"Grindeks" iebilst pret Čakšas vēlmi samazināt cenu valsts kompensētajiem medikamentiem

Viņš atzīmēja, ka pirms pāris nedēļām nozarē tika aktualizēts jautājums par zāļu pieejamību Latvijas tirgū, jo patlaban novērojams to iztrūkums. Jurševics skaidroja, ka VM iepriekš uz jautājumu par minētās situācijas iemesliem nespēja sniegt atbildi, tomēr viņš atzīmēja, ka to varētu veicināt zāļu ražotāju izvestais importēto zāļu apmērs tirdzniecībai citu valstu tirgos.

"Grindeks" pārstāvis sacīja, ka kopējais Latvijas zāļu tirgus mērāms 400 miljonos zāļu vienību, no kuriem 120 miljonus zāļu, kas iepriekš importētas Latvijā, ražotāji nolemj izvest un pārdot citu valstu tirgos, jo Latvijā medikamentu cenas ir vienas no zemākajām un citās valstīs ir iespējams nopelnīt vairāk. Viņš norādīja, ka tas uzskatāms par bīstamu signālu, jo Latvijā var saasināties zāļu pieejamības problēmas.

"Es saprotu valsts interesēs ir medikamentus nopirkt lētāk un vairāk, bet (..), ja tas turpināsies, un, ņemot vērā, ka Latvijas tirgus zāļu ražotājiem nav tas kārotākais, šādi var pastiprināties zāļu pieejamības problēmas," uzsvēra "Grindeks" pārstāvis.

Viņš sacīja, ka ir svarīgi saprast, kā VM plāno īstenot iniciatīvu - vai zālēm, kurām ir liels uzcenojums, ir atbilstoši aizvietotāji, un vai zāļu ražotāji piekritīs samazināt cenas. Tomēr viņš atzīmēja, ka Latvijas tirgū ir jāspēj nodrošināt medikamentu pieejamība. "Es ceru, ka ministrija ir izrēķinājusi un analītiski izdomājusi, kā tas ietekmēs situāciju," norādīja Jurševics.

Pēc viņa teiktā, VM ir uzmanīgi jāpieiet minētā jautājuma risināšanai, jo ražotājiem nav intereses nosacīti lētākam tirgum samazināt cenu, ja citos tirgos var nopelnīt vairāk, tādējādi tie var lielu daļu biznesa pārvirzīt citos tirgos, kas ierobežotu zāļu pieejamību Latvijā.

Zāļu ražotāja "Olainfarm" pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš aģentūrai LETA norādīja, ka VM minētā iniciatīva uzņēmumu nekādā veidā neietekmēs, jo tam kompensējamo medikamentu sarakstā ir 10 zāles, kas ir sarakstā ir starp izmaksu ziņā lētākajām aktīvajām vielā..

Kaut arī VM iniciatīva, pēc Lapiņa teiktā, neradīs nekādu ietaupījumu ne valstij, ne pacientiem, tā ir vērtējama pozitīvi, jo tā lieku reizi liks aizdomāties, cik lielas naudas summas pacientiem nākas atvēlēt zālēm, un vai nav pieejamas lētākas alternatīvas. Viņš atzīmēja, ka medikamentu cenu, kas mēdz būt divreiz lielāka par tādas pašas aktīvās vielas saturošu produktu, parasti nosaka zāļu ražotājs, kam pieder patents un "guļ uz vecajiem lauriem". "Tas varētu likt viņiem pārskatīt viņu cenu politiku un viņu klātbūtni tirgū," uzsvēra Lapiņš.

Viņš norādīja, ka minētā iemesla dēļ pastāv risks, ka to aktīvo vielu, kuras tirgū ir divas vai trīs, ražotāji varētu izlemt aiziet no Latvijas tirgus, tādējādi atstājot tikai vienu konkrētā veida medikamentu. Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijas tirgus farmācijas ražotājiem nav pats pievilcīgākais gan lieluma, gan pirktspējas ziņā, līdz ar to, ja valsts pārstās daļu to ražoto medikamentu kompensēt un tiem nokritīsies noiets tirgū, tad daļa zāļu ražotāju varēt nolemt atkārtoti nereģistrēt to medikamentus Latvijā.

Savukārt Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektors Valters Bolēvics norādīja, ka VM iniciatīva nav jauna ideja un tā bijusi aktuāla arī gadus iepriekš. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka asociācija nav pilnībā iepazinusies ar VM iniciatīvas oficiālo versiju, līdz ar to tā plašākus komentārus par minēto jautājumu plāno sniegt, kad tas būs izdarīts.

