Kas var aizstāt nervu zāles?

Mēs dzīvojam pretrunīgā pasaulē. Gribam atgriezties pie dabas, atgūt dabīgu veselības līdzsvaru, bet vienlaikus meklējam ātras iedarbības mākslīgi radītas zāles, par kurām agrāk vai vēlāk nāksies samaksāt ar pašu dārgāko – dzīvību.

Mēs dzenamies pēc laimes, neskatoties zem kājām, reizēm tikai pametam skatu atpakaļ, vai kāds negrasās apdzīt. Mums ir zāles katram ķermeņa “kliedzienam” – simptomam: pret galvassāpēm, vēdergraizēm, sliktu garastāvokli, alerģijām, neapmierinātai sirdij, taču mūs neinteresē īsta komunikācija ar savu ķermeni. Galvenais, lai tas neapgrūtina un negrauj mūsu autoritāti.

Jauna mode – psihotropo līdzekļu laikmets

Ir kāda zāļu grupa, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo šīs zāles iedarbojas uz mūsu psihi un nervu sistēmu. Tie ir nootropie līdzekļi, psihotropie preparāti, antidepresanti, trankvilizatori, litijs. Vēl tikai pirms divdesmit gadiem ārsti šos preparātus izrakstīja piesardzīgi un dozēti, bet tagad ir sācies psihotropo preparātu “modes” laiks. Dažādas sintētiskās narkotikas (un tieši par tādām var uzskatīt lielāko daļu psihotropo zāļu) izraksta ne tikai psihiatri, bet arī citi praktizējošie ārsti – kardiologi, endokrinologi, ginekologi. Protams, mēs visi saprotam, ka šīs zāles ir nepieciešamas, kad cilvēkam ir īsta psihiska slimība, taču ne gadījumos, kad tāda tā tikai šķiet. 

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, ASV no katriem tūkstoš cilvēkiem 150 pastāvīgi lieto antidepresantus, Kanādā – 86, Anglijā – 72, Vācijā – 54. Antidepresanti tiešām uzrāda pietiekami labus medicīniskus uzlabojumus depresijas gadījumā, bet antidepresanti neārstē cilvēku, nepalīdz izstrādāt smadzenēs noteiktus mediatorus un hormonus, tāpēc, kad cilvēks pārtrauc tos lietot, viņa stāvoklis pasliktinās. Depresijas slimnieks sāk baidīties un turpina lietot zāles.

Protams, aptiekās nonāk tikai pašas drošākās zāles, to iespējamās blaknes ir pārbaudītas laboratorijās ar dzīvniekiem un arī klīniskos pētījumos. Tomēr neviens nav atcēlis tā sauktās publikāciju nepilnības (publication bias) – medicīnas un zinātnes jomā biežāk publicē veiksmīgu pētījumu rezultātus, par neveiksmēm klusē. Neviens nemelo, vienkārši nestāsta visu. Piemēram, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) savos dokumentos ņem vērā tikai tās blaknes, kuras novērojamas pētījuma laikā un vienas diennakts laikā pēc pētījuma beigām. Ja ar pētījuma dalībnieku vēlāk kaut kas notiks, tas nekur nebūs fiksēts.

Zāles maskē problēmas, pareizie līdzekļi – novērš

Starptautiskā Cilvēktiesību biroja garīgās veselības jomā (Krievijā) prezidente, ārste psihiatre Sofija Dorinska (Софья  Доринская) atzīst, ka psihoaktīvās vielas, kas būtībā ir dažāda stipruma narkotikas, spēj sagraut cilvēka veselību un izraisīt atkarību. Vienmēr var atrast reālu fizisku slimību (anēmiju, hipoksiju, hipotireozi, smadzeņu vai virsnieru dziedzeru audzējus, hormonālos traucējumus, arī dažādus deficīta stāvokļus) un nodrošināt adekvātu ārstēšanu. Un pats interesantākais ir tas, ka, tiklīdz šāds cilvēks sāk saņemt patiešām viņam nepieciešamo ārstēšanu, visi viņa “garīgie traucējumi” izzūd paši no sevis, nelietojot nekādas psihotropās indes. Protams, ir apzinīgi un gudri psihiatri, kuri prot strādāt ar psihotropajām zālēm, bet lielā daļā gadījumu rezultāts ir nožēlojams.

