Meita izmisumā: māte savu pensiju notriec legālos "brīnumlīdzekļos" - superdārgos vitamīnos, kuri neko nepalīdz

Amālijas kundze tikmēr uzskata, ka uztura bagātinātājs nāk viņas veselībai tikai par svētību. Kristīne aicina visus savus gados vecākus piederīgos sargāt no viltus brīnumlīdzekļu pārdevējiem un agresīvās reklāmas.

Solījumu netrūkst

Reklāmas lapā pie šā uztura bagātināja tik tiešām sarakstītas brīnuma lietas: “Pēc insulta cilvēki sāk staigāt un runāt, normalizējas asinsspiediens, uzlabojas redze, atgriežas spēks un izturība, uzlabojas miegs, parādās dzīvesprieks. Ar prieku varam redzēt – kā mūsu radi un draugi atgriežas dzīvē.”
Kristīne par konkrēto uztura bagātinātāju vērsusies ar sūdzībām valsts iestādēs, pirmām kārtām Pārtikas un veterinārajā dienestā, bet tā izņemšanu no tirdzniecības nav panākusi. Un diez vai tas izdosies. Tā ir cilvēka brīva izvēle – pirkt superdārgus vitamīnus, ja tie ir reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā un tos tirgo Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts pārtikas tirgotājs.

Nozombēja brīnumdakteris

Kristīne "Likumam un Taisnībai" stāsta: “Izmanīgi kāda produkta pārdevēji vai starpnieki spēj apvārdot un nozombēt gados vecākus cilvēkus tā, lai viņi no rokas iegādātos brīnumproduktu (uztura bagātinātāju), kas ir reģistrēts Pārtikas un veterinārā dienesta Uztura bagātinātāju reģistrā, bet aptiekā vai veikalā nav nopērkams, par to maksājot summas, kas salīdzinājumā ar 250 eiro lielo mātes pensiju ir nesamērīgi lielas – vairāk nekā 300 eiro (desmit produkta trauciņi katrs par 31,50 eiro). Turklāt cilvēks tiek apstrādāts tā, ka ir agresīvs pret visiem, kas brīnumlīdzekli neatzīst un iebilst pret tā lietošanu.

Brīnumlīdzekļa realizētāji izmanto kādā žurnālā publicētu sarunu ar brīnumdakteri, kas stāsta par tā fantastiskajām īpašībām.
Produkta trauciņam nav Latvijas normatīvajos aktos noteiktā marķējuma – etiķetes ar satura izklāstu latviešu valodā, izdales materiālos – apdrukātās A4 formāta lapās – nav ne izplatītāja kontaktinformācijas, ne brīdinājuma par iespējamajām alerģijām, nemaz nerunājot par to, ka cilvēkiem, kam ir nopietnas slimības un jau tā pietiekami liels lietojamo medikamentu klāsts, tiktu ieteikts konsultēties ar ārstu par brīnumlīdzekļa lietošanu vai sniegta informācija par iespējamajiem blakusefektiem, piemēram, mīkstu vēdera izeju, miegainību, izsitumiem, kaulu/locītavu sāpēm, ietekmi uz virsnieru dziedzeru hormonu kortizolu un tamlīdzīgi.

Nav skaidrs, kā veidojas cena, ja, piemēram, ASV, Lielbritānijā, Nīderlandē interneta vidē tā ir ap 30 eiro, bet Latvijā bijusi 40 eiro. Uz produkta trauciņa nav cenas uzlīmes. Bažas rada arī produkta sastāvs.

Diemžēl agresīvā produkta lietotāju reakcijas vedina uz domām, ka sastāvā varētu būt kāda atkarību izraisoša viela, bet, ņemot vērā sarežģīto lietotāja veselības stāvokli, tā varētu būt arī kāda specifiska organisma reakcija uz konkrēto produktu vai arī medikamentu un uztura bagātinātāja sastāva mijiedarbības rezultāts.

Mana mamma, kas ir apstrādāta tā, ka šobrīd ir negodprātīgo tirgotāju pusē, ir izteikusies, ka saņemšu sodu par apmelošanu (izteikumiem, ka produkts ir nelegāls un to tirgo negodīgi cilvēki). Turklāt viņai iestāstīts, ka jāapgalvo, ka visu darījusi un prasījusi pati, neviens neko nav piedāvājis un tamlīdzīgi.

Vēlas brīdināt

Man nav zināms pārdotā produkta sastāvs, un nav izredžu, ka iespējams pierādīt, vai pārlieku lielā miegainība, agresivitāte un pieaugušās problēmas ar nieru darbību ir saistītas ar konkrēto produktu vai tā mijiedarbību ar medikamentiem. Ir tikai bažas par to negatīvo ietekmi uz vecāku veselību.

