Valsts vēža ārstēšanai piešķir miljonus. Tad kāpēc jārīko labdarības koncerti?

Ar šādu vēstījumu Latvijas Radio 5. februāra raidījumā "Labrīt­" klajā nāca "Rīgas Apriņķa Avīzes" galvenais redaktors Dzintris Kolāts, atsaucoties uz informāciju, kas esot izskanējusi oktobrī. Vietā jautājums – kādēļ onkoloģisko slimnieku atbalstam jāvāc ziedojumi, ja ievērojami, tieši līdzekļi paliek neizmantoti?

Vai tiešām ir palicis pāri?

Minētajā 30. janvāra koncertā saziedoti 110 214 eiro.  Vairāk nekā 2300 eiro jau ir izmantoti, lai palīdzētu divām pacientēm, kurām nav piešķirti valsts apmaksāti vai ir pieejami tikai daļēji apmaksāti medikamenti. Viena no viņam ir rīdziniece, kura cīnās ar zarnu vēzi, otra sieviete ir no Krāslavas, un viņai ir Hodžkina limfoma.

"Ziedot.lv" Sociālās palīdzības programmas vadītāja Inese Danga skaidrojusi: “Viena zāļu kursa izmaksas svārstās no vairākiem simtiem līdz deviņiem tūkstošiem eiro mēnesī, taču visbiežāk šo cilvēku vienīgie ienākumi ir pieticīgais invaliditātes pabalsts.”

Tomēr uz četru miljonu fona ziedojumi vērtējami kā neliels ieguldījums veselības aprūpē. Kur tie pazuduši? Saeimas deputāts Renārs Putniņš "Rīgas Apriņķa Avīzei" skaidrojis, ka finansējums “teorētiski bijis domāts zaļajam koridoram, taču ārsti baidījušies sūtīt pacientus uz izmeklējumiem, kā rezultātā nauda palikusi neizlietota”. Te gan jāpiebilst, ka Putniņš nav onkologs, bet gan neiroķirurgs.

Veselības ministrija "Kas Jauns Avīzi" informē, ka visi pagājušā gada līdzekļi ir izlietoti atbilstoši plānam. “2017. gadā papildu finansējums 12,3 miljonu eiro apmērā tika novirzīts onkoloģisko slimību diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai,” teic ministrijas preses sekretāre Undīne Šulca.

No minētās summas 4,1 miljons eiro atvēlēts kompensējamajiem medikamentiem onkoloģijas pacientiem; 2,5 miljoni eiro – ārstēšanai stacionārā; 5,7 miljoni eiro ambulatorajiem pakalpojumiem, tajā skaitā arī zaļajam koridoram, kas nodrošina onkoloģisko slimību ātrāku primāro diagnostiku. Šulca apšauba apgalvojumus par līdz 2017. gada beigām neiztērēto naudu.

Ko paredz valsts palīdzība

Tomēr vērts pieminēt, ka 30. janvāra koncertā ziedojumi vākti 30 slimniekiem, kuriem valsts palīdzību atteikusi. Kādu iemeslu dēļ? Nacionālajā veselības dienestā (NVD) uzskaita pacientiem pieejamās iespējas, vienlaikus paskaidrojot, ka ierobežota finansējuma apstākļos kompensējamo zāļu sarakstā nav iespējams iekļaut visu audzēju ārstēšanai vajadzīgās zāles.

“Pacientiem ar onkoloģisku diagnozi no valsts budžeta tiek apmaksāti dažādi veselības aprūpes pakalpojumi – ģimenes ārstu sniegtie pakalpojumi, ārstu speciālistu konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi, ķīmijterapija, staru terapija, ķirurģiskie pakalpojumi, medicīniskā rehabilitācija un citi. Vienlaikus tiek nodrošināta iespēja saņemt valsts kompensējamos medikamentus,” atbild NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.

Zāļu iegādes kompensācijas sistēma nodrošina iespēju saņemt noteiktu slimību ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus pilnībā vai daļēji apmaksā valsts.

