Kas jādara, lai vairs nemestos aukstumpumpas. Plāns tūlītējai rīcībai un profilaksei

Vārds “vīruss” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē ‘inde’ (indīga viela) – šādu apzīmējumu sāka izmantot kopš 1892. gada, kad zinātnieki atklāja, ka ir vēl kas bīstams, izņemot baktērijas, kas izraisa slimības.

Vīrusi ir simtprocentīgi parazīti, tie var vairoties tikai dzīvā šūnā, un tos pašus neuzskata par dzīvām radībām. Vīruss – tas ir noteiktas ģenētiskās informācijas komplekts, kas ielaužas dzīvā šūnā un sāk to pārprogrammēt, lai šūna ražotu vīrusa klonus.
Herpes vīrusi parazitē gandrīz uz visām dzīvajām radībām, kādas vien mīt uz zemes, izņemot sēnes un aļģes. No 80 herpes vīrusa tipiem cilvēks var saslimt tikai ar deviņiem. Mēs nevaram saslimt ar cūkas herpi, un cūka nevar inficēties no mums. Izņēmums ir pērtiķu herpes vīruss.

Herpe ir veidota ļoti viltīgi, pats vīruss ir virions (ļoti spēcīgs ar ģenētisku informāciju), bet tā proteīnu apvalks – kapsīds – aizsargā vīrusu no zāļu iedarbības un palīdz piesaistīties cilvēka šūnai. Kapsīdu vīruss uzbūvē no maziem mūsu šūnu membrānu gabaliņiem. Tāpēc cilvēka organisms ilgstoši neuzbrūk vīrusam, jo tās ir organisma paša šūnu membrānas. Tiesa, šie membrānu gabaliņi ir inkrustēti ar vīrusa olbaltumvielām, tāpēc imūnsistēma herpes vīrusu tomēr var pazīt.

Sākotnēji herpes vīruss vairojas ādas vai gļotādas šūnās, vēlāk inficē nervus un nokļūst muguras smadzenēs, tāpēc cilvēks, kas vienreiz ir inficējies, visu mūžu būs vīrusa DNS nēsātājs. Izārstēties no šāda vīrusa ne vienmēr ir iespējams, ja vien to neizņem kopā ar muguras smadzeņu šūnām.

Laiku pa laikam snaudošais vīruss pamostas un sāk veidot klonus, taču, ja cilvēkam labi strādā imūnsistēma, tad interferons un antivielas neļauj vīrusam izplatīties. Ja imūnsistēma ir novājināta, piemēram, cilvēks dzīvo stresā, ir saaukstējies, organismā nepietiek C vitamīna vai cinka, tad vīruss “iznāk” no savas “mītnes vietas” un izpaužas uz ādas epitēlija (piemēram, uz lūpām).

Ne tikai kosmētiska problēma

Viens herpes vīruss – Varicella zoster – izraisa gan jostas rozi, gan vējbakas. Ja bērnībā ir izslimotas vējbakas (pat vieglā formā), vējbaku vīruss nepazūd, bet arī iemitinās muguras smadzenēs. Tas var snaust ilgus gadus, bet var piepeši pamosties un aktivizēties. Uz ādas var nebūt izsitumu vai tie var būt atsevišķi pūslīši, kam ārsts var nepievērst uzmanību, taču tas nenozīmē, ka slimība noris vieglā formā. Tas ir tāpēc, ka herpes zoster vīruss skar nervu sistēmu un izraisa nervu mezglu – gangliju – iekaisumu.

Cilvēks, kurš ir saslimis, jūt mokošas sāpes, īpaši tās saasinās naktī. Vieniem sāpes ir īdošas un ne mirkli nerimstas, citiem – lēkmjveida, dedzinošas, asas. Šo sāpju dēļ cilvēks spiests nemitīgi lietot pretsāpju līdzekļus. Visbiežāk sāpes jūtamas starp ribām – šajā apvidū uz muguras var būt vienpusēji izsitumi. Ja vīruss skar trīszaru nervu, izsitumi parādās arī uz sejas, deguna gļotādām un var būt pat uz acs ābola. Slimībai skarot redzi un ausis, var būt smagas komplikācijas, piemēram, paliekošs sejas un dzirdes nerva iekaisums, dzirdes un redzes pasliktināšanās.

