Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Labu laiku cilvēku vairs neuztver kā gaļas gabalu, kas funkcionē tikai noteiktu laika sprīdi. Tāpēc jācenšas saprast un jāpieņem, ka dziedināšanas mehānisms ir cilvēkā pašā, tikai dažkārt tas jāiekustina kādam no malas. (Foto: Rojs Maizītis)

Dziednieks Raitis: "Ja reiz esi saslimis, tad pieņem slimību ar pateicību" 1

Esi vesels
2017. gada 22. oktobrī 06:33 2017. gada 22. oktobrī 06:33
  Antra Krastiņa
Raitis Jokums izbridis gana dziļu dūksnāju un sevis meklējumu ceļu. Ja reiz pakritušajiem izdodas piecelties, tas stiprina viņu spēku un dzīvot pa vecam – iepriekšējos ritmos, enerģijās – nav iespējams. Raitis Jokums par dziednieku lūdz sevi nesaukt, jo šis vārds sevi nesot vecās enerģijas, viņš pārstāvot jaunās, ar tām arī strādā.


Pats sevi, arī viņa draugi Raiti sauc par cilvēku no kaut kurienes un ne no kurienes. Uz vietas viņu noķert tiešām nav viegli, ne tāpēc, ka Raitim nav savu māju, vietas, kur pieņemt cilvēkus; viņš vienkārši dzīvo un uz dzīvi raugās citādāk. Dažu dienu gadās tā – jau no rīta Raitis dodas uz kādu Latvijas pilsētu vai ciematu, jo zina, ka tur satiks cilvēku, kuram vajadzīga viņa palīdzība. Un tā arī notiek. Ja ne pirmajā brauciena epizodē, tad kādā no nākamajām. Raitis teic – to izskaidrot neesot iespējams – izjūtu emociju enerģijas sasaistās ar citām enerģijām un materializējas.

Cilvēks nav gaļas gabals, kas funkcionē noteiktu laika sprīdi

 – Kas tie ir par cilvēkiem, pie kuriem tiec aizvests?

– Parasti cilvēki ar parastām problēmām. Pamatā ar daudzām fiziskām vainām, nervu sistēmas traucējumiem utt. Tie ir traucējumi enerģijas apmaiņā organismā šūnu līmenī. Cilvēka DNS molekulās ir informācija par visu – iepriekšējo laiku būtību; fizisko, garīgo, mentālo pieredzi iepriekšējās dzīvēs; skaņām, kas vibrē mūsu vecākos, mūsos un kopējā Saprāta uzbūvē, tādējādi virzot mūsu kustību uz priekšu. Sarežģīti? Jā, bet labu laiku cilvēku vairs neuztver kā gaļas gabalu, kas funkcionē tikai noteiktu laika sprīdi. Tāpēc jācenšas saprast un jāpieņem, ka dziedināšanas mehānisms ir cilvēkā pašā, tikai dažkārt tas jāiekustina kādam no malas. Es to daru gan klātienē, gan neklātienē – aizsūtot cilvēkam viņam nepieciešamo enerģiju. Tad viņš ar domu spēku, enerģiju palīdz pats sev.

