Vai termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi var nodrošināt ekonomikai nepieciešamās investīcijas? LANĪDA valdes priekšsēdētājs par iespēju
Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana pret nekustamā īpašuma iegādi ir instruments, kas Latvijas ekonomikai nodrošina nepieciešamo "brīvo skābekļa pieplūdumu" - investīcijas, kas rada izaugsmi, darba vietas un nodokļu ieņēmumus, aģentūrai LETA pauda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.
Viņš uzsver, ka TUA programma valstij jau devusi simtiem miljonu eiro, kas tieši vai netieši papildina valsts budžetu, attīsta reģionus un uztur dzīvu ekonomisko aktivitāti laikā, kad valsts finanšu situācija ir saspringta.
Šmits informē, ka TUA programma darbojas daudzās Eiropas valstīs - Portugāle, Grieķija, Kipra un citas valstis izmanto līdzīgu pieeju, lai piesaistītu legālu kapitālu un ilgtermiņā veidotu ekonomisku stabilitāti.
"Latvija nav īpašāka par šīm valstīm - ja mēs atteiksimies no šī instrumenta, investori izvēlēsies citas vietas, kur ieguldīt. Tas nozīmēs zaudētas darba vietas, mazāk nodokļu ieņēmumu un lēnāku reģionu attīstību. Investīcijas - valsts dzīvības elpa," pauž Šmits.
Viņaprāt, Latvija nevar atļauties slēgt durvis kapitālam, kas var dot pievienoto vērtību. Šmits uzskata, ka katrs ieguldīts eiro nekustamajā īpašumā nozīmē darba vietas būvniecībā, pakalpojumos, arhitektūrā, interjera dizainā un citās nozarēs. Tāpat Šmits norāda, ka tas ir nodokļu maksājums, kas nonāk pašvaldību un valsts budžetos, un tas ir attīstības impulss reģioniem, kur citādi investoru interese būtu minimāla.
Tāpat Šmits uzsver, ka šāda programma nedrīkst tikt uztverta kā drošības apdraudējums. LANĪDA vadītājs norāda, ka tā ir legāla un caurskatāma sistēma, kas darbojas saskaņā ar stingriem likumiem un starptautiskajiem standartiem. Ja tiek ievērotas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, šis process ir pilnībā kontrolējams un drošs.
LANĪDA uzskata, ka nekustamo īpašumu darījumu starpnieki Latvijā spēlē būtisku lomu drošības nodrošināšanā. Viņi ir NILLTPFN likuma subjekti, kas ik dienu pārbauda darījuma puses - viņu identitāti, finanšu izcelsmi, atbilstību sankcijām un citus riskus. Starpnieki identificē drošus darījumus, vada procesu un novērš potenciāli nelegālas darbības, skaidro Šmits.
Tieši tāpēc LANĪDA konsekventi iestājas par to, lai visi nekustamā īpašuma darījumi būtu pakļauti NILLTPFN prasībām, uzsver Šmits. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par TUA programmu, reģionālu darījumu vai privātu pirkumu, vienoti drošības un pārbaudes standarti ir priekšnoteikums stabilam un uzticamam tirgum, norāda Šmits.
Viņa ieskatā šobrīd Latvijā ir izveidojusies bīstama situācija, kas apdraud gan tirgus caurskatāmību, gan valsts drošību - tā ir dubultpilsonības identificēšanas problēma. LANĪDA jau vērsusies pie Tieslietu ministrijas, Finanšu izlūkošanas dienesta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Latvijas Zvērinātu notāru padomes, lūdzot skaidras atbildes par to, kā rīkoties, ja persona, kurai ir, piemēram, Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība, darījumā uzrāda citas valsts pasi, slēpjot faktu par otru pilsonību.
"Diemžēl šobrīd neviens valsts mehānisms šādu situāciju neatrisina. Latvijā nav centralizētas datubāzes vai sistēmas, kas ļautu pārbaudīt, vai personai, kas uzrāda, piemēram, Kipras vai Izraēlas pasi, nav arī Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība. Šādā situācijā pārdevējs, starpnieks vai notārs nav tiesiski nodrošināts ar iespējām pārbaudīt pilnīgu informāciju par klientu," klāsta Šmits.
Rezultātā pastāv risks, ka darījumi tiek veikti, apejot normatīvos ierobežojumus, bet darījuma dalībnieki to nespēj objektīvi konstatēt, atzīst Šmits. Tieslietu ministrija savā atbildē LANĪDA atzinusi, ka oficiāls mehānisms dubultpilsonības pārbaudei nav izstrādāts un nav arī plānots. Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uzsvērusi, ka šāds risinājums neesot lietderīgs, jo ne visi ārvalstnieki ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā.
Šmita ieskatā šāda situācija nozīmē, ka praksē joprojām ir iespējams, apejot likumu, iegādāties īpašumus Latvijā, izmantojot citas valsts pilsonību. Asociācijas vadītājs uzsver, ka tas nav pieļaujami, īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā, kad Latvija dzīvo kara ēnā un tiešā kaimiņos agresorvalstij.
LANĪDA aicina valsts institūcijas sadarboties un izstrādāt vienotu, drošu un caurskatāmu mehānismu dubultpilsonības pārbaudei. Šmits norāda, ka šis jautājums nav tikai par nekustamo īpašumu tirgu - tas ir par nacionālo drošību un tiesiskumu. Vienlaikus LANĪDA uzsver, ka visiem nekustamā īpašuma darījumiem jābūt pakļautiem NILLTPFN prasībām, jo tikai šādā veidā iespējams nodrošināt drošu un kontrolētu vidi, kurā investori un tirgus dalībnieki var rīkoties godprātīgi, bet valsts - būt droša, ka netiek pārkāpti likumi.
"Latvijai jāsaprot, ka ekonomiskā atvērtība un drošība nav pretējās nometnēs. Mēs varam būt gan droša, gan investīcijām pievilcīga valsts. TUA programma, kas darbojas caurskatāmi un atbilstoši visiem normatīvajiem aktiem, ir viens no šādiem piemēriem," uzskata Šmits.
Viņaprāt, ja Latvija TUA programmu likvidēs vai padarīs praktiski neiespējamu, tiks nevis uzlabota drošība, bet gan kaitēts ekonomikai, nododot investoru uzticību citām valstīm. Šmita ieskatā Latvija tad zaudēs ne tikai naudu, bet arī reputāciju kā atvērta, saprotama un prognozējama vide.
