C vitamīns - kāpēc tas nepieciešams un vai ir iespējams kļūt atkarīgam
C vitamīns ir svarīgākais vitamīns, kāds ķermenim vajadzīgs, lai nesabruktu saistaudu, kolagēna struktūra – āda, kauli, skrimšļi, saites u. c. C vitamīns ir vajadzīgs nepārtraukti, un daudzums, kādā tas nepieciešams, ir atkarīgs no uzdevuma, kāds jāpaveic.
Ja jānomāc iekaisums, jācīnās ar hronisku infekciju vai strauju ādas novecošanu, dienas deva var sasniegt pat 3–4 gramus. No pārtikas labākajā gadījumā var uzņemt 500 mg C vitamīna un arī – tikai vasarā.
Kāpēc tā ir, ka, uzņemot 1000 mg C vitamīna dienā, cilvēks jūtas lieliski, bet neuzņemot jau pēc dažām nedēļām jūtas sanīcis?
Mēs jūtamies te labāk, te sliktāk, kaut kur iesāpas, kaut kur savelk, viendien vēders uzpūšas, citu – galva sāp, vājums, kuņģi dedzina, bet kaut kā jau mēs dzīvojam, strādājam, priecājamies, bēdājamies. Ja kādā brīdī sākam dot savam organismam C vitamīnu, turklāt vajadzīgajā daudzumā, dzīvības spēks atjaunojas, audos noris normāli vielmaiņas procesi. Kad atkal to atņemam (jebkuru vajadzīgu vielu), atgriežamies izejas pozīcijās, kas nu jau tiek uztvertas vēl asāk.
Atkarība ir pavisam kas cits. Tā ir, kad jūtam spēku izsīkumu un apātiju, jo trūkst B grupas vitamīnu, C vitamīna vai magnija, taču ignorējam šo stāvokli un dzeram daudz kafijas vai enerģijas dzērienus vai pat lietojam žeņšeņa ekstraktu (ilgāk par 20 dienām pēc kārtas).
Atkarība ir tad, kad lietojam pārtiku ar garšas pastiprinātājiem un tik ļoti novājinām garšas receptorus, ka normāla pārtika šķiet bezgaršīga. Atkarība rodas, ja sākam lietot cūkas vai govs kuņģa fermentus, kuri traucē izstrādāties pašu fermentiem. Un, kad sievietes ar selēna deficīta izraisītu hipotireozi lieto tikai sintētiskos hormonus, – tad pēc pāris gadiem viņas patiešām kļūst no tiem atkarīgas.