– Dīvaini skan – aizsūtu enerģiju. Gluži kā pasta pakalpojums. Kā cilvēks to zina, jūt?
– Mēs, tāpat kā viss mums līdzās esošais, neesam nekas cits kā enerģijas iemiesojums. Tā apgalvo mūsdienu kvantu teorija, un es esmu tās piekritējs. Enerģijas ir pamata lielums, kas raksturo jebkuru izmēru sistēmu stāvokli līdz pat bezgalībai. Visums, kā daļa mēs esam, arī ir dzīvs un pakļauts enerģijas likumiem. Un katrs cilvēks ir mazs Visums, kas var ražot pats savu enerģiju un saņemt to no lielā Visuma. Kā raksta dažādos avotos – no putekļi mēs esam radušies un putekļos aiziesim. Mēs sastāvam no ģenētiskā fonda, no atomiem, kas ielikti fiziskā formā. Es māku šo enerģiju akumulēt, pārvadīt.
 – Tomēr ir vainas un kaites, ko tikai ar enerģijas plūsmas sakārtošanu ķermenī nenovērst.
 – Protams, tāpēc ir nepieciešama medicīna. Tā var palīdzēt ar tabletēm, ķirurģisko iejaukšanos. Vienīgā problēma – bieži vien katram speciālistam sava taisnība, katrs velk uz savu pusi. Līdzīgi, kā tas notiek reliģiju cīniņos. Un visas šīs sistēmas eksistē gaisa enerģētiskajos slāņos, veidojot tā sauktos egregorus, un materializējas uz Zemes. Tikai šī saskaldītība cilvēkiem nenāk par labu. Labāk, ja būtu daži spēcīgi egregori. Domājot par cilvēku veselību, tie varētu būt divi – medicīnas un dziedniecības, ideāli būtu, ja šo jomu pārstāvji sadarboties.
 – Lai saprastu – cilvēkam pietiks ar tavu palīdzību vai tomēr jāiet pie ārsta, tev viņš jāredz?
 – Tas ir laika jautājums, uz kuru atbilde atnāk tad, kad nepieciešams.
 – Ja laika nav – varbūt vajadzīga ātra ķirurģiska iejaukšanās?
 – To sajūtu un daru zināmu. Variāciju, kā, aizsūtot enerģētiskos impulsus, var palīdzēt cilvēkam, ir daudz. Ja nepieciešams, dodu arī impulsu aiziet pie ārsta. Tad seko nākamā enerģijas materializācijas forma, jo, tikko vienā virzienā aizejam soli uz priekšu, mums paveras vairāki citi ceļi jeb pieslēdzas nākamo informatīvo lauku enerģijas. Citiem vārdiem runājot – no vienas cilvēka izdarītas izvēles mainās visas pārējās izvēles un saistības un sekojoši no tām atkal citas.

Es cilvēkam varu tikai ieteikt, ko darīt, bet izvēli izdara viņš pats. To ietekmēt nedrīkst. Ja kādam ir tādas ambīcijas, tad tā jau ir sevis pielīdzināšana Dievam jeb Augstākajam Saprātam, kas visu regulē. Bet pastāv piramīdas princips ar noteiktām formām, un tas ir jārespektē. Ja kāds ar saviem padomiem to iedomājas mainīt, tad vēlāk var saņemt pelnītu pārmetumu: nu, ko tu man sastāstīji! Ja cilvēks lēmumu pieņem pats, viņam nav ko vainot – tā ir informācija, kas atrodas nerakstīto likumu posmā. Tāpēc arī pastāv brīvās gribas, izpausmes ceļš.

Prāts, kas traucē

 – Ar ko sākas tavs dziedināšanas seanss?
 – Vispirms panāku, lai cilvēks atslābinās, sāk meklēt savu iekšējo es – pirmavota struktūru. Kad bērns piedzimst, viņam galvā ir avotiņš – tiešā saikne ar pirmavotu. Jaundzimušais ir kā jauna, balta lapa, kurš uz Zemi nācis mācīties, gūt pieredzi dažādos meklējumos, kas būtībā ir sevis paša meklējumi. Ar laiku avotiņš galvā aizaug, izveidojas citas enerģētiskas struktūras. Kad atnākušais ir atslābinājies, viņš atkal sāk meklēt savu iekšējo četru elementu sistēmu – Ūdens, Zeme, Gaiss, Uguns, kas ir pirmavots gan mūsu planetārajai sistēmai, gan mums. Piektais ir ēters – mūsu dvēseliskā izpausme, iekšējā enerģija, kas nākusi no Piena Ceļa. Cilvēks pats pieslēdzas dievišķajām enerģijām un automātiski ar savu domu formām sevī izdzēš sev nelabvēlīgās, nevajadzīgās, kas traucē visas pārējās struktūras. To vietā viņā kā no tīra avota lejas iekšā jauna informācija. Cilvēks to sajūt trešās acs izjūtu līmenī.
 – Izklausās diezgan sarežģīti... Kāda šajā procesā ir tava loma?
– Katram cilvēkam vajadzīga sava pieeja, vārdos to grūti izstāstīt. Tāpat katrs manu līdzdalību šajā procesā izjutīs citādāk.
 – Pieņemsim, ka es esmu atnākusi pie tevis uz dziedniecisko seansu. Lai manī pārlietos enerģijas, pietiek ar to, ka tu sēdi man pretī?
 – Būtībā – jā. Aizver acis, atslābinies... Ko tagad jūti? Neko? Tas ir prāts, kas to saka, bet ko saka izjūtas? Neko? Tas atkal ir prāta diktāts, bet kas ir tas – nekas? Tu it kā neko nejūti tāpēc, ka šobrīd sevī neko nemeklē, bet pamēģini ieiet sevī. Šajā brīdī tev apkārt ir ļoti daudz enerģijas... Iedod roku! (Raitis pieliek savu pirkstu vienā manas delnas punktā, saka, ka manī tagad sāk ieplūst strāvas, bet varot just pretdarbību. Viņš strāvas pamainīšot, pastiprināšot.) Tagad tev pie pieres ir enerģētiska bumbiņa, tā ir spēcīga, tikko tevī nogāja uz leju... Joprojām īsti neko nejūti tāpēc, ka neesi atslābinājusies, domā par darbu.

