Ja pusaudzis slīgst baudvielu ķetnās: tagad Bērnu slimnīcā pieejams arī narkologs

“Labi, ka tā ir pieejama draudzīgākā vidē, jo pieaugušo psihiatriskā slimnīca diez vai ir draudzīgākais variants,” vērtēja BKUS Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītāja p.i. Ņikita Bezborodovs.

Slimnīcas intensīvajā terapijā pārdzērušies pusaudži nonāk ar zināmu regularitāti, tur nonāk arī tādi, kas kaut ko salietojušies, un citreiz pat grūti pateikt, kādu narkotisko vielu maisījumu viņi lietojuši. Akūtiem alkohola intoksikācijas gadījumiem novērots sezonāls raksturs - kad beidzas vai sākas skola, svētku dienās, kad kādi pasākumi. To, ka dažādu atkarību izraisošu vielu lietošana pusaudžiem ir liela problēma, pierāda ne tikai aina slimnīcā, bet arī veiktās jauniešu aptaujas, atzīst speciālisti.

“15 gadu vecumā jau 80 % pusaudžu saka, ka ir viegli dabūt alkoholu, vismaz puse ir izmēģinājusi un 10 % bija piedzērušies pēdējā mēneša laikā,” stāsta Bezborodovs.

Narkoloģisko palīdzību bērniem sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Pusaudžu narkoloģe Maija Žuka-Jēkabsone atzīst, ka ne vienmēr jaunieši, kas pie viņas meklē palīdzību, jau ir ar atkarības diagnozi. Nereti tā ir viena piedzeršanās epizode, kas prasa nevis ārstēšanu, bet izglītošanu un problēmas aktualizāciju.

“Bija diezgan dramatiskas epizodes, ka varēja beigties bīstami, kad jaunieši alkohola reibumā iekrīt ledainā ūdenī un nevar izkļūt laukā. Man uz pieņemšanu bija puisis un meitene, kas tur bija tajā nelaimē. Jaunieši tiešām pirmo reizi mūžā bija pamēģinājuši alkoholu un ar dramatiskām sekām, bet viss beidzās labi un paši jaunieši atzina, ka vairs nelietošot, ar to vienu reizi pietiek,” stāstīja Žuka-Jēkabsone.

Pēc šādiem dramatiskiem notikumiem iesaistās policija, sociālais dienests, un viņi ir tie, kas bērnu sūta pie speciālista. Retāk paši vecāki situši trauksmi. Speciālisti norāda, ka nereti vecāki izvēlas neredzēt to, ka bērnam ir problēmas ar atkarību izraisošām vielām. Taču šāda attieksme viņu atvasei nodara vēl lielāku kaitējumu, jo bērns turpina slīgt atkarību purvā.

“Tas, kas pusaudžus un arī vecākus attur, ir vārds “narkologs”, pie narkologa nākt. Un ir bailes. Ja ir iespēja izvairīties, tad nenāk. Vecākiem arī nav patīkami, ir neērti, ka bērniem ir tādas problēmas,” atzīst narkoloģe.

Savukārt Bezborodovs vērtē, ka vielu lietošana nekad nenāk viena, tas ir viens no simptomiem plašākai problēmai. Zem tā var slēpties depresija, garastāvokļa traucējumi, trauksme, dažādas psihiskas problēmas, jo vielu lietošana ir mēģinājums ārstēties, padarīt savu pašsajūtu labāku.

Tomēr ne visiem bērniem arī stacionārā palīdzība pieejama Bērnu slimnīcā. 16 gadus sasniegušie pusaudži, kuriem narkotiku vai alkohola iespaidā ir nopietnas veselības problēmas, piemēram, psihoze, tiek vesti uz jau minēto Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru. Tiek cerēts, ka tuvākā nākotnē, atrisinot telpu trūkumu, bērni ārstēsies viņiem atbilstošākā vidē.