Mokošā un neārstējamā migrēna - kā sev palīdzēt
Migrēnas galvassāpes ir vienas no biežākajām sūdzībām ģimenes ārsta kabinetā, un tieši šīs galvassāpes visbiežāk rada darba nespēju jaunu strādājošu cilvēku vidū. Ir izpētīts, ka ar migrēnu biežāk slimo tieši sievietes- gandrīz katra piektā meitene, sieviete vai vecmāmiņa. Viena trešā daļa migrēnas slimnieku ir zēni, vīrieši un vectētiņi. Biežākas migrēnas galvassāpes sievietēm ir saistītas ar hormonālajām svārstībām tās ķermenī. Migrēna ir visbiežākā no “primārajām” galvassāpēm, t.i., biežākā no galvassāpēm kurām nav cita izskaidrojoša iemesla.
Kā to atpazīt?
Migrēna parasti norit ar vidēji stiprām vai stiprām un atkārtotām galvassāpju lēkmēm, kuru ilgums var būt no 4 līdz pat 72 stundām. Bieži tās ir vienpusējas, pulsējošas galvassāpes, kā laikā cilvēks var izjust spēcīgu nepatiku pret skaņu, gaismu un dažādām smaržām. Nereti migrēnu pavada slikta dūša vai pat vemšana. Fiziskās piepūles laikā sāpes pastiprinās.
Reizēm īsi pirms migrēnas, vai tās laikā var būt papildus citi simptomi, piemēram, ņirbēšana, tumši plankumi vai “zvaigznītes” acu priekšā, tirpšanas sajūtas ķermenī vai pat runas traucējumi. Šos papildu simptomus sauc par “auru” un izšķir migrēnu ar vai bez auras.
Reizēm migrēna norit ar citām pavadošām sūdzībām, piemēram, redzes, runas vai pat jušanas traucējumiem; šie simptomi var būt saistīti arī ar nopietnām neiroloģiskām saslimšanām, tāpēc tiem jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Jā, migrēna var būt arī visādi citādi veselam cilvēkam, taču, lai par to pārliecinātos, vēlams apmeklēt ārstu. Mūsdienās pieejamas arī galvassāpju speciālistu konsultācijas.
Jāņem vērā – ja ar migrēnu slimam cilvēkam ir kādas hroniskas kaites, piemēram, cukura diabēts, augsts asinsspiediens vai hroniskas muguras sāpes, tad, saasinoties šai slimībai, parasti arī migrēnas galvassāpes kļūst biežākas un stiprākas. Tāpēc ir ļoti svarīgi censties hroniskās slimības rūpīgi ārstēt un kontrolēt.
Kā sev palīdzēt?
Migrēnu nevar pilnībā izārstēt, tomēr ir iespējams panākt saprātīgu migrēnas galvassāpju kontroli. Ārstēšanā var tikt izmantoti dažādi medikamenti, bet svarīgi pielietot arī nemedikamentozas metodes:
Migrēnas lēkmju profilaksei ieteicams
- veikt regulāras fiziskās aktivitātes svaigā gaisā;
- ievērot miega/nomoda režīmu;
- uzņemt vajadzīgo šķidruma daudzumu;
- ievērot veselīgas un regulāras maltītes;
- vajadzības gadījumā apmeklēt arī fizioterapeitu un/vai psihoterapeitu;
- var noderēt arī daži uztura bagātinātāji – magnijs, B2 vitamīns un koenzīms Q10, tomēr to lietošanu vajadzētu pārrunāt ar ārstu.
Ko darīt, kad tuvojas migrēnas lēkme:
- jānovēršas no iepriekš veiktās aktivitātes un jāatpūšas;
- jānovirza nepatīkamās domas un jāiztēlojas patīkams siltums, mīļo cilvēku radītā drošība un vieglums;
- tuvojošos lēkmi palīdzēs attālināt vēsas kompreses deniņu un pieres rajonā;
- var pielietot arī vēsinošās eļļas, piemēram, visiem zināmo zvaigznīti, punktveidā uzklājot sāpošajiem deniņiem;
- par to, kādi medikamenti jālieto, sākoties migrēnas lēkmei, jākonsultējas ar savu ārstu, jo katrs migrēnas gadījums izvērtējams atsevišķi.
Kas izraisa migrēnu?
Lai gan ir bijuši daudzi un plaši pētījumi, kas tiek veikti migrēnas pacientiem, migrēnas rašanās iemesli līdz galam nav noskaidroti. Ir pierādījumi, ka migrēnas attīstībā iesaistīta gan iedzimtība, gan slimnieka individuālā reakcija uz dažādiem kairinātājiem.
Iedzimtība nosaka cilvēka īpašo nervu sistēmas funkcionēšanas veidu attiecībā uz sāpju uztveri un pārvadi.
Pēdējos gados ir atklāts, ka migrēnas norisē nozīme ir savdabīgām elektromagnētiskā lauka pārmaiņām (Cortical spreading depression). Migrēnas aura un migrēnas lēkme veidojas smadzeņu aktivitātes vilnim izplatoties pa smadzeņu garozu, tad tas aktivizē galvas jušanas nervus un seko migrēnas galvassāpes. Savā ziņā migrēnu var uzskatīt par “smadzeņu slimību”, jo konstatēts, ka cilvēkiem kas slimo ar migrēnu, ir izmainīta smadzeņu aktivitāte un reakcija dažādos apstākļos.
Liela nozīme ir īpašām vielām, kas piedalās impulsa pārvadē nervos (serotonīns, estrogēns, melatonīns, acetilholīns, noradrenalīns un citas).
Padziļinot zināšanas par migrēnas izcelsmi un dabu, zinātnieki veido jaunas migrēnas ārstēšanas metodes.
