Cerība vēža skartajām: tā sauktais "Džolijas gēns" tomēr nav tik bīstams, kā uzskatīts
foto: REUTERS
Andželina Džolija.
Esi vesels

Cerība vēža skartajām: tā sauktais "Džolijas gēns" tomēr nav tik bīstams, kā uzskatīts

Kasjauns.lv

Sievietēm, kuras ir bīstamā vēža gēna nēsātājas, onkoloģiskas saslimšanas gadījumā iespējas izdzīvot ir tādas pašas kā tām, kurām krūts vēzis ir izveidojies citu iemeslu, nevis šī gēna dēļ, noskaidrojuši zinātnieki, vēstī britu laikraksts "The Daily Mail".

Mutējošais gēns BRCA, kurš atrasts arī amerikāņu aktrisei Andželinai Džolijai, būtiski (no 12 līdz 90 procentiem) palielina risku, ka sievietei kādā dzīves posmā attīstīsies krūts vēzis. 

Taču britu pētnieki noskaidrojuši, ka vēža skarto sieviešu iespējas izdzīvot abos gadījumos tomēr ir vienādas.

Sauthemptomas universitātes zinātnieku veiktā pētījumā noskaidrots, ka mutējošā BRCA gēna izraisītais vēzis nav bīstamāks un agresīvāks par citām vēža formām.

Šādiem secinājumiem vajadzētu ietekmēt mediķu skatījumu uz šo slimību. Līdz šim sievietēm, kurām bija šis gēns, izvēlējās radikālu soli - veica operāciju un amputēja abas krūtis, jo cerēja šādā veidā izvairīties no vēža, kuru mediķi uzskatīja par ļoti agresīvu.

Taču tagad situācija var mainīties, jo jaunākajā pētījumā noskaidrots, ka var izvēlēties arī mazāk invazīvu operāciju, operējot tikai audzēju.

Šā pētījuma laikā Sauthemptonas universitātes zinātnieku uzmanības lokā bija vairāk nekā 2700 sieviešu, kuras ir mutējošā BRCA gēna nēsātājas. Noskaidrots, ka iespēja izdzīvot divus gadus pēc diagnozes ir 97% - salīdzinot ar 96,6% izdzīvošanas iespēju sievietēm ar citiem vēža tipiem.

Balstoties uz medicīnas žurnālā "Lancet Oncology" publiskotā pētījuma datiem, sievietēm, kuras ir BRCA gēna nēsātājas, iespējas izdzīvot 5 gadus sasniedz 83,8 procentus, bet iespēja nodzīvot vēl 10 gadus - 73,4%, salīdzinot ar citu vēža formu skartām sievietēm, kurām iespējas izdzīvot ir attiecīgi 85 un 70,1%.

Apmēram katrai 800.-1000. sievietei ir BRCA gēns, kas tāpat arī ievērojami palielina olnīcu vēža risku.

Jau ziņojām, ka 42 gadus vecā Andželina Džolija nolēma noņemt abas krūtis un izoperēt olnīcas, jo vēlējās izvairīties no vēža. Viņas māti 56 gadu vecumā olnīcu vēzis aizsauca mūžībā. 

Tagad zinātnieki uzskata, ka sievietes, kurām diagnosticēts BRCA gēna radītais vēzis, var arī neizvēlēties tik radikālu operāciju. 

"Mūsu pētījums ir lielākais līdz šim veiktais šāda tipa pētījums, un mūsu secinājumi liecina, ka jaunākām sievietēm ar BRCA gēna mutāciju, kurš izraisa krūts vēzi, pēc ārstēšanās ir līdzīgas iespējas izdzīvot kā tām vēža skartajām sievietēm, kurām nav šā gēna," saka Sauthemptonas universitātes profesore Diāna Īklsa, "sievietēm, kurām diagnosticēts krūts vēzis agrīnā stadijā un kurām noteikta BRCA gēna mutācija, bieži vien drīz pēc diagnozes tiek ieteikts amputēt abas krūtis vai arī veikt ķīmijterapiju. Taču mūsu pētījuma secinājumi liecina, ka nav nepieciešams uzreiz veikt operāciju, ja iespējami arī citi ārstēšanas veidi."

Minētajā pētījumā piedalījās 127 slimnīcas no visas Lielbritānijas, iestaistot 2733 sievietes vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Viņām visām nesen pirmoreiz diagnosticēts krūts vēzis. Apmēram 89% šo sieviešu tika veikta ķīmijterapija. Puse izvēlējās saudzējošāku operāciju, likvidējot tikai audzēju, taču puse pieņēma lēmumu noņemt abas krūtis. Savukārt mazāk nekā 1% sieviešu nolēma no šīs operācijas atteikties.

"Tas bija svarīgs nacionālas nozīmes pētījums. Tas pārliecina jaunas sievietes ar krūts vēža diagnozi, ka krūts saglabāšana un radioterapija ir drošs variants pirmajos 10 gados pēc diagnozes, un ka divkāršā mastektomija nav obligāta," saka "Royal Marsden NHS Foundation Trust" krūšu ķirurģe Fiona Makneila.

Labdarības organizācijas "Breast Cancer Now" pārstāve Ketrīna Vudsa atzīst, ka šādi pētījuma rezultāti viņu patīkami pārsteidz. "Es ceru, ka šī jaunā informācija ļaus daudzām pacientēm pieņemt labāko lēmumu par savu ārstēšanu," viņa saka.