Kāpēc cilvēki sapņo un kā izskaidrot nosapņoto

Vēl 50. gados zinātnieki uzskatīja, ka mēs redzam tikai melnbaltus sapņus, iespējams, tāpēc, ka tolaik bija melnbaltā televīzija un kino. Pusgadsimts ir pagājis, un nākuši klajā ne tikai jauni, krāsaini atklājumi par sapņiem, bet pat mobilo tālruņu aplikācijas.  

Labi atceras sapņus, slikti guļ

Pirms pāris gadiem franču zinātnieki no Lionas Neirozinātnes izpētes centra uzņēmās noskaidrot, kā atšķiras smadzenes cilvēkiem, kuri labi un kuri slikti atceras sapņus. Pētnieki sadalīja 41 brīvprātīgo divās grupās: vienā bija cilvēki, kas labi iegaumēja sapņus (viņi spēja atminēties, ko nosapņojuši, vidēji 5,2 rītus nedēļā), un sliktos sapņu atminētājos, kuri spēja atcerēties vidēji tikai divus sapņus mēnesī. Izmērot dalībnieku smadzeņu aktivitāti nomodā un miegā, pētnieki tiešām noskaidroja, kāda ir viņu atšķirība.

Izrādās, cilvēkiem ar labu sapņu atmiņu bija daudz aktīvāks deniņu-paura mezgls – smadzeņu centrs uz deniņu un paura daivu robežas, kas saņem maņu orgānu informāciju no talāma jeb redzes paugura, kā arī no limbiskās sistēmas, integrē informāciju no ārējās un iekšējas vides un to visu apstrādā. Šim centram ir būtiska loma cilvēka sevis apzināšanas procesā, un, ja tas ir bojāts, sekas var būt amnēzija, šizofrēnija, Alcheimera slimība, kā arī negatīva ietekme uz spēju pieņemt morāles lēmumus. 

Pētījums liecināja, ka cilvēki, kas labi atceras sapņus, miega laikā divreiz ilgāku laiku pavadīja nomodā nekā tie, kas slikti atceras sapņus, kā arī viņu smadzenes stiprāk reaģēja uz dzirdes stimuliem miega un nomoda laikā. Šī pastiprinātā smadzeņu reakcija varētu likt naktī pamosties un tādējādi veicināt, ka īso nomoda brīžu laikā sapņi iekodējas atmiņā.

“Aizmigušas smadzenes nespēj atcerēties jaunu informāciju, ir jāpamostas, lai to varētu izdarīt,” teikts pētījumā. “Mūsu rezultāti vedina domāt, ka labi un slikti sapņu iegaumētāji ne tikai atšķiras ar to, kā atceras sapņus, bet, iespējams, viņiem atšķiras arī sapņu dzimšanas process. Iespējams, cilvēki ar labu sapņu atmiņu rada arī lielāku daudzumu sapņu.” 

Saskaņā ar franču pētījumu iznāk, ka cilvēki, kas miegā bieži pamostas, vairāk sapņo un vairāk atceras savus sapņus. Tas varētu būt pat patīkami, ja vien sapņi nav murgi.

Sievietes biežāk redz murgus

“Maniem pašas murgiem bija divas atkārtotas tēmas,” atzinusies Rietumanglijas Universitātes doktore Dženifera Pārkere (Jennifer Parker), kura, pārāk nomocījusies ar saviem sliktajiem sapņiem, nolēma izmantot dienesta stāvokli un pievērsties sliktu sapņu pētīšanai. “Pirmajā sapnī es stāvu savas dzimtās pilsētas pludmalē, kad pēkšņi ļoti ātri sākas bēgums, kas atgriežas kā milzīgs paisuma vilnis, kurš tūlīt mani aprīs. Otrajā sapnī ir dinozauri, kas naktī klaiņo pa ielām un skatās iekšā pa manu logu.”

Pārkere nolēma noskaidrot, vai arī citas sievietes cieš no līdzīgiem murgiem. Viņa sāka pētījumu, kas ilga vairākus gadus un kura laikā dalībnieki (100 sievietes un 93 vīrieši, 18–25 gadus veci, lielākoties psiholoģijas studenti) aizpildīja strukturētu savu sapņu dienasgrāmatu. “Mans visnozīmīgākais atklājums bija tas, ka sievietes patiešām sapņos redz vairāk murgu nekā vīrieši,” secināja zinātniece. “Es atklāju, ka sieviešu murgus var iedalīt trīs kategorijās: tie ir sapņi par bailēm – vajāšana vai dzīvības apdraudēšana; kāda mīļotā cilvēka zaudējums un sapņi par apmulsumu.”

Salīdzinot sapņus ar reālās dzīves notikumiem katra dalībnieka pieredzē, kļuva skaidrs, ka raizes par pagātnē notikušām lietām var atkal un atkal atkārtoties kā simboliskie sapņi. “Tieši šie simboliskie sapņi ir sevišķi svarīgi. Kad sievietēm lūdzu atcerēties visnozīmīgāko sapni, kas viņām jebkad bijis, viņas biežāk nekā vīrieši stāstīja par ļoti smagiem murgiem. Sievietes atcerējās vairāk murgu, un tie bija daudz emocionālāki nekā vīriešiem.” 

Bīstamā sapņošana

Reizēm murgi, bet reizēm cenšanās izkļūt no tiem sabojā mūsu miegu. Amerikāņu miega speciāliste, neiroloģe Nabīla Nasira (Nabeela Nasir), pamatojoties uz savu pieredzi, uzskata, ka miega traucējumi, kas liek gulētājam spert, kliegt, kauties, izkrist no gultas un tamlīdzīgi agresīvi uzvesties, ir daudz biežāk sastopami, nekā pieņemts domāt – jo cilvēki par to nestāsta un ārsti arī nejautā. Visbiežāk šie miega traucējumi skar vīriešus, parasti pēc 60 gadu vecuma. 