Vienlaikus viņš informēja, ka SIFFA ir saņēmusi zvanus no trīs dažādām ārstu un pacientu organizācijām, kas paudušas bažas, kā jaunā VM iniciatīva ietekmēs pacientu, kādi medikamenti tās ietekmē varētu būt pieejami, uz kādām konkrētām diagnozēm tā attieksies, cik lielu pacientu skaitu ietekmēs utt. Pēc Bolēvica teiktā, VM iniciatīvu aprakstošajos dokumentos minētā informācija un aprēķini nav iekļauti, līdz ar to asociācija plāno pārrunāt šos jautājumus ar VM.

Kā ziņots, VM publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) ceturtdien žurnālistiem sacīja, ka VM iecerējusi ieviest cenu "koridoru" kompensējamām zālēm, ierobežojot pieļaujamo kompensējamo medikamentu ar identisku aktīvo vielu cenu līdz 100% no zemākās cenas, proti, starpība starp lētāko un dārgāko medikamentu būtu 100%. Lietuvā jau esot ieviesta līdzīga sistēma, bet prasības ir stingrākas - uzcenojums nevar būt lielāks par 60%.

Izmaiņas varētu skart apmēram 200 medikamentus kompensējamo zāļu sarakstā, norādīja VM pārstāvji, piebilstot, ka dažkārt zāļu cenas uzcenojums līdzvērtīgiem medikamentiem mēdz būt pat 800%.

Čakša norādīja, ka gadu laikā medikamentiem ar zemāko cenu tā ir samazinājusies, savukārt populārajiem medikamentiem cena jau ilgstoši nav mainījusies. Tas nozīmējot, ka, ja pacientam tiek izrakstīts populārais medikaments, viņš piemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā to kompensē valsts.

Būtībā šī iniciatīva nozīmētu, ka tie medikamenti, kuriem ražotājs nebūtu gatavs samazināt cenu, tiktu izslēgti no kompensējamo medikamentu saraksta. Pieredze Lietuvā gan liecinot, ka zāļu ražotāji ir gatavi samazināt cenu, turklāt zaļu ražotājiem tiks piedāvāts pārejas periods līdz nākamā gada 1.janvārim, skaidroja VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Ministrijā norāda, ka līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu sastāvā ir tā pati aktīvā jeb ārstējošā viela, kas ir oriģinālajos preparātos - tāpēc to terapeitiskā efektivitāte, piemērojot tādas pašas devas, ir līdzvērtīga. Patentbrīvie medikamenti tiek reģistrēti un nonāk tirgū tikai tad, ja zinātniski ir pierādīta to bioekvivalence jeb spēja nodrošināt oriģinālajiem preparātiem atbilstošu ārstniecisko iedarbību. Tas nozīmēs, ka gadījumā, ja farmācijas uzņēmums nebūs gatavs samazināt cenu un tā medikamentu nāksies izslēgt no kompensējamo zāļu saraksta, pacienti no tā necietīs.

Patlaban, ja pacientam ir nozīmēts dārgāks medikaments, kuram ir līdzvērtīgas efektivitātes lētāks medikaments, pacients ir spiests ievērojami pārmaksāt par zālēm. Statistikas dati liecina, ka pērn pacienti, iegādājoties nereferences jeb dārgākus kompensējamos medikamentus samaksājuši 25 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt, uzskata ministrija.

Pēc Čakšas teiktā, VM mērķis ir iegūt medikamentus par vislabāko cenu, lai palīdzētu pēc iespējas lielākam pacientu skaitam. Cenai jābūt zemākai par Igaunijas un Lietuvas medikamentu cenām, piebilda ministre.

Cenu ierobežošana jeb pieļaujamais cenu "koridors" pēc ekspertu novērtējuma sekmīgi darbojoties vairākās valstīs, un rezultātā samazinās pacientu līdzmaksājumi par zālēm. Ministre norādīja, ka šādas cenu politikas ieviešana ir pacientu interesēs.

Ministrijā jau sagatavots grozījumu projekts Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību. Lai tas stātos spēkā tas jāapstiprina Ministru kabinetā. Plānots, ka jaunā kārtība stātos spēkā no 2019.gada 1.janvāra. Pagaidām gan VM esot grūti prognozēt, cik ātri šo grozījumu virzīšana notiks, jo viss būšot atkarīgs no turpmākajām diskusijām.