Vairāk nekā 90% vecāku ir maksājuši par veselības aprūpi bērnam; valsts apmaksāto nespēj sagaidīt
Tikai 11,8% Bērnu slimnīcas fonda aptaujāto vecāku uzskata, ka Latvijā veselības aprūpe bērniem ir valsts apmaksāta, secināts aptaujā "Bērnu veselības aprūpe. Vecāku vērtējums".
Kā šodien sacīja Bērnu slimnīcas fonda Komunikācijas projektu vadītāja Karīna Pētersone, aptaujā atklājies, ka 93,8% pacientu vecāku savu atvašu aprūpei izmantojuši maksas pakalpojumus, turklāt 86,8% vecāku par bērna veselības aprūpi maksājuši reizi gadā un biežāk. Īpaši tas raksturīgs Rīgai, kurā 70% vecāku par veselības aprūpi maksājuši biežāk nekā reizi pusgadā.
Tāpat aptaujā atklājies, ka 53% vecāku maksājuši par speciālista rekomendētu izmeklējumu, kuru valsts neapmaksā.
Pētersone informēja, ka visbiežāk jeb 75,6% vecāku maksājuši par bērna konsultāciju pie speciālista, 49% - par diagnostikas izmeklējumu, 31,8% - par recepšu medikamentiem, kā arī vēl 5,6% maksājuši par medicīnas aprīkojumu, piemēram, ortozēm.
Aptaujā arī atklājies, ka uzkrājumus, lai nepieciešamības gadījumā varētu apmaksāt bērna veselības aprūpi, lielākā daļa vecāku neveido - šādus uzkrājumus veido tikai 37,3% vecāku.
Vienlaikus aptaujā tika uzdots jautājums, cik, vecāku ieskatā, svarīga ir nevalstisko un labdarības organizāciju loma bērnu veselības joma. Lielākā daļa jeb 57,9% vecāku uzskata, ka šo organizāciju loma ir ļoti nozīmīga.
Vecākiem tika jautāts, kuri, viņuprāt, ir svarīgākie Latvijas veselības aprūpē risināmie jautājumi. Lielākā daļa jeb 55,1% vecāku norādījuši, ka nozīmīga ir rindu samazināšana, 17,5% - ģimenes ārstu kompetence un viņu sadarbības veicināšana ar speciālistiem, kā arī 10,7% - veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana.
Aptaujā ar interneta starpniecību savu viedokli izteica 617 respondenti, no kuriem puse vecāku dzīvo Rīgā, bet pārējie - reģionos.
Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa informēja, ka ne tikai sabiedrība, bet arī Veselības ministrija tiks informēta par aptaujas rezultātiem, tomēr fonds aptauju veicis galvenokārt tāpēc, lai varētu turpmāk veikt monitoringu un saprast, kā bērnu veselības aprūpes situācija Latvijā mainās.
Dambiņa skaidroja, ka visbiežāk fonds izmanto tam saziedotos līdzekļu gadījumos, kad bērnam nepieciešama palīdzība, bet valsts pakalpojumu vai medikamentus neapmaksā, kā arī gadījumos, kad bērnam izmeklējums vai vizīte nepieciešama steidzami, kā rezultātā nav iespējams gaidīt rindā, lai to saņemtu. Dambiņa gan piebilda, ka ātrāka nokļūšana uz izmeklējumu vai terapiju tiek apmaksāta tikai gadījumos, kad tas tiešām ir steidzami un to apstiprinājis arī bērna ārsts.
Damiņa skaidroja, ka reizēm ziedotāji nesaprot, kāpēc jāziedo bērnu veselības aprūpes jomai, ja tā valstī ir apmaksāta, tomēr situācijas ir ļoti dažādas, tāpēc reizēm nākas sniegt fonda atbalstu, tostarp transporta izdevumu segšanai, aparatūras nodrošināšanai bērniem, kuri varētu doties ārstēties mājās, taču bez nepieciešamas iekārtas to nevar darīt, kā arī daudzos citos gadījumos. Bērnu fonds gadā sniedz palīdzību apmēram 350 bērniem, piebilda fonda vadītāja.
Fonda izpilddirektore Ieva Lejniece informēja, ka individuāliem pacientiem gadā tiek iztērēti apmēram 45% no fonda budžeta, turklāt uz oktobri individuālu bērnu atbalstam iztērēts tikpat, cik pērn fonds iztērēja gada laikā, proti, vairāk nekā 403 000 eiro.
Lejniece informēja, ka liela daļa jeb 135 000 eiro finansējuma tiek izmantota, kad bērnam finansējums nepieciešams ārkārtas gadījumos, vēl aptuveni 79 000 eiro tiek tērēti inovatīvas ārstniecības nodrošināšanai, bērnu ar garīga rakstura traucējumiem terapijai fonds atvēlējis ap 68 000 eiro, bērniem ar kustību traucējumiem - 62 000 eiro, dažādai aparatūrai - 19 000 eiro, bērnu ar garīga rakstura traucējumiem medikamentiem - 9500 eiro, cukura diabēta pacientiem - 5600 eiro, kā arī dažādiem citiem mērķiem.