Cilvēkam ir bīstami astoņi herpes vīrusa tipi, un galvenā īpatnība ir tā, ka vīruss var ilgstoši atrasties organismā snaudošā formā. Vispopulārākais ir herpes simplex pirmais un otrais tips. Tieši šie vīrusi bojā izskatu un pasliktina dzīves kvalitāti. Ar kādu no tiem ir inficēti 25 % cilvēku, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un vairāk nekā 80 % cilvēku, kas ir vecāki par 40 gadiem.

Vai vīruss izpaužas kā ģenitālā herpe vai aukstumpumpa uz lūpām – tas nav atkarīgs no vīrusa tipa, bet gan vietas, kur tas apmeties cilvēka organismā. Herpes vīruss ir kā vilciens, nervi ir kā sliedes. Mugurkaula nervu pinumi – depo, kur vīruss iemitinās uz mūžu un guļ. Āda un gļotādas (lūpas, deguns, smaganas, dzimumorgāni) ir kā vilciena gala stacija, uz kuru vīruss dodas. Pēc inficēšanās vīruss nonāk depo. Ja herpe izpaužas kā aukstumpumpa uz lūpas, tad vīruss ir apmeties nervu pinumā, kas atrodas pie galvaskausa – augšējā depo. Kad vīruss aktivizējas, tas “iznāk” no depo un pa nerviem kā pa sliedēm nokļūst līdz sejas ādai, zodam, mutes gļotādai un smaganām, ausīm, lūpām, pierei utt. Šajās vietās tad arī parādās izsitumu pūslīši.

Ja ir ģenitāliju herpe, vīruss mitinās nervu pinumā, kas ir mugurkaula lejasdaļā, pie jostasvietas – apakšējā depo. Uzliesmojuma gadījumā vīruss pa nerviem nokļūst līdz dzimumorgānu ādai, sēžamvietai, augšstilbiem, kaunuma pauguram, maksts gļotādai, – tur to aizved nervu “sliedes”.

Daudzi cilvēki maldās, domājot, ka aukstumpumpa uz lūpas vai izsitumi uz dzimumorgāniem ir kosmētiska problēma un kopumā nav jāārstējas. Patiesībā bieža izsitumu atkārtošanās ir bīstama, tā liecina par novājinātu imūnsistēmu un veicina hroniska pretvīrusu imūndeficīta veidošanos.

Tas nenīkst, bet to var savaldīt

Herpe vidē ir diezgan izturīga. Plus 50 grādu augstā temperatūrā tā iet bojā 30 minūšu laikā, 37 grādu temperatūrā – tikai 20 stundu laikā, savukārt mīnus 70 grādos vīruss var ilgstoši saglabāties, to arī nevar iznīcināt sasaldējot un atkausējot. Izpētīts, ka siekalās, kas nonākušas uz monētas, herpes vīruss var izdzīvot 30 minūtes, slapjā audumā – tik ilgi, līdz audums izžūst, bet apkārtējā vidē tas saglabā dzīvotspēju 24 stundas. Herpes vīrusi nespēj pretoties parastiem dezinfekcijas līdzekļiem – šādi tos vidē var iznīcināt.

Cilvēka organismā ir citādi. Herpes vīruss neiet bojā, paaugstinot ķermeņa temperatūru vai ar ķīmiskām vielām iznīcinot ganglijus, vai izmantojot ozonterapiju. Centieni šādi izārstēties var beigties ar invaliditāti vai pat bojāeju. Ir svarīgi atcerēties, ka vīrusu var tikai kontrolēt un noturēt rāmjos, un to var izdarīt, ar noteiktām vielām veicinot interferonu veidošanos organismā.

