C hepatīta ārstēšana: kopš 2016. gada Latvijā ievērojams progress
Latvijā ap 50 tūkstošiem iedzīvotāju ir inficēti ar C hepatīta vīrusu, kas bieži vien norit slēptā veidā. Apzināta ir vien maza daļa šī vīrusa nēsātāju, tādējādi vairums inficēto turpina apdraudēt pārējās sabiedrības veselību un risks saslimt ar C hepatītu valstī, kurā ap 2% sabiedrības ir inficēta, ir pietiekoši liels ikvienam – ne tikai riska grupu pārstāvjiem.
Vairums cilvēku par savu saslimšanu bieži vien uzzina tad, kad vīruss savu kluso darbu veicis gadiem, tieši tāpēc slimība ieguvusi neglaimojošu nosaukumu – „klusais slepkava”. Daudzus gadus C hepatīta pacieti tika ignorēti un pamesti vieni ar savu nelaimi, tikai 2016.gadā veselības ministra Gunta Belēviča iniciatīvas rezultātā notika būtisks pavērsiens, lai arī Latvijā cilvēki varētu saņemt tādu ārstēšanu kā citās ES valstīs.
Ilgstoši ignorēta problēma
C hepatīts ilgstoši nav bijis Veselības ministrijas, valdības un Saeimas dienas kārtībā, taču pēdējos gados šī ievērojamā pacientu daļa beidzot var cerēt uz valsts atbalstu, lai izārstētos un spētu atkal pilnvērtīgi dzīvot un iekļauties darba tirgū. Iepriekš jauni cilvēki, meklējot iespējas ārstēties, bija spiesti emigrēt uz ārvalstīm, kur C hepatīta ārstēšana ir 100% apmaksāta no valsts budžeta, turklāt kompensēti tiek arī jaunās paaudzes medikamenti, kuri ir daudz efektīvāki un lietojami krietni īsāku laiku bez būtiskām blaknēm. Savukārt gados vecākie vienkārši pacietīgi gaidīja, kad slimība veiks savu ļauno darbu līdz galam.
2011. gada martā tika lemts par medikamentu kompensāciju 75% apmērā, kā tas bija līdz 2009.gadam, kad ekonomiskās krīzes dēļ daudzās jomās tika lemts par līdzekļu samazinājumu. Laikā no 2009.gada līdz 2011.gadam valsts kompensācijas apmērs sasniedza vien pusi no medikamentu cenas, ievērojami palielinot C hepatīta pacientu finansiālo slogu, un šādos apstākļos ārstēties varēja atļauties vien retais.
Neredz pacientu sāpes un zaudēto darbaspēku
Daudzu gadu garumā C hepatīta pacientu biedrība skaidroja Veselības ministrijai, valdībai un Saeimai C hepatīta pacientu smago situāciju Latvijā. Bieži vien cilvēkiem tā arī nav iespējams noskaidrot, kur un kad viņi ir inficējušies. Ar izslēgšanas metodi nereti tiek pieļauts, ka saņemti nekvalitatīvi ārstniecības, jo īpaši zobārstniecības pakalpojumi. Par epidemioloģiskās drošības trūkumu ārstniecības un skaistumkopšanas pakalpojumu jomā nevar vainot tikai pakalpojumu saņēmēju un pacientu, tā lielā mērā ir arī valsts atbildība, nodrošinot pietiekamus kontroles pasākumus un speciālistu izpratni par epidemioloģisko drošību. Taču valsts šādā situācijā neuzņēmās atbildību ne par inficēšanos, ne par pacientu mērķtiecīgu apzināšanu un uzskaiti, ne par ārstēšanu. Tādējādi cilvēki tika pakļauti riskam un pēc tam atstāti vieni neapskaužamā situācijā, jo valsts ārstēšanu 100% apjomā nenodrošināja.
Portālā ManaBalss.lv tika savāktas 12 000 balsu, lai valsts medikamentus C hepatīta pacientu ārstēšanai kompensētu 100% apmērā, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Taču pūliņi cerētos augļus nenesa, un vairākus gadus C hepatīta pacienti tika ignorēti, turklāt ignorēta tika arī visa Latvijas sabiedrība, faktiski īstenojot „strausa politiku” pret nopietnu sabiedrības veselības problēmu – tūkstošiem cilvēku tika pakļauti ilgstošai darba nespējai, darbspējas zaudējumam, invaliditātei un nāvei, emigrācijai no valsts, C hepatīta infekcijai.
75% kompensācijas apmērs nozīmēja, ka vairāk nekā trešā daļa pacientu, kuriem bija nepieciešama ārstēšana un valsts kompensējamie medikamenti bija pieejami, no terapijas atteicās augstā – ap 300 eiro lielā līdzmaksājuma dēļ, kas bija nepieciešams ik mēnesi gada garumā. Taču ap 50% pacientu ar „iepriekšējās paaudzes” terapiju, pat piemaksājot augsto līdzmaksājumu, netika izārstēti un ilgstoši cieta ļoti smagas blaknes, zemās terapijas efektivitātes dēļ. Tādējādi var secināt, ka ilgus gadus, lai arī it kā nodrošināti kompensējamie medikamenti, izārstējās tikai niecīga daļa pacientu un slimība faktiski netika apkarota.
Kopš 2016.gada ievērojams progress
Kopš 2016.gada pēc veselības ministra Gunta Belēviča iniciatīvas Latvijā beidzot tika nodrošināta medikamentu kompensācija 100% apmērā, turklāt kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti arī inovatīvie medikamenti, kas iepriekš pat vissmagāk slimajiem C hepatīta pacientiem nebija pieejami. Tika diskutēts arī par aknu transplantāciju veikšanu Latvijā, kas ir smagi slimo C hepatīta pacientu pēdējā cerība, taču finansējuma trūkuma dēļ plāni tika atlikti.
Lai gan diskusijas par to, vai C hepatīts ir būtiskas Latvijas sabiedrības problēma, kurai nepieciešams tūlītējs risinājums, ir aktuālas joprojām, šo divu gadu laikā Veselības ministrija tomēr spējusi nodrošināt progresu šī jautājuma risināšanā, arī 2018.gadā un turpmākajos gados paredzot ievērojamu līdzekļu pieaugumu, kas vairākiem simtiem pacientu šajā gada nogalē dod cerību staru atgūt pašu dārgāko, kas cilvēkam ir – savu veselību. Katru gadu atklāj ap 1900 jaunu hroniska C hepatīta pacientu, un viņiem ir jādod iespēja izārstēties, savukārt pārējai sabiedrībai – apziņa, ka tiek novērstas iespējas inficēties.
Pozitīvi, ka 2018.gada budžetā rasta iespēja Latvijā veikt arī aknu transplantāciju, ko par šim mērķim plānotajiem budžeta līdzekļiem varēs nodrošināt septiņiem pacientiem.
