Britu roka ikona - Rods Stjuarts - par savu cīņu ar vēzi
Britu roka ikonai Rodam Stjuartam (Rod Stewart) līdz šim liktenīgākais izrādījies 2000. gads, kad viņam atklāja vairogdziedzera vēzi. Ja ķirurga skalpelis būtu paslīdējis kaut par milimetru, viņa dziedāšanas karjerai būtu pienācis gals.
Kad prese vaicāja, kā Rods cīnījies ar vēzi, viņš atbildēja: “Tā nebija cīņa, protams, ne kauja, ne drošsirdīgs cīniņš. Es vēlos teikt, ka varētu izlikties, ka tā bija, bet tas būtu apvainojums cilvēkiem, kas patiešām ir cīnījušies. Manā gadījumā vēzis bija, bet pēc pāris dienām tā jau vairs nebija.” Ne jau vēzis Rodam bija jāuzveic. Viņa lielais cīniņš bija par dziedāšanas spēju atgūšanu un sākotnēji – vispār par balsi.
Šokējoša vēsts pēc kārtējās pārbaudes
“Šad un tad es veicu rutīnas medicīnisko pārbaudi Losandželosā. Šajā reizē domāju, ka tikšu cauri vienā mirklī. Galu galā biju tādā formā kā miesnieka suns – katru dienu trenējoties, uzstājoties koncertos un savos 55 gados joprojām spēlējot futbolu nedēļas nogalēs,” autobiogrāfijā atcerējās pasaulslaveno hitu I Am Sailing, Do Ya Think I'm Sexy, You're In My Heart u. c. zvaigzne. Diemžēl pārbaude 2000. gada maijā nesa ļaunas ziņas: biopsijas analīze liecināja, ka vairogdziedzerī ir ļaundabīgs audzējs.
Protams, Rods bija šokā. “Kad sākotnējais sastingums pārgāja, es biju pārbijies, neaizsargāts tādā pakāpē, kādu nekad iepriekš nebiju izjutis. Vienīgais labums, ka viss notika ātri. Divas dienas pēc biopsijas mani aizveda atpakaļ uz slimnīcu operēt. Ar vārdu Billijs Potss (abu manu suņu vārdi), lai samazinātu informācijas noplūdi presei, kas, iespējams, nekautrētos iegūt stāstu par “Rokzvaigzni Rodu” kas dodas uz slimnīcu veikt vēža operāciju.”
Dziedātājs tiešām neuzskata, ka būtu godīgi attiecībā pret citiem vēža slimniekiem pārāk dramatizēt savu pieredzi. “Es iestājos un izstājos no slimnīcas 24 stundu laikā. Kad cilvēki saka: tu uzveici vēzi, man jāsaka, ka es to nedarīju. Man nāvīgi paveicās,” viņš atzīst. Vēža tips, ko Stjuartam atklāja, bija lēni augošs, un pēc operācijas nebija nepieciešama papildu ārstēšana – starošana vai ķīmijterapija.
“Tas notika tikai tāpēc, ka veicu datortomogrāfiju, kurā to pamanīja. Ja es pāris gadu nebūtu licies par to ne zinis, stāsta iznākums varētu būt pavisam citāds,” apzinās Rods. “Man paveicās, un es esmu ārkārtīgi piesardzīgs. Tāpēc gribētu visiem teikt, lai viņi pārbaudās.”
Balss atgūšana garāžā
Lai gan operācija bija veiksmīga un pēc tās nebija jāārstējas, operācijas sekas Rodam bija ļoti smagas – dziedātājs bija zaudējis savu unikālo balsi ar piesmakušo tembru, kas viņu bija pacēlusi no strādnieku vidusšķiras līdz zvaigžņu multimiljonāru līmenim.
Par šo operācijas “blakni” ārsti viņam paziņoja tikai pēc tās. “Viņi nepateica, ka, piekļūstot vairogdziedzerim, nervi, kas kontrolē balss saites, atrodas burtiski milimetra attālumā,” stāstīja dziedātājs. “Visvieglākā paslīdēšana varēja nozīmēt, ka es zaudētu balsi uz visiem laikiem.” Par laimi, ķirurga roka nepaslīdēja, un ārsts apgalvoja, ka pacients atgūs balsi pēc trim mēnešiem.
“Trīs mēneši pagāja, un tā neatgriezās, tad vēl trīs mēneši, un atkal nekas,” atceras Stjuarts. Pēc sešiem mēnešiem situācija kļuva biedējoša. “Es nevarēju nodziedāt ne vārda, nemaz nerunājot par rindu, no Maggie May. Es varēju izdot tikai tādu šausmīgi ķērcošu skaņu – mana balss bija pilnīgi zudusi.”
Pēc deviņiem klusēšanas mēnešiem Rods nolēma atteikties no mediķu ieteikuma nogaidīt. Viņš izveda no savas garāžas visas automašīnas, nosēdināja tur mūziķu grupu un, kā pats teica, “kliedza, lamājās un bļāva tik stipri, cik vien labi varēja”. Rods smējās: “Tas bija līdzīgi, kā dara traumēts futbolists, kurš piespiež sevi trenēties. Pēc dienas jau varēju nodziedāt rindu. Es vienkārši to turpināju un turpināju nedēļām, līdz beigās izdabūju savu balsi ārā no rīkles.”
