Runā eksperti: kāpēc valsts veselības aprūpe vēl joprojām nav pieejama ikkatram
“Veselības aprūpei ir jābūt valsts politikas definētam skaidram mērķim, arī ar piesaistītu finansiālu apņemšanos – kopīga politiska vienošanās par to, ka mēs kā valsts gribam nodrošināt pilnvērtīgu, vispārpieejamu veselības aprūpi,” komentējot iniciatīvu par pilnvērtīgu valsts veselības aprūpi katram, RīgaTV 24 raidījumā “Mana Balss” diskusiju aizsāka iniciatīvas autors, partijas “Progresīvie” vadītājs Roberts Putnis.
Viņš skaidroja, ka iniciatīvas virzīšanu sekmēja veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšana, ko ZZS dzina cauri pagājušajā gadā. Putnis norādīja, ka tādējādi radās cilvēku grupas, kam veselības aprūpes pakalpojumi nepienākas – pēc šī likuma pamatojoties uz to, ka viņi it kā ir nodokļu nemaksātāji. “Pirms gada tie aptuveni bija 300 000 cilvēku,” atklāj Putnis.
Tāpat medicīnas tiesību eksperte Solvita Olsena arī atbalsta tālāku iniciatīvas virzīšanu un uzsver nepieciešamību mainīt līdz šim esošo veselības aprūpes modeli: “Normālai valstij ir vajadzīgi cilvēki ar labu prātu, ar garīgo veselību un fizisko veselību. Citas valstis, kurām ir daudz labāki ekonomiskie sasniegumi, to sasniedz ar cita veida veselības aprūpi. Ja mēs gribam, lai mūsu valsts iet uz priekšu, mums ir jāpaņem tie labie piemēri. Bet tas modelis, ko mūsu valdība ir izvēlējusies, arī citās valstīs šāds modelis nekur tālu nav ticis.”
Arī bijusī Labklājības ministre Ilze Viņķele norāda, ka esošais veselības aprūpes finansējuma modelis ir netaisnīgs, kā rezultātā daļu legālus nodokļu maksātājus, kā, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu maksātājus, šī finansēšanas kārtība neaptver – tiem ir jāveic papildus iemaksa.
Tāpat viņa piebilda, ka “valsts veselības aprūpe katram” ir ļoti konkrēts sauklis, bet tas nāks ar ļoti smagu cīņu pašā nozarē tādēļ, ka ir virkne lietu, kas ir jāpaveic. “Pirmkārt, ir nenormāli sarēķināts, ko kas maksā – par kaut ko mēs maksājam adekvāti, bet kādās citās lietās pārmaksājam. Tad, kad zinās, ko kas maksā, ierēķinot arī adekvātas mediķu algas, tad mēs varam pateikt, ko varam atļauties un noteikt, kāds tas grozs būs,” daļu no veicamajiem darbiem uzskaitīja Viņķele.
