Ar vēzi slimā Marta: "Ja nespēj palīdzēt sev pats, mirsti!" Valstij nav naudas zālēm

Marta atrada iespēju konsultēties pie onkologiem Vācijā, kuri atzina, ka sieviete neslimo ar neārstējamu slimību. Tomēr tā ir ārstējama Rietumeiropā, nevis Latvijā. Mūsu veselības aprūpes budžetā trūkst līdzekļu, lai onkoloģijas pacientiem varētu piedāvāt jaunākās paaudzes medikamentus. Vācijas mediķi izbrīnā iepleš acis, kad uzzina, ka pie mums vēža slimniekus ārstē ar zālēm, kuras jau sen kā novecojušas.

Par zālēm jāmaksā 2000 eiro mēnesī

„Visas iespējas esat izsmēlusi, nekādas citas zāles Latvijā jums nevaram piedāvāt,” ārsts pērn  paziņoja Martai (vārds mainīts), sievietei ar olnīcu vēzi 3. stadijā.  Uz jautājumu, vai ir kādas zāles par maksu, ārsts vispār neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt. Par laimi, Martai bija pietiekami spara un enerģijas rīkoties pašai  - viņa atrada atbalstu pie citiem Latvijas onkologiem-ķīmijterapeitiem un, pateicoties ziedot.lv, tagad lieto zāles, kas maksā 2000 eiro mēnesī, un cer, ka dzīvos. Martas stāsts ir apliecinājums tam, cik bezcerīgā situācijā Latvijā ir tūkstošiem vēža slimnieku, kam valsts neapmaksā nekādus mūsdienīgus medikamentus un faktiski deklarē - ja nespēj cīnīties un palīdzēt sev pats, mirsti! Tiek rakstīti visādi onkoloģijas plāni, bet reāla uzlabojuma Latvijā nav.

Ārstes nežēlīgais verdikts: „Viss!!! Vairāk iespēju nav”

Martai – aktīvai un dzīvespriecīgai sievietei pēc 50, pirms vairāk nekā pieciem gadiem tika uzstādīta  diagnoze - olnīcu vēzis. Sievietei ar līdz tam interesantu un veiksmīgu profesionālo dzīvi, stabilu un atbalstošu ģimeni, nācās sākt pavisam citādu posmu dzīvē.  Ārstu kabineti, dažādas izmeklēšanas, zāļu receptes  kļuva par ikdienu. Viens pēc otra sekoja ķīmijterapijas kursi, vairākas operācijas, arvien jaunas zāles, jo iepriekšējās vairs nelīdzēja. Jau trešo reizi bija izkrituši agrāk tik biezie mati, svars pieauga līdz simts kilogramiem, brīžiem bija fiziski slikti un viņa nejuta savas kājas, tāpēc nevarēja staigāt viena pati. Tomēr Marta necentās iegrimt negatīvismā.

Ārstēšanas procesā tika pielietotas tikai tās zāles, kas vairumam minētās diagnozes pacientu – valsts kompensētās, bet ne visjaunākās un efektīvākās. Diemžēl olnīcu vēzis ir viltīgs, tas atkal un atkal par sevi mēdz atgādināt. Ar katru ķīmijterapijas kursu pārbaudes marķiera rādītāji bija arvien augstāki, intervāls starp tiem arvien īsāks. Bija dažas zāles, kuras valsts kompensē tikai tad, ja slimnieks atrodas slimnīcā. Līdz pienāca brīdis, kad ārstējošā daktere nesaudzīgi pateica: „Visas iespējas jūs esat izsmēlusi, nekādu variantu jums vairāk nav. Jo visas zāles, ko atmaksā valsts, jūs esat izmēģinājusi”.

Diemžēl ārste uz Martas iepriekš uzdoto jautājumu par citiem medikamentiem, pat par pašas naudu iegādājamiem, nebija atbildējusi neko. Marta izlēma rīkoties pati. Cerību deva nejauši atrastā iespēja konsultēties privātajā klīnikā tepat Rīgā un sekoja brauciens pie ļoti pieredzējuša pasaules līmeņa ārsta Vācijā, kurš ar steigu prasīja veikt ģenētiskās analīzes, lai noteiktu slimības cēloni – iegūta vai iedzimta, kas savukārt norāda, kādi medikamenti jāpielieto. Atbraucot mājās, Marta analīzes par savu naudu veica Igaunijā.