Dīvainā kārtā Roda Stjuarta balss pēc visām šīm pūlēm ir kļuvusi labāka. “Mana balss beidzamo desmit gadu laikā ir uzlabojusies, sevišķi, izpildot balādes. [..] Savā veidā tas viss ir mazliet pazeminājis manu balsi, apmēram par pustoni. Tas piešķir tai siltumu, kāds agrāk nepiemita,” raksturo dziedātājs.
Vislabākā palīdzība
Saslimšana ar vēzi ir notikums, kas atstāj neizdzēšamas pēdas cilvēka dzīvē. Rods Stjuarts atzīst, ka pirmā doma, uzzinot vēža diagnozi, bijis jautājums “Kāpēc?” Ticis galā ar savu slimību, viņš domājis: “Ko varu darīt, lai palīdzētu?” Kopš tā laika dziedātājs aktīvi piedalās līdzekļu piesaistīšanā labdarības fondam The City of Hope, kas meklē iespējas ārstēt visu veidu vēzi, sevišķi to, kas skar bērnus. “Redzot mazus bērnus mirstam no vēža pilnīgi bez kādas cerības, es nodomāju: Dievs, man ir tā paveicies,” Stjuarts stāstīja par fonda slimnīcas apmeklējumu. “Viņš būs man devis otro iespēju, lai es kaut ko paveiktu savā atlikušajā dzīvē. Tāpēc sadarbošos ar fondu The City of Hope.”
Ir ļoti grūti redzēt “šīs noskūtās galvas un šos mazos sačokurojušos ķermenīšus”, atzīst rokzvaigzne. “Reizēm es domāju, ka dzīve nav taisnīga. Tiešām nav.”
Sākumā viņam bija grūti atrast veidu, kā sarunāties un palīdzēt mazajiem pacientiem. Galu galā dziedātājs saprata, ka vislabāk darīt to, ko viņš vislabāk prot. “Parasti eju iekšā un dziedu, jo to es daru labāk par jebko citu,” stāsta Rods. “Tas jau ir tikai vecāku labā. Vecāki bieži vien, izrādās, ir mani fani, un viņi vienkārši ir gar zemi, mani redzot. Bet bērni parasti ir tik sazāļoti, viņi nevar reaģēt…”
Apsēsts ar savu veselību
Septiņdesmit trīs gadus vecais Rods Stjuarts joprojām aktīvi nodarbojas ar mūziku – šā gada 28. septembrī nācis klajā viņa trīsdesmitais studijas albums Blood Red Roses. Un viņš joprojām izskatās ļoti labā formā. Tiesa, dziedātājs atzīst, ka tas nav nejauši. “Es strādāju kā suns, lai tā izskatītos, tā nav viegla izvēle. Esmu apsēsts ar savu veselību. Mīlu savu dzīvi un gribu dzīvot tik ilgi, cik iespējams, tāpēc daru visu, kas vajadzīgs. Ēdu pareizi, vingroju, esmu pilnīgs fanātiķis un diezgan liels bacilofobs (fobija no baciļiem),” viņš atklāj. “Lieta, kas mani absolūti šausmina, ir saslimšana, tāpēc es daru visu, ko varu, lai no tā izvairītos.”
Stjuarts parasti nodarbojas ar fitnesu piecas dienas nedēļā pa stundai vai divām personīgā trenera vadībā, īpašu vērību veltot kardio treniņam, lai attīrītos artērijas. “Esmu skots, un manā ģimenē ir sirds problēmu vēsture. Galvenais, attīrīt taukus no sieniņām,” pārliecināts Rods. “Mums ir pavārs, kas gatavo visu ar zemu tauku saturu un bez sāls. Ēdu sarkano gaļu tikai reizi nedēļā. Parasti ir vecā labā skotu biezputra (no skaldītiem auzu graudiem) ar daudz augļiem brokastīs, tad vista pusdienās, un visi deserti tiek pagatavoti ar augļiem.”
Roda mīļākais dzēriens ir īsta angļu tēja. “Kopš 1975. gadā pārcēlos uz Losandželosu, viens no lielākajiem iemesliem, kas liek man celt traci, ir cilvēki, kuri nepareizi pagatavo tēju. Man patīk tēja. Tas, kas ļoti patīk, noteikti nāk tikai par labu.” Reizēm dziedātājs sevi palutina arī ar pāris glāzēm itāļu vīna, bet tikai pēc septiņiem vakarā.
“Galvenais ir neuztraukties par vecumu,” rokzvaigzne uzskata. “Man nemaz nerūp novecošana. Man tas patīk, kamēr vien esmu vesels.”
Līdz šim Rodam nav bijis iemesla sūdzēties – viņam ir apbrīnojama dzīve, un viņš plāno nodzīvot vēl daudzus gadus. Viņš vienkārši saka: “Man ļoti patīk būt Rodam Stjuartam.”
Inguna Mukāne