Mēs, tāpat kā viss mums līdzās esošais, nav nekas cits kā enerģijas iemiesojums. Tā apgalvo mūsdienu kvantu teorija, un es esmu tās piekritējs. Enerģijas ir pamata lielums, kas raksturo jebkuru izmēru sistēmu stāvokli līdz pat bezgalībai. (Foto: Rojs Maizītis)

Prāts, ārējais un tevī esošais iekšējais troksnis bloķē sajūtas, traucē sameklēt sevi. Turklāt tu neesi nākusi ar mērķi atrisināt kādu savu problēmu. Ja tā būtu, tu sajustu, kā tā garšo, smaržo, kāda ir tās krāsa, forma; vienalga, problēma fiziska vai emocionāla rakstura. Un šajā mirklī tad arī sākas dziedināšana, kurā liela loma ir cilvēkam pašam; viņš no sevis sāk iztīrīt nepatīkamo, nevajadzīgo enerģiju un šo vietu piepildīt ar patīkamo, vajadzīgo. Ja cilvēkam pašam neizdodas apklusināt prātu, pietrūkst radošuma, kas šajā procesā ir svarīgs darba instruments, vajadzīgo impulsu iedodu es un, ja vajag, pavadu cilvēku arī turpmākajā darba posmā.
 – Kas dziednieciskajā seansā notiek tālāk?
 – Būtībā cilvēks dziedina pats sevi. Senāk jauni impulsi molekulārā līmenī imūnsistēmai tika doti ilgstoša bada laikā, un ķermenis tika iztīrīts no nevajadzīgā. Vēlāk šādā nolūkā nolaida asinis. Tagad imūnsistēma tiek stimulēta smalkāk, piemēram, mainot krāsu enerģijas dotos impulsus. Bet vēlreiz uzsveru – katram cilvēkam vajadzīga sava pieeja, jo katrs ir no “sava dārza”. Daļai ar enerģētisko dziedināšanu vien nepietiks, vajadzīgs kāds papildelements. Kādam jāiesaka dzert tējas, kādam mainīt ēdienkarti – ir jājūt, kas cilvēkam pieņemams, nepieciešams. Un te nevar būt nekādi “pareizi” vai “nepareizi” – tādi jēdzieni vispār neeksistē. Protams, ir cilvēki, kas grib sajust tīri fizisku darbību; ja reiz strādā ar mugurkaulu, tad lai jūt brikšķēšanu un brakšķēšanu, nevis tikai no rokas nākošo enerģiju. Es ar to nenodarbojos, bet, ja tas nepieciešams, aizsūtu pie man zināma speciālista.

– Akceptē koleģiālu sadarbību?
– Jā. Tomēr reizēm, klausoties dažu kolēģu ieteikumus cilvēkiem, piemēram, nedrīkst ēst gaļu, saldumus, dzert pienu, saķeru galvu, jājautā, ko tad vispār drīkst. Mūsu atomos ir informācija par visu, kas ir uz mūsu planētas, tāpēc nevar teikt, ka gaļa vai piens ir slikts. Ja imūnsistēma pieradusi pie kāda produkta un informācija par to ir cilvēka fizioloģiskajā un enerģētiskajā laukā, tad brīdī, kad ķermenis šo produktu pieprasa, tas viņam ir vajadzīgs, un šo prasību nevajag ignorēt.

Paspilgtināts piemērs – ja cilvēkam uz smagām paģirām neiedod iedzert 100 gramus, viņam trīc viss ķermenis. Līdzīgi tas reaģē gadījumā, ja kāds pēkšņi vienā dienā izdomā neēst gaļu. Ja no tās vai kaut kā cita grib atteikties, tas jādara pakāpeniski. Ja kāds to bez problēmām var izdarīt vienā dienā, tas nozīmē, ka šī informācija viņā uzkrājusies pamazām, līdz nostabilizējusies. Būtībā cilvēks, kaut ko ēzdams vai dzerdams, sevī nedrīkst ielaist domformu tas ir slikti, tad tā arī nostrādās ar mīnusa zīmi. Ja ēdienu, dzērienu pieņemsi ar pateicību, nekāda skāde nenotiks, arī savu reizi apēdot hamburgeru un tam uzdzerot kolu.