Ārstēšanās no herpes vīrusa nozīmē uzturēt imūnsistēmu tādā kārtībā, lai tā neļautu vīrusam vairoties. Ir patiešām iespējams piesātināt organismu ar vielām, ko imūnsistēma izmanto pret vīrusiem. Rāmjos herpes vīrusu notur tieši šūnu imunitāte un interferons, tāpēc pirmām kārtām organisms ir jānodrošina ar dabīgām vielām, kas atbild par interferona izstrādi. Svētā trīsvienība, kas spēj stāties pretim herpes vīrusiem, ir C vitamīns, cinks un aminoskābe L-lizīns, kas stimulē dabīgo galētājšūnu un interferona izstrādi.

Ja herpe ir akūtā stadijā, tad pret izsitumiem jālieto ķīmiski līdzekļi – ziedes, taču tikai ar ārīgu iedarbību vien herpes vīrusu nevar savaldīt, ir iekšķīgi jāstiprina šūnu imunitāte.

Imūnsistēma jāatbalsta, ne jāstimulē

Beidzamajā laikā herpes vīrusu ārstēšanā tiek izmantoti imūnsistēmu stimulējoši līdzekļi, taču tas nav prātīgs solis, jo nepārdomāta iejaukšanās imūnās sistēmas darbībā var radīt smagas komplikācijas.

Imūnstimulatori (aciklovirs, valaciklovirs) ir spēcīgi līdzekļi, kas var ierosināt autoimūnus procesus un kam piemīt onkogēna potenciāls. Šādus līdzekļus drīkstētu nozīmēt vienīgi tad, ja tiktu veiktas īpašas analīzes – imunogrammas – , kas parādītu, kādā stāvoklī ir imūnsistēma. Lietojot imūnstimulatorus bez iepriekšējas izpētes, var palielināt recidīvu skaitu līdz pat situācijai, kad herpes izsitumi rodas katru mēnesi.

Otra izteikta kļūda ārstēšanā – vērsties nevis pret vīrusu, bet antivielu titriem (IgG un IgM). Kad cilvēks pirmoreiz saslimst ar herpes vīrusu, viņa asinīs veidojas aizsargājošas “ātrās reaģēšanas” antivielas IgM (M klases imūnglobulīni). Atkārtotas saslimšanas gadījumā šīm antivielām pievienojas tā sauktās atmiņas šūnas IgG (G klases imūnglobulīni). Tieši šīs šūnas pasargā organismu no atkārtotas saslimšanas.

Dažkārt analīzes uzrāda antivielu titru paaugstināšanos, taču pret to nav jāvēršas ar medikamentiem. Imūnglobulīni tikai parāda, vai cilvēkam ir herpes vīruss, vai tā ir pirmā saslimšanas reize un vai sen bijis beidzamais herpes uzliesmojums.

Ja lūpu vai ģenitālā herpe skārusi grūtnieci, tas nenozīmē, ka jāpārtrauc grūtniecība. Ir tikai  2 % gadījumu, kad bērns inficējas, jo mātei dzemdību laikā bijusi ļoti smaga ģenitālā herpe.
Ja ģimenē gan vīram, gan sievai ir herpe, bet vīram slimība noris bez redzamiem simptomiem, turpretim sievai vīruss izpaužas katru mēnesi, vīrs nav jāārstē. Tas nozīmē, ka abiem ir viena tipa vīruss, un vīrs nevar atkārtoti inficēt sievu.

Palīdzēs lizīns

Lai ierobežotu herpes vīrusu, ieteicams ievērot diētu, kurā bagātīgi pārstāvēti produkti ar palielinātu neaizstājamās aminoskābes L-lizīna daudzumu, kā arī divas reizes gadā lietot uztura bagātinātājus ar L-lizīnu, cinku un C vitamīnu.
Brīvā aminoskābe L-lizīns neļauj vīrusam aktivizēties un samazina slimības atkārtošanās iespējas.

