Kur un kā drīkst urbt bērzu sulas, nepārkāpjot likumu?

Ikvienam saprātīgi domājošam  cilvēkam ir skaidrs, ka ieurbt bērzā mikrorajona pagalmā nebūs ne likumīgi, ne arī īpaši gudri, ņemot vērā piesārņojumu pilsētā. Tomēr arī mežā, ja tas nav paša privātais, jārēķinās ar ierobežojumiem.

Rīgas mežos nav atļauts

Piemēram, Rīgas mežu apsaimniekotajās teritorijās ne bērzu, ne kļavu sulu ieguve nav atļauta, norāda portals riga.lv. Tā tomēr ir augošu koku bojāšana, un galvenais arguments ir, ka mežu apsaimniekotājam nav iespējams kontrolēt, kādā stāvoklī izurbtie koki tiek pēc tam atstāti – vai, piemēram, izurbtie caurumi ir aiztaisīti ar tapām, vai tas izdarīts kvalitatīvi. Ja ne – caurais bērzs vairs lietaskoks nebūs.

Latvijas Valsts mežu platībās ikvienam ir atļauts bez maksas tecināt sulas, bet – tikai savam patēriņam, veicot vienu urbumu. Tāpat kā citus gadus, arī šopavasar mežsargi uzmanīs, lai nenotiktu patvaļīga sulu tecināšana rūpnieciskos apmēros pārdošanas vajadzībām.

Rīkojies atbildīgi

Latvijas Valsts meži uzsver, ka jāievēro vairāki priekšnoteikumi.
Koka diametram urbšanas vietā ir jābūt lielākam par 40 centimetriem (apkārtmērs no 120 centimetriem), nedrīkst urbt mazā bērziņā, jo visi tā spēki nepieciešami augšanai.
Katrs urbums rada risku inficēt koku ar trupi. Jāizmanto urbis, kas nav resnāks par 6–8 milimetriem. Lielie vectēvu īkšķa izmēra urbumi nevairo iegūtās sulas daudzumu, bet tikai nodara pāri kokam – urbja brūce ir liela, iekšā jāliek milzu tapa, kas, lai arī pasargā no kaitīgu organismu iekļūšanas lielajā caurumā, tomēr traucē kokam aizdziedēt brūci.

Urbumu veido ne augstāk par pusmetru no zemes un ne dziļāk par pieciem centimetriem. Sula cirkulē tuvu koka mizai. Ja urbums būs par dziļu – tuvāk koka vidum – sulas būs arvien mazāk, tāpēc dziļi urbt nav jēgas. Turklāt dziļš urbums arī kaitē kokam. Aizliegts notēst mizu līdz kambijam. Sula labāk tek kokos, kas aug saulē. Urbumu labāk veikt saules pusē, jo siltumā esošā koka puse ātrāk atmostas un sulas cirkulācija līdz ar to ir spēcīgāka.

Ej uz tirgu

Arī pēc ieurbšanas jāizturas atbildīgi, proti, regulāri jāapseko ieurbtais koks, lai izvairītos no situācijas, kad sula līst pāri trauka malām. Dzīvīgā bērzā šaurs un sekls urbums nav jāaiztaisa ar tapām, jo tapa tomēr ir svešķermenis koka audos. Koks diezgan labi prot pats aizaudzēt savas brūces, un tapa vajadzīga tikai lielu caurumu gadījumos, lai neiekļūtu sēņu sporas un infekcijas. Nākamajā gadā urbšanai ieteicams izvēlēties to pašu koku.
Ja nu valsts mežs nav pa ceļam un arī radiem vai draugiem nav iespējas jums izīrēt koku sulas ieguvei, veldzējošo dzērienu var iegādāties tirgū.

Šogad Rīgas Centrāltirgū pirmās kļavu sulas nopērkamas kopš 20. februāra, 1,5 eiro par litru. Bērzu sulas parasti sāk tirgot tad, kad gaisa temperatūra sasniedz vismaz plus desmit grādu un koki gatavi mosties pavasarim.

Gan veselībai, gan skaistumam

Par bērzu sulu labvēlīgo ietekmi uz cilvēku organismu runāts gana daudz. Tās uzlabo imunitāti, apgādā šūnas ar organiskajām skābēm, uzlabo vielmaiņu, tīra nieres, izskalo sāļu nogulsnējumus no kaulu locītavām. Visvairāk organismam labvēlīgo vielu sulās ir vēl četras stundas pēc tecināšanas, bet jau pēc dienas sākas rūgšanas process.
Kopumā sulu tecināšanas laikā ieteicams pievārēt sešus litrus. To labvēlīgo iedarbību jutīsi, ja sulas dzersi kursa veidā – litru dienā desmit dienas pēc kārtas.

Svaiga bērzu sula lieliski noder skaistumkopšanas procedūrās,  var mazgāt seju vai izmantot losjona vietā, tas uzlabos ādas krāsu un elastību. Var svaigu sulu sasaldēt ledus kubiciņos un no rītiem ar tiem atsvaidzināt seju. Tas palīdzēs atmosties, noņems sejai uztūkumu, atsvaidzinās un uzlabos ādas kopējo stāvokli. Var sarīkot arī matu atveseļošanas kūri, regulāri tos skalojot bērzu sulās.  Sevišķi tas ieteicams, ja tie ir plāni, neveselīgi, lēni aug vai netiec vaļā no blaugznām.