Domformu rotaļas un cīņas

– Ir teiciens: veselā miesā vesels gars. Kurš galvenais? Kurš no tiem jāatveseļo pirmais, vai arī tam jānotiek kompleksi?
– Primārā ir apziņa – es gribu sevi atveseļot, bet vissvarīgākā ir ticība sev – es to varu! – jo ticība ir enerģija. Ja cilvēks noticēs, ka var zaudēt svaru, neskrienot vai neejot uz sporta zāli, viņš to zaudēs. Domas materializējas, un mēs dzīvojam materializētā pasaulē. Tikai jābūt uzmanīgam, pārāk uzstājīgi koncentrējot domas ar mērķi pietuvināt kādas konkrētas mantas iegūšanu, jo varbūt tās dēļ būs jāzaudē kaut kas cits. Tāpēc, pirms darbināt šo domformu, sev jāpajautā – šī manta man tiešām vitāli nepieciešama vai tā ir tikai mana iegriba, vai manu gribu akceptē kopējais saprāts? Atbildes uz šiem jautājumiem cilvēkam jāmeklē sevī, nolobot vienu informatīvo loksni pēc otras. Lai atvieglotu šo procesu, es cilvēkiem lieku iztēloties, ka uz galda saliktas dažādas lietas – līdzīgi kā ēdieni uz zviedru galda, un lai viņš pirmo paņem to, bez kuras viņš nevar iztikt. Tā arī būs viņa izvēle. Tikai dažreiz gadās, ka cilvēks pārsteigts secina, ka būtībā viņam nevajag nevienu no tām.
 – Tu uzskati, ka visas stihijas – ūdens, uguns, zeme, gaiss – ir dziedinošas.
 – Tas nav jauns atklājums, tās ir kosmiskās saistības – arī mūsos mīt visas šīs enerģijas. Kā koks barojas no zemes, tā arī mēs, pa to staigājot, ņemot rokās, esot uz tās. Zeme sastāv no daudziem kristāliem, elementiem, tai ir daudz funkciju. Tāpat arī mālam, akmeņiem. Cilvēks no tiem paņem sev nepieciešamās izjūtu struktūras, kas arī ir smalkās enerģijas. Ūdenī mēs mātes miesā atrodamies deviņus mēnešus, mēs to dzeram un ar to no organisma izvadām visu nevajadzīgo. Ūdens ir visu šķidrumu pamatā, arī asins plazmas sastāvā apmēram 93% ir ūdens. Ar ūdens procedūrām var nostiprināt imunitāti, dziedināt daudzas slimības. Uguns sadedzina sliktās enerģijas, arī slimības, dod impulsus – kā bullim sarkana lupata, tajā pašā laikā nomierina, jo rada siltumu.

Gaiss ieelpojot un izelpojot izdzenā ķermeņa smalkās struktūras, tāpēc arī ar pareizu elpošanu var līdzēt gan fizisku, gan emocionālu problēmu gadījumos. No stihijām nav jābaidās, ar tām ir jādraudzējas, jārunā. Ja pūš stiprs vējš, priecājies – tu no manis izpūtīsi visu slikto, un šāda domforma to palīdzēs izdarīt. Turklāt katrā no četrām pamatstihijām ir visu citu stihiju elementi un vēl smalkākas stihijas. Nav tā, ka konkrētā laikā piedzimušie nemainīgi atbilst vienai stihijai; mainoties cilvēka apziņai, saprātam, mainās arī dominējošās stihijas. Tāpat arī katrā horoskopa zīmē piedzimušajos ir kaut kas no citām zīmēm, un tās visas darbojas. Nevienu no mums nevar ielikt kaut kādā rāmī.
– Pie tevis tiešām nav vērts nākt cilvēkam, kurš gaida, ka viņa priekšā būs tradicionālais dziednieks, kas, piemēram, liks kādus vārdus skaitīt vai kādu tēju dzert.
– Lai kolēģis iesaka, ko uzskata par vajadzīgu, es esmu pārliecināts, ka cilvēks pats sajutīs, kura tēja viņam jādzer. Viņā šī informācija jau ir, tikai sākumā to grūti uztvert un pieņemt, tāpēc vajag aiziet pie kāda cita, kurš apstiprina – jā, šī tēja ir īstā. Tas ir pavisam normāls, dabīgs posms. Savukārt jauniešiem, kuri vispār neorientējas, kura zāļu tēja kurai vainai jālieto, tās dzert nav jāuzspiež – viņi to, kas vajadzīgs pašsajūtas uzlabošanai, atradīs paši. Jaunās paaudzes vispār ir citādākas, tās jau iekļaujas nākotnes enerģētiskajā formā. Tāpēc īpaši nevajag satraukties par to, ka viņiem ir atšķirīga attieksme pret tablešu industriju.
– Nost ar ķīmiju?
– Londonā biju pie viena vēža slimnieka, kuram grūda iekšā ķīmijas terapiju. Kad apskatījos, kā tas cilvēku ietekmē visos līmeņos, biju šausmās. Mēs visi tiecamies no ķīmijas maksimāli izvairīties, taču onkoloģijas pacientiem to triec iekšā lielās devās.