Kā L-lizīns palīdz? Herpes vīrusam, lai tas radītu savus klonus, ir ļoti nepieciešama aminoskābe L-arginīns, un vīruss aktīvi atņem šo aminoskābi mūsu šūnām. Jo vairāk organismā nonāk L-arginīna, kas, protams, ir ļoti vajadzīgs  šūnām, jo aktīvāk herpe izplatās. L- lizīns, vēl viena svarīga aminoskābe, kas nepieciešama  šūnām un uztur spēcīgu imūnsistēmu, izrādās, ir L-arginīna spoguļattēls. Ja mēs uzņemam daudz L-lizīna, herpes vīrus kļūdās, domājot, ka tas ir L-arginīns, un saviem ļaunajiem darbiem izmanto šo aminoskābi, taču visi radītie kloni, kurā tā iekļauta, kļūst neaktīvi un izjūk. Šādi var piemānīt gudro vīrusa programmu un vienlaikus arī nekaitēt organismam.

Starp citu, arī daži gripas vīrusi ir jutīgi pret L-lizīnu.
Lizīna efektivitāti pierāda arī pētījumi. Mejo klīnikā veikti klīniskie pētījumi, kas apliecinājuši, ka tad, ja 30–60 dienas katru dienu iekšķīgi uzņem 1200–2400 mg lizīna, atkārtota saslimšana ar herpes vīrusu samazinās par 2,5–4 reizēm.   
No pārtikas produktiem lizīnu satur kartupeļu novārījums, tas ir arī laktalbumīnā un kazeīnā, putnu gaļā, olas baltumā, graudu dīgstos un lēcās.
Graudos L-lizīns iet bojā, kad tos samaļ, savukārt produktos, kas ir galvenokārt  olbaltumvielu avots, L-lizīns iet bojā, ja gatavojot tiem pievieno cukuru.

Herpi var provocēt uzturs

Produkti, kas bagātīgi satur aminoskābi L-arginīnu (sarkanā gaļa, šokolāde, kakao, zemesrieksti), kā arī rafinēts cukurs, kūpinājumi, graudaugu produkti, atsevišķas E vielas, alkohols un nikotīns var sekmēt, ka bieži parādās herpes izsitumi. Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka uzturā jāievēro līdzsvars starp produktiem, kas organisma starpšūnu telpā veido skābu un sārmainu vidi. Ja līdzsvars tiek izjaukts, tas acumirklī rada slimības recidīvu, tāpēc katram ēdienam, kas veido skābu vidi, vajadzētu pa virsu uzēst ko tādu, kas veido sārmainu vidi.

Palīdzība akūtā posmā

Ko lietot, kad herpe tikko parādījusies
C vitamīns ar bioflavonoīdiem – 1000 mg 2 reizes dienā (5 dienas)
Organiskais cinks – 50 mg 1 reizi dienā (14 dienas)
L-lizīns brīvā formā – 1200 mg 3 reizes dienā (5–10 dienas)
B grupas vitamīni ar holīnu – 1000–5000 % no dienas normas (ja sāp mugura, ir osteohodroze, neiralģija) (5–10 dienas)
Jaunpiens ar imūnglobulīniem (Colostrum) – 1000 mg dienā

Profilakse aukstajā gadalaikā un vīrusu sezonā

C vitamīns ar bioflavonoīdiem – 500–1000 mg 1 reizi dienā
Oganiskais cinks – 50 mg 1 reizi dienā ik pēc trim dienām
L-lizīns brīvā formā – 600–1200 mg 1 reizi dienā
B grupas vitamīni ar holīnu – 300–500 % no dienas normas (ja sāp mugura, ir osteoartrīts, neiralģija)
Jaunpiens ar imūnglobulīniem (Colostrum) – 300 mg dienā
Rauga fermentu šūnas, kas bagātīgi satur L-lizīnu – 20 mg dienā

Šāda uztura bagātinātāju lietošanas shēma parasti aizkavē visdažādāko herpes vīrusu vairošanos un pagarina laiku, kad tas snauž un nav aktīvs.

Neignorējiet Barru!