Ļoti bieži var novērot, kā veciem cilvēkiem, kas bieži sūdzas par dažādām sāpēm un pieprasa izmeklēšanu un ārstēšanu, tiek izrakstīti dažādi antidepresanti un trankvilizatori. Vai – kad viņi vienkārši apnīk saviem jaukajiem radiniekiem.

Piemēram, cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma nervu šķiedras apvalks (mielīns) ir sliktā stāvoklī, tas savukārt var radīt neiralģiju, aizkaitināmību, elektriskajam strāvas triecienam līdzīgas sāpes. Neviens psihotropais medikaments nespēs atjaunot nervu šķiedras apvalku, tikai padarīs cilvēku “ķīmiski mierīgu”, bet pretsāpju līdzekļi noņems sāpes. Turpretim Omega 3 taukskābes, holīns, lecitīns, B grupas vitamīni lielās devās, apmēram 4–5 mēnešu laikā atjaunos mielīnu, savukārt organiskais magnijs samazinās nervu sasprindzinājumu.

Padomājiet par bērniem!

Daudzi speciālisti nepievērš uzmanību tam, ka veseliem bērniem un pusaudžiem, iepriekš neveicot asins analīzes, tiek izrakstīti antidepresanti, nootropie līdzekļi, arī litijs. Vecākiem vajadzētu aizdomāties, kāpēc viņu bērns ir hiperaktīvs, nemierīgs vai nepaklausīgs, kāpēc ir raudulīgs, nesabiedrisks vai agresīvs. Bez šī tik uzspiestā tā sauktās problēmas risināšana ar zāļu palīdzību būtībā ir ķīmiska “psihes kastrācija”, ir arī cits ceļš, kas piešķir dzīvei otru elpu.

Par ko var liecināt depresīva uzvedība

Psihiatre Sofija Dorinska aicina pārliecināties, var bērnam nav veselības problēmu, kuras var izraisīt depresiju, agresīvu izturēšanos, hiperaktivitāti un pat psihozes. Ļoti bieži, kad vairāki faktori summējas (ir dzelzs un magnija deficīts, hipotireoze, paaugstināts kortizola līmenis, Epsteina–Bāras vīruss, bērns ēd krāsainas konfektes), var attīstīties hroniska depresija un dažādas fobijas.

Tā nav slimība, tas ir pārgurums

Jebkura garīga slimība progresē, ja cilvēkam ir B grupas vitamīnu vai cinka trūkums. Savukārt vara pārpalikums var izraisīt šizofrēniju.

Mūsu organisms ir ļoti jutīga un trausla sistēma. Psihiskās un nervu funkcijas ir cieši saistītas ar vielmaiņu un asins sastāvu. Viss bīstamais un viss vērtīgai, ko uzņemam ar ēdienu, ūdeni, gaisu un emocijām, veido mūsu apziņu un to, kā reaģējam uz apkārtējo pasauli.

Ir svarīgi zināt, ka depresijas cēlonis var būt noradrenalīna un serotonīna trūkums smadzenēs. Sākumā šos hormonus mēģināja izmantot kā antidepresantus, tomēr mākslīgais serotonīns un noradrenalīns nespēja pārvarēt smadzeņu hematoencefalītisko barjeru. Pēc dažiem gadiem kļuva skaidrs, ka depresijas slimnieku ārstēšanā var izmantot arī neiromediatoru dabīgos priekšgājējus – aminoskābes L-triptofānu un L-tirozīnu, kuras viegli nokļūst līdz smadzeņu šūnām. 

Neaizstājamā aminoskābe triptofāns organismā pārvēršas par 5-HTP, kas savukārt pārvēršas par serotonīnu (5-oksitriptamīns). Lai smadzenēs veidotos serotonīns, ir svarīgs L-triptofāna transportēšanas ātrums caur hematoencefalītisko barjeru, tādēļ tikai ar pārtikas lietošanu, kas satur triptofānu, nebūs līdzēts, jo nebūs vajadzīgā rezultāta. Tukšā dūšā papildus kopā ar B6 vitamīnu  ir jālieto 250–1000 mg aminoskābes L-triptofāna.