Veselībai tik svarīgais B12 vitamīns: ja tā trūkst, varam iedzīvoties neatgriezeniskās problēmās
B12 vitamīna (ciānkobalmīna) daudzumu asinīs ārsti visbiežāk mēdz pārbaudīt saistībā ar mazasinību. Vai nu, lai atrastu jau attīstījušās mazasinības iemeslu, vai laikus noķertu B12 vitamīna nepietiekamību un novērstu mazasinības attīstīšanos, kā arī saprastu vai perifērās neiropātijas simptomi – koordinācijas zudums, durstīšanas sajūtas rokās un kājās nav saistīta ar B12 vitamīna nepietiekamību.
B12 vitamīns piedalās metionīna un šūnu ģenētiskā materiāla (DNS un RNS) pamatķieģelīšu nukleīnskābju sintēzē, ogļhidrātu un tauku vielmaiņā, kā arī nervu šūnu funkcionalitātes saglabāšanai.
Tā trūkums izraisa mazasinību – B12 vitamīna deficīta anēmiju. Tā ir perniciozā anēmija, kuras izpausme ir palielināti, nenobrieduši ar dzelzi pārbagāti eritrocīti.
Tā kā sarkano asinsķermenīšu eritrocītu mūžs ir īss – apmēram trīs mēneši, ķermenim jārada aizvien jauni eritrocīti. Ja šim procesam pietrūkst B12 vitamīna, folskābes, dzelzs vai kādas citas būtiskas vielas, tad attīstās mazasinība, un asinīm samazinās spēja apgādāt visas organisma šūnas ar skābekli, kas savukārt raisa dažādas citas veselības problēmas. Ir ļoti svarīgi noteikt, tieši kas raisījis mazasinību, un novērst cēloni. Nepietiks, ja cilvēks pastiprināti lietos dzelzi, ja patiesībā ir pietrūcis folskābes vai B12 vitamīna.
Ja B12 trūkumu atstāj bez ievērības, tad var attīstīties jau smagākas B12 deficīta stadijas, kurām pievienojas neiroloģiski traucējumi, bet piektajā stadijā tie jau kļūst neatgriezeniski.
Ir jāsaprot, kas raisījis B12 vitamīna deficītu. Šo ūdenī šķīstošo B grupas vitamīnu cilvēki uzņem ar pārtiku – mūsu organismā tas nespēj sintezēties, bet aknās var uzkrāties rezerves, kas spēj nodrošināt ķermeni ar nepieciešamo vitamīna daudzumu pat divus gadus.
B12 cilvēks uzņem ar dzīvnieku izcelsmes barību, sevišķi daudz tā ir aknās, tāpēc veģetārieši un jo īpaši vegāni riskē iedzīvoties B12 deficītā. Otrs risks ir B12 uzsūkšanās traucējumi kuņģa un zarnu traktā. Tie var būt saistīti gan ar gremošanas traucējumiem gremošanas orgānu iekaisumiem, gan izgrieztu kuņģi vai daļu no zarnu trakta, arī vēzi. Arī aizkuņģa dziedzera darbības traucējumi var pasliktināt B12 uzsūkšanos.
B12 deficīts var rasties arī grūtniecēm – strauji augošais auglis var izlietot mātes B12 rezerves, bet HIV slimniekiem – sakarā ar malabsorbciju – zarnu pazeminātu spēju uzsūkt barības vielas.
Pacientiem, kas vecāki par 60 gadiem, pirms anēmijas veidošanās var parādīties citi vitamīna B12 deficīta klīniski simptomi – mēles iekaisums – glosīts, dedzinoša sajūta mutē, centrālās un perifēriskās nervu sistēmas disfunkcija. Neiroloģiskās simptomātikas cēlonis ir mielīna sintēzes traucējumi. Agrīni neiroloģiski simptomi ir nespēks, ataksija, parestēzija, koordinācijas traucējumi.