Vēl viens herpes vīruss, kam vajadzētu pievērst uzmanību, ir Epšteina-Barra vīruss, kas izraisa infekciozo mononukleozi, Berkita limfomu, CNS limfomu, nazofaringeālo karcinomu. Bieži tieši šā vīrusa dēļ cilvēks jūtas hroniski noguris.
Epšteina-Barra vīrusam nav raksturīgi izsitumi, bet ir citi simptomi.
* Vājums bez iemesla, palielināta raudulība.
* Ātra nogurdināmība, sāpes muskuļos un locītavās.
* Palielināts trauksmes līmenis.
* Depresija.
* Traucēts miegs (iemigšanas posms). Salauzta sajūta no rīta.
* Temperatūra 36,9–37,3 grādi 6 mēnešus pēc kārtas
* Bez iemesla palielināti limfmezgli

Ja asins analīzes uzrāda Epšteina-Barra vīrusu, tad kopējam uztura bagātinātāju sarakstam būtu jāpievieno arī adaptogēni, piemēram, divdaivu ginka lapu ekstrakts vai rožainās radiolas ekstrakts, kā arī spēcīgi antioksidanti, piemēram, zaļās tējas ekstrakts, kurā ir daudz katehīnu.

Kuras analīzes veikt, lai uzzinātu, kādi herpes vīrusi ilgstoši mīt organismā?

Herpes simplex 1/2 vīrusa IgG
Citomegalovīrusa IgG
Varicella zoster vīrusa IgG
Epšteina-Barra vīrusa VCA IgG
Ja analīzes uzrāda palielinātu šo antivielu titru daudzumu, nav jākrīt panikā. Analīzes rada skaidrību, kurš vīruss  jāierobežo. Savs ienaidnieks, kā mēdz teikt, ir jāpazīst pēc izskata.

Svarīgi par lizīnu

Lizīnu organisms var iegūt tikai no pārtikas produktiem vai uztura bagātinātājiem. Lizīns ir pirmā aminoskābe, kas nepieciešama, lai organisms varētu izmantot pārtikas olbaltumvielas. Ja šīs aminoskābes trūkst, lai cik daudz olbaltumvielu cilvēks uzņemtu ar uzturu, organisms tās nespēs izmantot.

Interesanti, ka jau 1950. gadā tika atklāts, ka arginīns paātrina vīrusu augšanu, bet lizīns, gluži pretēji, pagarina remisijas posmu un novērš herpes recidīvus.
Lizīns nenogalina vīrusu, bet neļauj herpes vīrusam saņemt tā iecienīto barību – aminoskābi arginīnu.

Lai izpētītu L-arginīnu, visā pasaulē tikuši veikti pētījumi, un 1978. gadā rezultāti publicēti žurnālā Dermtologica, 1981. gadā – žurnālā Химиотерапия, bet 1983. gadā izdevumā Журнал антимикробной химиотерапии. Jau tolaik pētnieki atklāja, ka vīrusa vairošanās tiek nomākta, ja vienlaikus tiek uzņemts daudz lizīna un trūkst arginīna.

Lizīna rezerves šūnās ļoti ātri iztukšo spēcīgs stress, un tas herpes vīrusam ļauj aktivizēties. Tāpēc jutīgiem cilvēkiem biežāk mēdz būt herpes vīrusa uzliesmojumi.
Herpes vīruss var ierosināt stomatītu, un arī šajā gadījumā, lai atlabtu, var izmantot lizīnu.

Terapijas laikā, uzņemot lizīnu, ir labi ievērot diētu bez cukura un papildus lietot C vitamīnu ar bioflavonoīdiem. Lizīna pretvīrusu spējas var labi palīdzēt arī, ārstējoties no hroniskā noguruma sindroma, hepatīta un HIV.

Dažkārt cilvēki lieto lizīnu, bet nejūt uzlabojumu. Tas nav saistīts ar pašu lizīnu, bet uztura bagātinātāja kvalitāti. Brīvās aminoskābes ir ļoti nenoturīgas. Vislabāk iegādāties aminoskābes, kurām ir veikta molekulārā diferenciācija – tā ir kvalitātes garantija. Vēl pievērsiet uzmanību lietošanas ilgumam. Kvalitatīva uztura bagātinātāja lietošanas ilgumam jābūt vismaz 8 mēnešiem.