Kāpēc latvieši vēzi dodas ārstēt uz Igauniju?
Igaunija vairākos aspektos ir valsts, no kuras varam ņemt piemēru un mācīties labas lietas. Veselības aprūpes sistēma ir viena no tām.
Šī gada sākumā Latviju pāršalca ziņa, ka daļa onkoloģisko pacientu dodas ārstēties uz Igauniju vai pat spiesti kļūt par Igaunijas rezidentiem, jo ārstēšanos Latvijā valsts neapmaksā.
Viena no šādām diagnozēm ir metastātiska melanoma, kam līdz 15. jūnijam Latvijā nebija pieejamas valsts apmaksātas ārstēšanas. Šobrīd puse pacientu joprojām ir bez valsts atbalsta – apmaksātu terapiju saņems tikai tie pacienti, kuru melanoma ir ar BRAF gēna mutāciju. Pārējiem par jaunajām zālēm joprojām jāmaksā pašiem.
Vairāk par igauņu veselības aprūpi vēža slimniekiem stāsta ārste-onkoloģe Kadri Putniku (Kadri Putnik).
Cik ātri pie jums ienāk valsts apmaksātas inovatīvas terapijas vēža ārstēšanā?
Šī sistēma, kas darbojas vienādi visiem vēžu veidiem, pastāv aptuveni 10 gadus. Ārsti aizpilda apmaksas pieteikumu, un tā izskatīšanas process ilgst aptuveni gadu. Termiņš ir tekošā gada 31. decembris. Gada laikā šis pieteikums tiks izskatīts. Melanomas pieteikumu mēs iesniedzām 2014. gada decembrī, 2015. gadā notika pārrunas, un 2016. gadā pacienti sāka saņemt apmaksātu terapiju. Tā ka process ir visai garš. Mēs cenšamies to padarīt ātrāku, lai gan man neticas, ka tas izdosies, jo jaunās zāles ir dārgas un, protams, arī mūsu valdība budžetu palielina negribīgi.
Pārrunas par apmaksu veic trīs puses – ārsti, zāļu ražotāji un valsts institūcijas. Ārstiem ir jāpierāda, ka līdzeklis ir efektīvs, izmantojot starptautiskas publikācijas. Zāļu ražotāji var apspriest tikai cenu, neko vairāk. Par medicīnisko pusi spriež veselības aprūpētāji un valsts institūcijas. Parasti pieteikumu apmaksai iesniedz kāda ārstu biedrība, piemēram, Onkologu biedrība.
Kā ir ar apmaksātu terapiju metastātiskas melanomas pacientiem?
Ar melanomu gāja nedaudz ilgāk, kādus 3 gadus. Gala lēmums apmaksāt terapiju visu tipu pacientiem tika pieņemts šī gada sākumā.
Pagājušajā nedēļā arī Latvijas valdība pieņēma lēmumu apmaksāt metastātiskas melanomas ārstēšanu, taču tikai pusei pacientu – tiem, kam ir BRAF mutācija. Kā jūs šo varētu komentēt?
Pie mums bija līdzīgi. Sākumā apmaksātu terapiju saņēma tikai BRAF pozitīvi pacienti. Taču valdība zināja, ka pusei pacientu nav ārstēšanās iespēju, un dati par zālēm bija ļoti pārliecinoši, tādēļ valdībai bija grūti izskaidrot, kāpēc šī terapija netiek kompensēta. Tādēļ pēc gada arī BRAF negatīvi pacienti saņēma valsts apmaksātu ārstēšanu.
Vai pacientu biedrībām bija kāds iespaids uz šo lēmumu?
Mums nav melanomas pacientu biedrības, un kopumā nav spēcīgu pacientu biedrību. Pēdējos 4 gados labdarības organizācija "Gift of Life" ir pievērsusi sabiedrības izmanību vēža pacientiem, ārstēšanas izmaksām un valdības lēmumiem, kuri reizēm nešķiet taisnīgi, jo tiek pieņemti, vadoties no cenas, ne efektivitātes. Tā kā mediji labprāt publicē traģiskus stāstus, tas ir palīdzējis izdarīt nelielu spiedienu uz iestādēm, taču atbildība ir dalīta – arī zāļu ražotājs panāk soli pretī.
Vai ir kāds vēža veids, kam Igaunijā nav valsts apmaksātas ārstēšanas?
Ikvienam vēža veidam ir zinātnē un pierādījumos balstīts ārstēšanas plāns. Reizēm tie ir nedaudz novecojuši, jo tirgū ienāk jaunas zāles, sevišķi imūnterapijas laukā. Tomēr es nevaru apgalvot, ka ir kāds vēža veids, kurš netiek ārstēts ar valsts atbalstu.
Man šķiet ļoti dīvaini, ka Latvijas valdība ir izvēlējusies apmaksāt viroterapiju. Tai vajadzētu izvirzīt par prioritāti apmaksātu vēža slimnieku ārstēšanu, taču nevis izmantojot viroterapiju, kas nav atzīta starptautiskajās vadlīnijās, bet gan atrodot naudu jaunām zālēm, kas ir reģistrētas EMA (Eiropas Zāļu aģentūra, European Medicine Agency). Ne vien melanomai, bet visiem vēžu tipiem, kolorektālajam vēzim, mestastātiskam krūts vēzim un citiem.
Kas notiek, kad pacientam Igaunijā tiek diagnosticēta melanoma?
Ja šī diagnoze ir pirmreizēja un metastātiska, pacients tiek nosūtīts uz kādu no onkoloģijas centriem, kuros ārstē melanomas pacientus. Viens ir mūsu slimnīcā Tallinā (Regionaalhaigla slimnīca – red.), otrs – Tartu Universitātes slimnīcā. Tur viņi sadarbojas ar onkologu, kurš specializējies melanomas ārstēšanā. Ārstēšana var tikt uzsākta visai ātri, ja mums ir skaidra diagnoze un visi nepieciešamie izmeklējumi. Parasti tas aizņem mazāk kā mēnesi. Nav nekādu individuālu apmaksas pieteikumu. Visi pacienti tiek ārstēti vienlīdzīgi.
Cik daudz melanomas pacientu no Latvijas ārstējas Igaunijā?
Man ir bijuši daži pacienti no Latvijas mūsu klīnikā, taču es teiktu, ka mazāk nekā 10. Ir arī pacienti no Krievijas, jo arī tur ir nepieciešamība pēc ārstēšanas.
Un cik melanomas pacientu ik gadu tiek diagnosticēti?
Vidējais melanomas pacientu skaits katru gadu ir ap 270. Dati no Igaunijas Vēža reģistra par 2015.gadu parāda, ka pirmreizēji diagnosticētas melanomas gadījumi bija 272, bet kopējais pirmreizēji diagnosticēto onkoloģijas pacientu skaits bija 8662. Vairumam pacientu audzēji ir progresējuši lokāli un tiek ārstēti ķirurģiski. Metastātiskās melanomas pacientu kopā ir aptuveni 40-50. Domāju, ka arī Latvijā ir līdzīgi. Postpadomju valstu lielākā problēma ir zemā izpratne par melanomu, tāpēc mūsu valstīs ir vairāk metastātiskās melanomas pacientu nekā attīstītākās valstīs. Tomēr izpratne pieaug un, cerams, ka šie skaitļi mazināsies.