Papildus tam esot gadījumi, kad ārsts, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli, var izvērtēt nepieciešamību saņemt zāles individuālās iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā.

“Tādā gadījumā pacientam ir tiesības iesniegt NVD iesniegumu, pievienojot attiecīgās ārstniecības nozares ārstu konsilija lēmumu. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka NVD var piešķirt līdzekļus individuālai kompensācijai, ja konkrētā pacientam noteiktā diagnoze nav iekļauta kompensējamo diagnožu sarakstā vai ja konkrētās slimības ārstēšanai sarakstā nav iekļautas nevienas zāles,” skaidro NVD pārstāve.

Vienam pacientam gadā 14 000 eiro

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem NVD paredzētajos gadījumos kompensē zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus līdz 14 228,72 eiro vienam pacientam 12 mēnešu periodā.

Ja kopējā summa pārsniedz maksimālo izdevumu apmēru, lēmumā par zāļu kompensēšanu individuālā kārtībā norāda, cik par katru medikamentu iepakojumu tiek maksāts no valsts budžeta, ņemot vērā noteikto maksimālo izdevumu apmēru 12 mēnešu periodā. Pārējā daļa par katru zāļu iepakojumu ir jāsedz no personīgajiem līdzekļiem.

“Ierobežota finansējuma apstākļos kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļautas visas audzēju ārstēšanai lietojamās zāles, tādēļ tiek meklēts finansējums ārpus valsts nodrošinātajām iespējām. Vienlaikus jāmin, ka 2017. gadā individuālajā kompensācijas kārtībā zāles apmaksātas 211 onkoloģijas pacientiem. Kopumā pērn saņemti 979 iesniegumi par zāļu individuālo kompensāciju 811 unikālajiem pacientiem, no tiem 721 gadījumā lēmums ir bijis pozitīvs,” informē Štālberga.

Var ārstēties arī ārpus Latvijas

Valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus iespējams saņemt arī ārpus Latvijas. Ja tos nevar nodrošināt Latvijā, ir cerības pakalpojumu saņemt Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveicē, pamatojoties uz S2 veidlapu.

Lai NVD izsniegtu pacientam šādu veidlapu, ir jāatbilst noteiktiem nosacījumiem: pacientam nepieciešamo pakalpojumu finansē valsts; iesnieguma izskatīšanas laikā neviena no ārstniecības iestādēm Latvijā, ar kuru valstij ir noslēgts līgums, nevar nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu, un par to ir saņemts pamatots iestādes atzinums; pakalpojums nepieciešams, lai novērstu veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos; pacients ir tiesīgs saņemt Latvijas valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus; nepieciešamais plānveida veselības aprūpes pakalpojums netiek sniegts klīnisku pētījumu ietvaros, tam neizmanto eksperimentālu ārstniecības tehnoloģiju.

Pērn NVD ir pieņēmis 69 labvēlīgus lēmumus onkoloģijas pacientiem par S2 veidlapas izsniegšanu, atteikumus saņēma divi pacienti. Vienā gadījumā atteikts, jo pieprasīto pakalpojumu var nodrošināt četras Latvijas slimnīcas, otrajā nebija izlemts jautājums par tiesībām saņemt ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju.

Lomu var spēlēt arī laiks

Tajā pašā laikā mūziķis Valters Frīdenbergs cenšas uzvarēt vēzi ar cilmes šūnu terapiju klīnikā Berlīnē par ziedojumos savāktu naudu. Ārstēšanas iespējas Latvijā jau bija izsmeltas. Tomēr – kāpēc par ziedojumiem, ja valsts paredz iespēju apmaksāt ārstēšanos arī ārpus Latvijas?

Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta "Kas Jauns Avīzei" saka: “Informēt pacientus par iespējām saņemt palīdzību no valsts ir konkrēto ārstu uzdevums.” Esot grūti spriest, bet iespējams, Valtera gadījumā savu lomu nospēlējusi nepieciešamība rīkoties ātri, netērējot laiku papīru kārtošanai.