Andželīna Džolija, piekrītot abpusējai mastektomijai, iespējams, pārsteigusies
Aktrise Andželīna Džolija nolēma veikt abpusēju mastektomiju, jo viņai konstatēja BRCA gēna mutāciju, kas palielina vēža risku. Tomēr jauni pētījumi liecina, ka viņa būtu varējusi nogaidīt.
Šķiet, piekrītot abpusējai mastektomijai, kad atklāja pārmantotu BRCA gēna mutāciju, Holivudas filmzvaigzne Andželīna Džolija pārsteidzās – vismaz tā liecina jauns pētījums. Lai gan viņai bija lielāks risks saslimt ar krūts vai olnīcu vēzi, Džolijai bija tieši tādas pašas iespējas izdzīvot kā ikvienai vēža slimniecei.
Patiesībā, kā apgalvo pētnieki no Sauthemptonas Universitātes Lielbritānijā, izdzīvošanas rādītāji sievietēm, kas veikušas mastektomiju, un tām, kas to nedara, ir vienādi. Secinājums, ko var izdarīt visas sievietes ar BRCA gēnu mutāciju, – nav iemesla panikai.
Andželīna Džolija 2013. gadā izraisīja pasaules mēroga sensāciju, paziņojot, ka viņai ir BRCA gēna mutācija, kas, pēc ārstu domām, palielina krūts un olnīcu vēža risku attiecīgi par 87 un 50 procentiem, un tādēļ viņa nolēma veikt abpusēju mastektomiju.
Andželina Džolija pirmo reizi pēc operācijas atrāda dekoltē
2007. gadā Džolijas māte Maršelīna Bertranda (Marcheline Bertrand) 56 gadu vecumā mira no olnīcu vēža, un viņai arī bija “kļūdaini” gēni. Arī Maršelīnas māte un viņas mātes māsa mira no vēža.
Vaina mūsu gēnos
Ikvienam cilvēkam ir BRCA gēni, kas izstrādā olbaltumvielas, kuras nomāc audzēju veidošanos un atjauno bojāto DNS. Kad šie gēni sāk mutēt, tie var zaudēt spēju pasargāt no vēža, un sievietēm var attīstīties krūts vai olnīcu vēzis, bet vīriešiem – prostatas vēzis.
Slejā laikrakstā "New York Times", kur Andželīna paziņoja par savu lēmumu, aktrise aicināja sievietes iet pārbaudīties un noskaidrot, vai arī viņām nav šo gēnu mutācijas. Pētnieki no Hārvarda Medicīnas skolas lēš, ka tā sauktā Andželīnas efekta ietekmē pirmajās 15 dienās pēc raksta publicēšanas ASV par 64 % pieauga sieviešu skaits, kuras vēlējās veikt BRCA testu, un šo izmeklējumu izmaksas kopā veidoja 13,8 miljonus ASV dolāru.
Gēnu analīzes ASV izmaksā vidēji 3000 ASV dolāru, kas ir vairāk, nekā vidējais Amerikas iedzīvotājs var atļauties tērēt.
Vēl zinātnieki secināja, ka, neraugoties uz vairāk veiktajiem skrīninga izmeklējumiem, mastektomijas operāciju skaits nepalielinājās, kas nozīmēja, ka, kritušas panikā, dārgo izmeklēšanu veica arī sievietes, kurām vēzis nebija ģenētiski pārmantots.
Nav tik izplatīts
No katrām 800 sievietēm vienai varētu būt BRCA1 vai BRCA2 gēna mutācijas, un tas izraisa tikai 5 % no visiem krūts vēža gadījumiem. Citiem vārdiem sakot, tas nav nāves spriedums.
Savā pētījumā Sauthemptonas zinātnieki novēroja 2733 sievietes, kas nebija sasniegušas 40 gadu vecumu un kam bija diagnosticēts krūts vēzis. No visām pētījuma dalībniecēm 12 % jeb 338 sievietēm bija BRCA gēnu mutācijas. Izdzīvošanas rādītāji tika noteikti ik pēc diviem, pieciem un desmit gadiem, un līdz astotā gada beigām 651 sieviete bija mirusi no vēža, taču tām, kam bija BRCA gēnu mutācijas, un tām, kam to nebija, mirstība bija līdzīga. Tas attiecās arī uz sievietēm, kuras izvēlējās veikt abpusēju mastektomiju, – radikāla operācija neietekmēja izdzīvošanas rādītājus.
BRCA gēnu mutācijām pat bija zināms profilaktisks efekts sievietēm, kurām bija reta, bet agresīva, trīskārši negatīvā krūts vēža forma. Vidēji tikai 77 % sieviešu, kam ir konstatēta trīskārši negatīvā vēža forma, pēc diagnozes noteikšanas nodzīvo ilgāk par pieciem gadiem. Salīdzinājumam – “parastā” vēža gadījumā tie ir 93 %, taču sievietēm ar BRCA gēnu mutācijām bija labākas prognozes pirmajiem diviem gadiem, tiesa, nākamajos gados tās pasliktinājās.
Vadošā pētniece profesore Diāna Eklesa (Diana Eccles) izteicās, ka sievietēm, kam tiek agrīni konstatēts krūts vēzis un kam ir BRCA gēnu mutācijas, drīz pēc tam tiek piedāvāta abpusēja mastektomija. “Tomēr mūsu atklājumi liecina, ka šī operācija nav jāveic uzreiz, vienlaikus ar citām ārstēšanas metodēm, piemēram, ķīmijterapiju,” profesore atzina.
Kādā agrākā pētījumā, ko veica neatkarīgā Cochrane Collaboration organizācija, pētnieki izdarīja līdzīgus secinājumus. Zinātnieki pārskatīja visus pētījumus, kas bija veikti par profilaktisku krūts dziedzeru noņemšanu – kopā tie bija 39 pētījumi, kuros piedalījās 7000 sieviešu. Pētnieki secināja, ka nav zinātnisku pierādījumu, ka šāda operācija uzlabo izdzīvošanas izredzes. Mastektomija var būt arī sasteigts solis, un var izrādīties, ka sievietes ir pārvērtējušas savu krūts vēža risku.
Vaina nav tikai BRCA gēnu mutācijās
Sievietēm, kam konstatētas BRCA gēnu mutācijas, tomēr ir vēl viena iespēja. Lai gan viņām vēža risks ir vidēji par 60 % lielāks, būtiska loma ir arī citiem faktoriem, piemēram, videi un dzīvesveidam. Rādboudas Universitātes medicīnas centra pētnieki Nīderlandē, Nījmēgenā, uzskata, ka veselīgāks dzīvesveids (it īpaši regulāras fiziskās aktivitātes) sievietēm ar gēnu mutācijām var samazināt vēža risku.
Pētījumā piedalījās 270 sievietes, kam bija BRCA gēnu mutācijas, un pētnieki konstatēja, ka pārsteidzoši daudzām sievietēm bija neveselīgs dzīvesveids. Gandrīz puse bija fiziski mazaktīvas – nedēļā sportoja mazāk nekā vienu reizi –, turklāt 40 % bija liekais svars, 27 % smēķēja, un 70 % lietoja alkoholu. Aptuveni 40 % sieviešu bija divi vai pat vairāki no minētājiem riska faktoriem.
