Klepus, no kura var nomirt. Pēdējos piecos gados saslimstība Latvijā pieaugusi 15 reizes
Tas ir garais klepus (Pertussis). Pirmsvakcinācijas ērā tas bija pirmais lielākais zīdaiņu nāves iemesls. Pēc masveida zīdaiņu vakcinācijas sākšanas mazuļu saslimstība ar šo infekciju un arī mirstība samazinājās daudzas reizes. Modē nākusī vecāku atteikšanās potēt savu bērnu iezīmē nepatīkamas tendences. Konsultē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu vakcinācijas centra vadītāja, pediatre-infektoloģe Dace Zavadska.
Vai arī Latvijā pieaug saslimstība?
Diemžēl jā. Arī Latvijā bērnu nepotēšanas modes dēļ ar garo klepu saslimst gandrīz 15 reižu vairāk (69 pierādītie gadījumi no 2007. – 2011. gadam un attiecīgi 1013 gadījumu no 2012. – 2016. gadam).
2013. gadā mira deviņus mēnešu vecs bērniņš, kura vecāki bija parakstījušies par atteikšanos viņu vakcinēt. Savukārt 2012. gadā mira vienu mēnesi vecs zīdainītis.
Vai garais klepus ir tikai bērnu slimība?
Nē! Ar to slimo visu vecumu cilvēki, arī pieaugušie un pusaudži. Tomēr, jo vecāks cilvēks, jo mazāk izteikti simptomi. Tas var izpausties vienkārši kā uz 2 – 4 mēnešiem ieildzis klepus, kas ar mokošām lēkmēm par sevi atgādina naktīs un pamatīgi grauj dzīves kvalitāti. Savukārt sākumstadijā šī infekcija izpaužas kā banāla saaukstēšanās slimība.
Visbīstamākā šī kaite ir zīdaiņiem un vecumā līdz sešiem gadiem – tā var būt nāves cēlonis. Jo īpaši bīstama pirmajos dzīves sešos mēnešos, bet visaugstākā riska grupā ir tie, kas ir jaunāki par vienu mēnesi.
Garais klepus kļūst bīstamāks arī cilvēkiem pēc 65 gadiem.
Kādā vecumā iesaka potēties pret garo klepu?
Divu, četru, sešu un 18 mēnešu vecumā. Kopš 2010. gada Latvijā ieviesta papildvakcīna septiņu gadu vecumā. Ekonomiski attīstītajās valstīs arī pieaugušajiem tiek kompensēta vakcīna pret garo klepu.
Pilna vakcinācija (4 vakcīnas) ko veic līdz pusotra gada vecumam, pasargā no saslimšanas ar garo klepu uz 5 - 6 gadiem, katra revakcinācija atjauno neuzņēmību pret šo infekciju.
Vai mājinieku vakcinēšana pret garo klepu var palīdzēt pasargāt zīdainīti pret smago saslimšanu?
Jā, noteikti. Parasti šo slimību zīdainis „saķer” no mājiniekiem – vairāk nekā pusē gadījumu vecākiem, bet pietiekami bieži – arī no māsām un brāļiem. Visbiežāk viņi pat nenojauš, jo viņiem šī infekcija noris bez raksturīgiem simptomiem.
Tomēr to iespējams novērst ar tā saukto kokona stratēģiju. Tā paredz jau pirms bērniņa dzimšanas vakcinēt viņa tuviniekus – māti, tēvu, brāļus, māsas, ja nepieciešams arī citus cilvēkus, kas pirmajos dzīves mēnešos kontaktēsies ar mazuli.
Vai mediķi nevar inficēt jaundzimušos?
Būtu labi, ja pret garo klepu būtu imūni arī mediķi, kas nonāk saskarē ar zīdaini. Daktere Zavadska atklāj, ka jau studiju gados, uzsākot darbu Bērnu slimnīcā veikusi revakcināciju pret garo klepu. Pēc tam atkārtoti vakcinēties nav bijusi vajadzība – regulāri strādājot ar slimajiem bērniem kontakts ar katru garā klepus slimnieku iedarbojas kā revakcinācija. Tomēr dzemdību nama mediķiem būtu vēlams potēties pret garo klepu.
Cik lipīgs ir garais klepus?
Ļoti. Inficējas apmēram 90% no tiem, kas bijuši kontaktā. Ne visiem attīstās smagas un dzīvībai bīstamas slimības formas, dažkārt ilgstošu klepošanu neuztver kā kaut ko īpašu. Tomēr katrs inficētais var būt infekcijas avots. Vidēji viens cilvēks inficē 12–17 citus.
Kā atpazīt, ka bērnam ir garais klepus?
Raksturīgās slimības izpausmes parādās tikai tās otrajā fāzē. Tas ir raksturīgs rejošs lēkmjveidīgs klepus ar skaļu elpas ievilkšanu. Dažkārt klepus izraisa elpošanas apstāšanos (apnoju), dažkārt vemšanu. Protams, garo klepu var atpazīt arī agrāk, ja veiktas analīzes. Jo slimnieks vecāks, jo lielāka iespēja, ka raksturīgās klepus lēkmes būs neizteiktākas.
Slimības pirmajā katarālajā stadijā tā savās izpausmēs neatšķiras no banālas saaukstēšanās slimības.
Aizdomas par garo klepu var raisīt divas lietas – ja bērna kontaktpersonu sarakstā bijuši ilgstoši klepojoši bērni un imunizācijas statuss – vai joprojām darbojas vakcīnas aizsardzība.
Ar ko garais klepus ir bīstams pusaudžiem un pieaugušajiem?
Pusaudži un pieaugušie var slimot ar garo klepu pat ja agrā bērnībā vakcinēti vai to jau vienreiz izslimojuši. Šajos gadījumos simptomi nebūs tik izteikti – bieži pie ārsta vērsties liks tikai traucējošais un ilgstoši nepārejošais nakts klepus. Parasti tas notiek novēloti – jau pēc slimības ceturtās nedēļas. Sliktākais ir fakts, ka visu šo četru nedēļu laikā viņi ir inficējuši kontaktpersonas, kā stafetes nūjiņu nododot šo bieži vien nepamanāmo sērgu citiem, līdz tā nonāk pie nepotēta zīdaiņa. Tas var beigties ar mazuļa nāvi.
Par garo klepu
Tiek lēsts, ka ik gadu pasaulē ar garo klepu sirgst 48,5 miljoni cilvēku. Mirst ap 295 tūkstoši.
Pirms imunizācijas sākšanas 80% slimnieku bija bērni līdz 5 gadu vecumam, visvairāk — līdz viena gada vecumam
Aplēses liecina, ka 1999. gadā visā pasaulē no garā klepus miruši ap 295 000 cilvēku (52% Āfrikā un Dienvidāzijā). Savukārt saskaņā ar 2013. gadā pētījumu mirstība no garā klepus pirmajā dzīves gadā bija aptuveni 400 uz vienu miljonu dzīvu dzimušo bērnu jeb apmēram 56 000 nāves gadījumu.