Būtu svarīgi brīdināt cilvēkus, lai sargā sevi un īpaši gados vecākus radiniekus no negodprātīgiem dažādu produktu tirgotājiem, kuri, izmantojot īpašas pārdošanas tehnoloģijas un īpašu pieeju, var apvārdot cilvēku tā, ka viņi ne tikai atdod lielas naudas summas par kādu produktu, bet pat riskē ar savu veselību un, iespējams, dzīvību, no rokas pirkta produkta dēļ uz ilgu laiku, pat atsakoties ieklausīties jebkādos argumentos un pārdevēja stāstīto uzskatot par vienīgo patiesību.
Ja cilvēkam jau ir veselības problēmas, tad jebkura produkta lietošana papildus ārsta nozīmētajiem tomēr būtu jāsaskaņo ar ārstu. Mammas ārstējošā ārste šādu bagātinātāju lietošanu neatzīst.

Man nav izdevies atrast sertificētu ārstu pozitīvas atsauksmes par šo produktu. Ir neoficiāla informācija, ka pirms pāris gadiem kāda cilvēku grupa ir mēģinājusi atrast sertificētu ārstu, kas šo produktu izplatītu vai rekomendētu, bet tas neesot izdevies. Ir tikai Latvijā nesertificētā brīnumārsta slavinošie izteikumi.”

Kas un kā drīkst tirgot?

Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vecākā eksperte Anda Solovjova Kristīnei par konkrēto uztura bagātinātāju atbildējusi: “Uztura bagātinātāju var laist tirgū Latvijā, ja tas ir paziņots Pārtikas un veterinārajam dienestam un iekļauts uztura bagātinātāju reģistrā. Konkrētais uztura bagātinātājs ir reģistrēts uztura bagātinātāju reģistrā, un, pēc pieejamās informācijas, produkts ir reģistrēts arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs – Nīderlandē, Igaunijā, Polijā, Beļģijā.

Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai. Tomēr Pārtikas un veterinārais dienests norāda, ka par uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību pirms tā iegādes var konsultēties ar ģimenes ārstu, kurš ir informēts par konkrētā patērētāja veselības stāvokli.

Par reklāmu un patērētājiem sniegto informāciju atbildīgs ir uzņēmējs. Savukārt reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām Latvijā uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Konkrētais uztura bagātinātājs tiek ražots ASV, tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests vērš uzmanību uz to, ka valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ir atšķirīgas uztura bagātinātāju marķēšanas un reklāmas prasības.

Uztura bagātinātājus Latvijā tirdzniecības vietās, internetā un citviet var izplatīt Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēts pārtikas uzņēmums. Atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likumā noteiktajam pārtikas uzņēmums ir persona (juridiska vai fiziska), kura iesaistīta kādā no pārtikas aprites posmiem.
Ražotājs pats ir atbildīgs par savu publicēto informāciju, tāpēc, lai iegūtu konkrētāku informāciju, būtu jāvēršas pie ražotāja. Par pārkāpumiem reklāmas jomā Latvijā, kā arī saistībā ar negodīgu komercpraksi var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.”

Latvijā neveic analīzes

Pārtikas un veterinārais dienests vienlaikus arī norāda: “Tā kā Latvijā netiek finansēta uztura bagātinātāju laboratoriskās uzraudzības programma, tad nav iespējams veikt reģistrācijai iesniegto uztura bagātinātāju analīzes. Taču dažos gadījumos tiek veiktas tirgū esošo uztura bagātinātāju analīzes. Konkrētajā gadījumā pirms uztura bagātinātāja reģistrācijas Pārtikas un veterinārais dienests saņēma informāciju no Dānijas kompetentās iestādes, kura ir guvusi pierādījumus par tās sastāvdaļas drošu izmantošanu pārtikā un ilgstošu tās lietošanas vēsturi uztura bagātinātājos Eiropas Savienības dalībvalstīs.”

Pavisam niecīga uzvara

Kristīne ir panākusi vismaz nelielu uzvaru, jo Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis, ka viņas mātei uztura bagātinātāju pārdevusi persona, kura nav reģistrējusies Pārtikas un veterinārajā dienestā kā pārtikas tirgotājs. Viņa uztura bagātinātājus saņem ar kurjera starpniecību un bez atbilstošiem dokumentiem. Par konstatētajiem pārkāpumiem sākta administratīvā lietvedība, informē Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa, izvērtējot Kristīnes sūdzības par iespējamo negodīgo komercpraksi, informē, ka “ņemot vērā lietā esošo informāciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pirmšķietami nav konstatējis būtisku patērētāju kolektīvo interešu apdraudējuma risku. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izbeidz iesnieguma izskatīšanu, neuzsākot administratīvo lietu”.