Nesen kādā kanādiešu pētījumā atklāts, ka miega traucējumi, kas parasti notiek REM fāzē (miegā ar ātrajām acu kustībām), draud ne tikai satraumēt gulētāju vai viņa partneri. “Uzvedības traucējumi miegā ar ātrajām acu kustībām (RBD) ir ne tikai priekšvēstnesis, bet arī būtisks brīdinājums par neirodeģenerāciju, kas var beigties ar smadzeņu slimību,” brīdina pētnieki. “Gandrīz 80–90 % no cilvēkiem, kam ir RBD, attīstās kāda smadzeņu slimība.” Izplatītākās no tām ir Alcheimera un Pārkinsona slimība.

Kas ir murgi?

Kāpēc mēs sapņojam? Kas ir murgi? Tie joprojām ir neatbildēti jautājumi. Pēc vienas hipotēzes, sapņi ir dienas notikumu katarse; pēc citas – tie atspoguļo nervu sistēmas vājās vietas. Lai kā būtu, zinātniskā sabiedrība kopumā atzīst, ka visi sapņo, sevišķi REM miega fāzē, kurai lielākā daļa cilvēku naktī iziet cauri trīs līdz piecas reizes. Un pieņemts uzskatīt, ka 5–6 % cilvēku sapņo murgus. 

Sapņu saturs ir viens no saistošākajiem un mistiskākajiem aspektiem miega tēmā. Kaut vai, piemēram, kā atšķirt murgu no slikta sapņa? Šim jautājumam uzmanību pievērsuši psihologi no Monreālas Universitātes. Saskaņā ar viņu neseno pētījumu murgiem ir smagāka emocionālā ietekme nekā sliktiem sapņiem, un ne vienmēr baiļu faktoram tajos ir galvenā loma. Īstenībā baiļu lielākoties nav gan sliktos sapņos, gan trešdaļā murgu. Tā vietā tiek izjustas skumjas, apmulsums, vaina, pretīgums un citas emocijas. 

Izanalizējuši vairāk nekā 10 000 sapņu atstāstījumu, kanādiešu zinātnieki izdalīja 253 murgus un 431 sliktu sapni. “Visbiežāk tēma, par ko ziņo, ir fiziskā agresija murgos. Vēl vairāk, murgi kļūst tik intensīvi, ka cilvēku var pamodināt. Turpretim sliktos sapņos īpaši bieži rādās konflikti cilvēku starpā,” raksturo pētnieki. Izplatītas tēmas murgos ir arī nāve, raizes par veselību un draudi, taču tās nebūt neraksturo visus murgus. “Reizēm tā ir draudu sajūta vai ļaunu vēstoša atmosfēra, kas liek cilvēkam pamosties, piemēram, kāds stāstīja, ka redzējis pūci uz zara, un tas viņu pilnīgi pārbiedēja,” raksta autori. 

Sievietēm un vīriešiem murgi atšķiras. Vīriešu murgi ir vairāk saistīti ar nelaimju un dabas katastrofu tēmām, piemēram, plūdiem, zemestrīcēm un karu, savukārt sievietēm divreiz biežāk rādās murgi par strīdiem un konfliktiem starp indivīdiem. 
“Ar šo pētījumu mēs varam labāk saprast, ka sapņi, slikti sapņi un murgi ir daļa no viena un tā paša emocionālā un neirokognitīvā procesa. Kādā veidā un no kura tieši? Tas paliek vēl nav noskaidrots,” atzīst zinātnieki. 

5 sapņu zinātnes fakti

1. Sapņu loģika ir neiroloģiski loģiska. Smadzeņu aktivitāte miega stāvoklī ir ļoti atšķirīga no tās, kāda tā ir nomodā, kas daļēji ļauj izskaidrot sapņu dabu un nereti dīvaino (neloģisko) saturu, piemēram, limbiskā sistēma, kas atrodas smadzeņu vidū un ir galvenais emociju kontroles centrs, sapņu laikā kļūst sevišķi aktīva. Tas izskaidro, kāpēc sapņi ir tik emocionāli uzlādēti un bieži vien tajos jaušama nenovēršamu briesmu sajūta.

2. Sapņošana notiek arī NREM fāzē. Lai gan pamatā uzskata, ka sapņi attiecas uz REM fāzi, jaunākie pētījumi liecina, ka tie ir arī NREM (bez ātrajām acu kustībām). Sapņi abās fāzēs atšķiras, REM fāzē parasti sapņos redz pāris pazīstamu cilvēku, un noskaņojums ir agresīvāks, bet NREM – vairāk ļaužu, no kuriem vairums ir svešinieki, un noskaņa ir draudzīgāka.

3. Sapņos var sajust reālas sāpes. Vairāki pētījumi liecina, ka sāpes spēj pārvarēt nomoda un sapņu robežu un parādās sapņos nosacīti nemainītā veidā. 

4. Sapņi palīdz mācīties. Teiciens “ļaujiet man pārgulēt ar šo ideju” atbilst patiesībai, jo smadzenes pašas sevi māca miega laikā, pateicoties smadzeņu aktivitātei miegā un procesam, ko dēvē par izslēgtās vai bezsaistē esošās atmiņas pārstrādi. 

5. Sapņi tiešām ietekmē garastāvokli. Ne velti ir paruna: kāds no rīta pamodies, tāda būs diena. Zinātnieki var precizēt, ka, lai arī netieši, tomēr dienas noskaņojums un tas, kā cilvēks uzvedas un izturas, ir saistīts ar sapņoto.