Tomēr, lai kā mēs to noliegtu, jāatzīst, ka vēžiniekiem ķīmija, tāpat arī starošana, uz laiku palīdz. Šis ir viens no gadījumiem, kad medicīnai jāļauj teikt savu vārdu, bet tai nedrīkst ļaut izplūst runas plūdos. Kad tas pateikts, ar onkoloģijas slimnieku steigšus jāsāk strādāt tiem, kas savedīs kārtībā ķīmijas, staru terapijas izjauktās organisma struktūras. Vispirms tie ir imunologi, tad citi speciālisti, dziedniekus ieskaitot. Pēc manas terapijas šis konkrētais cilvēks no turpmākas ķīmijterapijas atteicās, pārgāja uz vieglākām tabletēm, kuru sastāvā pamatā bija dabīgas vielas.
– Zināmi gadījumi, kad cilvēki, kam diagnosticēts vēzis, no operācijas atteikušies, izvēloties mēģināt slimību pievārēt ar dažādiem tautas līdzekļiem – struteņu, zemestauku, slieku, zemesvēžu uzlējumiem degvīnā un citādi. Un – vēzis iekapsulējas.
– Galveno darbu te padarījusi ticība. Tās ietekmē organismā tiek izstrādāti elementi, kas neļauj gūt pārsvaru tai domu formu struktūrai, kas saka: esmu slims, miršu! Starp tām, protams, visu laiku notiek cīņa, un tikai laiks parāda, kura gūst uzvaru.
Nozīmīga loma šajā cīņā ir arī vizualizācijai. Onkoloģijas slimnieks var sevi iztēloties izģindušu, izkritušiem matiem vai – plaukstošu, ziedošu. Informācija, kuru katru dienu ielaižam sevī, nonāk katrā organisma molekulā un attiecīgi arī nostrādā. Ļoti ieteicams sev vēlamo ierunāt, vizualizēt ūdenī, kuru dzeram.

Prieks – tam ir liela nozīme, tā enerģija jāaudzē. Ir aksioma: ja cilvēks dzīvo ar prieku, viņš ir vesels; ja cilvēks ir vesels, viņš ir dzīvespriecīgs. Tomēr primārais ir prieks. (Foto: Rojs Maizītis)

Slimības enerģiju nedrīkst barot, ir jābaro dzīvības enerģija. Un jādara tas, ko pats uzskati sev par labāku, tomēr zināms balanss jāievēro. Kā it visā. Viens no atslēgas vārdiem, atsijājot sev tiešām vajadzīgo, ir – vēro! Vēro, vai tev tas der, kāda reakcija seko pēc tam. Meklēt zīmes. Tikai pārāk koncentrēties uz tām arī nevajag – lai nepievilktu sev par daudz, tādējādi atkal visu sarežģījot. Tāpēc mans ieteikums – pa dzīvi iet viegli, priecājoties. Prieks – tam ir liela nozīme, tā enerģija jāaudzē. Ir aksioma: ja cilvēks dzīvo ar prieku, viņš ir vesels; ja cilvēks ir vesels, viņš ir dzīvespriecīgs. Tomēr primārais ir prieks.

