājuši, ka organisma aizsargspējas uzlabo pat neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās.
Šie jaunie secinājumi apstiprina agrāk veikto atklājumu, ka cilvēki, kuriem beidzamo piecu gadu laikā bijusi augsta temperatūra, ir mazāka iespēja saslimt ar vēzi.
