Kas laupa enerģiju? Vainīgais, visdrīzāk, jāmeklē zarnās

Hronisks noguruma sindroms nav diagnoze, tā ir klīniskā aina, ko veido simptomi, kuriem var būt dažādi cēloņi. Nogurums būtībā ir aizsargsimptoms. Tas pasargā no kaitēšanas organismam, ja tam liek strādāt par daudz. 

Kopš 1982. gada Dr. Sāra Maihila ir ārstējusi vairāk nekā 5000 pacientu ar hroniska noguruma sindromu. Vienīgā iespēja, kā atveseļoties, ir kompleksa ārstēšana.  

Daudzi pacienti pie ārsta vēršas tad, kad jau izmēģinājuši zāles, piemēram, lietojuši tiroksīnu un B12 injekcijas, bet, kamēr vien nav sakārtots uzturs, mikroelementu uzņemšana, atpūtas un aktivitāšu režīms, no zālēm nav jūtams labums. 

Ārstēšana prasa pilnīgu dzīvesveida maiņu, un parasti ir jāsāk ar zarnu stāvokļa noteikšanu. Pacientam jākļūst pašam par savu ārstu, detektīvu un psihoterapeitu, lai atrastu vislabāko stratēģiju atlabšanai. 

Atbalstiet šūnu spēkstacijas

Mēs esam veidoti no ļoti daudzām dažādu tipu šūnām, tostarp – sirds, asins, muskuļu un nervu šūnām. Tās visas atšķiras, jo veic dažādas funkcijas, kas prasa enerģiju. Kaut arī katrs šūnu tips ir specifisks, enerģijas nodrošināšana ir vienāda – ar mitohondrijiem. Man šie organoīdi atgādina mazus dzinējus, kas katrā ķermeņa šūnā ražo enerģiju. 

Mitohondriju darbs ir enerģijas piegādāšana ķīmiskā savienojuma adenozīntrifosfāta (ATF) formā. Tā ir universāla enerģijas valūta. To var izmantot visu bioķīmisko procesu veikšanai – no muskuļu savilkšanās līdz hormonu ražošanai. Kad mitohondriji nestrādā kā nākas, apgāde ar ATF notiek slikti un šūnu funkcijas palēninās, jo tām trūkst enerģijas, lai funkcionētu normālā ātrumā. Bet, ja palēninās šūnu darbība, palēninās visas organisma funkcijas. Citiem vārdiem, hroniska noguruma sindroms var liecināt par problēmām ar mitohondrijiem, kas ietekmē katru ķermeņa šūnu. 

Mums katram ir enerģijas katls, kas dienas laikā pieejams tērēšanai. No pārāk lielas enerģijas tērēšanas mūs pasargā noguruma sajūta – simptoms, kas rodas, ja vajadzība pēc enerģijas pārsniedz tās piegādi. Šis enerģijas katls jātērē dzīvības uzturēšanai, lai nodrošinātu sirds, zarnu, smadzeņu, nieru un aknu funkcijas. Šādi mājsaimniecības pienākumi paņem divas trešdaļas no mūsu enerģijas, atstājot vienu trešdaļu, ko tērēt ārpuskārtas aktivitātēm, piemēram, fiziskām darbībām un augstākai garīgai funkcionēšanai. Saistībā ar ATF vai nu šis enerģijas katls ir mazs, vai pārāk daudz enerģijas tiek tērēts fiziskajām un garīgajām aktivitātēm.

Galvenie simptomi

Divi galvenie simptomi (garīgais un fiziskais), kas atspoguļo mitohondriju disfunkciju.

1. Ļoti zema izturība – var veikt darbības, bet tikai dažas sekundes, jo tad nogurstat.
2. Ieildzis nogurums – simptomi turpinās 24 stundas pēc tam, kad esat pārstrādājušies.

Garīgais nogurums izpaužas kā slikta īstermiņa atmiņa, nespēja sekot domas virzībai, grūtības lasīt vai skatīties TV, vājas problēmu risināšanas spējas un grūtības vienlaikus darīt vairāk par vienu darbību (tā sauktās miglainās smadzenes). 

Kā ārstēties, ja ir dziļš nogurums

Izpratne par šūnu elpošanas procesu un to, kas cilvēkiem ar hroniska noguruma sindromu notiek nepareizi, ir ārstēšanas bioloģiskais pamats. Daudzos, ja ne lielākajā daļā gadījumu tam ir sakars ar uzturu un zarnu stāvokli. Tāpēc pozitīvu pārmaiņu gūšanai ir jāievēro vairāki nosacījumi. 

• Pārejiet uz tā saucamo akmens laikmeta jeb zema glikēmiskā indeksa (GI) diētu – uztura programmu, kurā neietilpst galvenie alergēni, bet ir iekļautas probiotikas.
• Koriģējiet mitohondriju funkciju ar D-ribozi, magnija injekcijām, NAD 500 mg, acetil-L-karnitīnu un koenzīmu Q10.
• Vērsieties pret antioksidantu trūkumu ar B12 vitamīnu, koenzīmu Q10, SOD (superoksīda dismutāzi) un glutationa peroksidāzi.
• Pietiekami izgulieties, lai mitohondriji var atjaunoties. Veltiet miegam deviņas stundas no pulksten 21.30 līdz 6.30.
• Pamēģiniet detoksikāciju, ja nepieciešams, piemēram, infrasarkanā starojuma saunu un helātu terapiju, lai izvadītu smagos metālus, pesticīdus, sadzīves indes (alkoholu, tabaku, psihoaktīvās vielas), gaistošos organiskos savienojumus un recepšu zāles.
• Optimizējiet zarnu funkcijas, tostarp nodrošiniet pietiekamā daudzumā kuņģa skābi, aizkuņģa dziedzera darbību un fermentāciju resnajā zarnā.
• Samērojiet savas aktivitātes, lai izvairītos no pārlieka mitohondriju stresa.
• Vērsieties pret sekundārajiem kaitējumiem, kurus daļēji izraisījusi mitohondriju funkciju pavājināšanās, piemēram, pret imunitātes traucējumiem, hormonu dziedzeru (kā vairogdziedzera) problēmām un lēnu aknu detoksikāciju.
• Koriģējiet sekundāro hipotireozi, sekundāro hipoadrenalismu un melatonīna trūkumu.
• Nosakiet, vai jums ir hroniska alerģija un infekcijas, kas var rasties no mikrobu izraisītas zarnu fermentācijas, uz ko imunitāte reaģē nevietā.