Domāt pozitīvi ir izdevīgāk nekā domāt negatīvi

 – Labs ieteikums, tikai – kā to pastāvīgi izdarīt? No rīta pamosties priecīgs, tad pārdomā visus darāmo darbus, un prieks sadugst. Tad kāds piezvana, pasūkstās par savām problēmām, un prieks saraujas vēl mazāks.
 – Jāmaina sava attieksme – priecājies, ka ir darbs, un vēl vairāk pēc tam, kad tas padarīts. Tāpat priecājies, ka kāds tev zvana un uztic savas likstas. Var, protams, nepriecāties. Var tā, un var citādi, var sevī uzkurbulēt tādu negatīvismu, ka prieks patiešām pazudīs. Mēs paši savai dzīvei beram klāt pārāk daudz sāls un piparu. Lai gan – kas tā par zupu bez sāls un pipariem.
 – Vai es pareizi sapratu: lai cilvēki izvairītos no nevēlamā – slimībām, sliktiem notikumiem –, jādomā un viss notiekošais jāuztver pozitīvi.
– Jā. Jo nekas nav tikai slikts vai labs.
– Kad jau esi slims, ar pozitīvu domāšanu vien vairs nebūs līdzēts...
– Es neatceros, kad pēdējo reizi biju saaukstējies, jo esmu izslēdzis domu, ka tas varētu notikt, līdz ar to arī bailes – vai, saliju slapjš, tātad iesnas un klepus tūliņ būs klāt! Imūnsistēma uztver tieši šo signālu un ielaiž saaukstēšanos pa saviem vārtiem. Tāpēc pozitīvā domāšana ir tik svarīga. Arī pirkstā es neiegriezīšu tāpēc, ka manī nav domas, ka tā varētu notikt. Agrāk, protams, gadījās gan saķert iesnas, gan pirkstā iegriezt, bet tad mana attieksme bija cita.

Nevajag dabīgos procesus sarežģīt, apgrūtināt ar bažīgām domām – kas būs? Imūnsistēmai pašai jāļauj tikt galā ar savu darbu, turklāt dažkārt slimība, trauma jāuzlūko pavisam no citas puses – varbūt tas ir mazākais ļaunums, kas ar mums var atgadīties. Varbūt tieši tās cilvēku noturēja mājās, lai viņš nenokļūtu tur, kur viņam nebija jābūt. Vai arī tās sūtītas tāpēc, lai cilvēks beidzot atpūstos. Un, ja reiz esi saslimis, tad pieņem slimību ar pateicību – tā, tāpat kā pirts procedūra, no cilvēka izsitīs sakrājušos sārņu vulkānu. Tāda paša iemesla dēļ uz Zemes notiek vulkānu darbība – arī Zeme ir dzīvs organisms.

– Pozitīvi domāt visbiežāk mums liedz pieredze. Slikta pieredze. No tā rodas bailes.
– Bailes ir ieliktas cilvēku vecajā programmā un velkas līdzi ar lielām, garām astēm līdz pat šodienai. Klīnikā Vācijā, no kuras dažkārt saņemu privātus uzaicinājumus pastrādāt, saviem pacientiem saku: “Nebaidieties, vienkārši būs savādākies.” Tieši savādākies. Tas ir manis paša izveidots neitrāls vārds ar attiecīgu informatīvo lauku.

No vecās programmas saglabājušie arī vārdi ārstēšana un dziedināšana, un cilvēki no tiem, īpaši no ārstēšanas, baidās. Tāpēc tad, kad atradīšu domubiedrus, ar ko kopā realizēt ieceri izveidot sanatorijas veida iestādi, kurā tiktu apvienotas dažādas cilvēku atveseļojošas sistēmas, to nosaukšu ar tiem nesaistītā vārdā. Šāda veida iestādes klīnikas jau ir Šveicē, Austrijā, Krievijā, un es to izveidošanu redzu kā nopietnu soli nākotnes medicīnas virzienā.
– Kā realizēt vēlmes?
– Tieši tāpat. Iet uz tām, ne no kā nebaidoties. Arī no neziņas, jo viss tāpat notiks tā, kā tam jānotiek.

Citi šobrīd lasa

Piemājas pagalmā Rīgā miris bērns: auto atpakaļgaitā uzbraucis bērnu sēdeklītim
Lidmašīna ar kanādiešu karavīriem pusceļā uz Latviju pagriezta atpakaļ 14
"Lūdza nosaukt personas kodu un bankas lietotāja numuru, lai "glābtu" situāciju." Vīrietis atklāj, kā viņu mēģināja apzagt "Swedbank" viltus darbinieki 2
Tēmas: Dziednieki
Pievienot komentāru

СМИ: Герцогиня Меган ждет второго ребенка и уже сообщила об этом королеве

«Не зря голодаю?» Муцениеце после развода с Прилучным приводит в порядок тело