Vācijā brīnās, ar kādām novecojušām zālēm ārstē Latvijā

Vācijas ārsta komentārs par Martai līdz tam izmantotajiem medikamentiem bija skarbs. Martas gadījumā pielietotās valsts kompensētās zāles nebija atbilstošas, jo viņas slimība ir iegūta, nevis iedzimta. Vācijā tādas „vecās paaudzes” zāles vairs neizmantojot, jo valsts apmaksā jaunākas un efektīvākas. Martai nācās meklēt labdarības fondu atbalstu. Kopš oktobra viņa lieto zāles, kas mēnesī izmaksā vairāk nekā 2000 eiro. Sieviete priecājas, ka viņai vairs nav ķīmijterapijas blakņu – netūkst kājas un rokas, nerodas metāliskā garša mutē, nemoka nepārvarams nogurums un miegainība, svars palicis aptuveni tāds pats. Bet pats galvenais ir fakts, ka vairs nekrīt ārā mati un pašsajūta ir uzlabojusies. Tikai nesen viņa uzzināja, ka tā nav ķīmijterapija, ko viņa pašreiz lieto, bet gan jaunākās zāles, ko Latvijā diemžēl neatmaksā.

Sieviete uzdod retorisku jautājumu: „Vai tiešām valsts nevar nodrošināt kvalitatīvu medicīnu, izmeklējumus, zāles, jo iedzīvotāji paši veselībai tērēt var tikai tad, ja tiek ņemti ātrie kredīti, aizņēmumi vai kāds sponsorē?” Marta saprot, ka viņai ļoti paveicies un šobrīd ārstēšanās izdevumi pusgadam vai nedaudz vairāk ir labvēļu sagādāti. Taču ko darīt tiem, kam nepaveicas ar līdzcilvēku atbalstu?

Vēža pacientu apvienības pārstāvji min, ka katru gadu Latvijā atklāj apmēram 300 jaunu olnīcu vēža gadījumus. Uztraucoši, ka katra gada beigās ar šo diagnozi uzskaitē atrodas apmēram 7000 sieviešu un tikai 50% no viņām dzīvo ilgāk par pieciem gadiem.

Ja nav naudas, nav jaunu medikamentu

Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga Kasjauns.lv atzina, ka valstij trūkst naudas jaunu medikamentu iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā:

„2016. gadā onkoloģisko slimību ārstēšanai paredzētajiem medikamentiem ir izlietoti 21,9 miljoni eiro jeb 15 % no visa valsts zāļu iegādes kompensācijas sistēmas budžeta līdzekļiem. Tā ir trešā visvairāk apmaksātā diagnoze starp visām, kas ir iekļautas valsts Kompensējamo zāļu sarakstā, aiz endokrinoloģiskām slimībām un nopietnām infekcijām – HIV/AIDS un vīrushepatītiem.

Būtiski, ka pacientu skaits ar onkoloģiskām slimībām, kas saņem valsts kompensējamās zāles, katru gadu aizvien pieaug –  2013. gadā tie bija 20 697 pacienti, 2014. gadā 21 636 pacienti, 2015. gadā – 22 472 pacienti, savukārt 2016. gadā jau 23 188 pacienti.

Pieaug arī vidējās kompensējamo zāļu izmaksas uz vienu pacientu ar onkoloģisku slimību:
* 2013. gadā – 822,55 eiro;
* 2014. gadā – 903, 48 eiro;
* 2015. gadā – 920, 96 eiro;
* 2016. gadā – 944,42 eiro.

Attiecībā uz kompensējamām zālēm pacientēm ar olnīcu vēzi – 2015. gadā zāles no valsts Kompensējamo zāļu saraksta ir saņēmušas 722 pacientes (kopumā izlietoti 986 000 eiro), 2016. gadā – 750 pacientes jeb par 4 % vairāk (kopumā izlietoti 1 165 000 eiro, pieaugums - 18 %). Sarakstā ir pieejami gan ķīmijterapijā lietojamie medikamenti, gan ar ķīmijterapiju saistītu blakņu novēršanai, pretsāpju, kaulu metastāžu ārstēšanai paredzētie un citi medikamenti.

Visiem medikamentiem, kas ir iesniegti iekļaušanai valsts Kompensējamo zāļu sarakstā, tiek veikta klīniskās un izmaksu efektivitātes analīze, kā arī prognozējamā papildu nepieciešamā finansējuma aprēķins, lai to saskaņotu ar zāļu iegādes kompensācijas sistēmas budžeta iespējām.

Šobrīd ir izvērtēti vairāki efektīvi medikamenti dažādu audzēju veidu ārstēšanai (tajā skaitā arī olnīcu vēža pacientēm paredzētie medikamenti), tomēr to kompensācijas uzsākšanai pašlaik nav pieejami valsts budžeta līdzekļi.  Šogad papildu finansējums ir piešķirts, lai nodrošinātu valsts Kompensējamo zāļu saraksta zāles saistībā ar onkoloģijas pacientu skaita pieaugumu, savukārt līdzekļi jaunu medikamentu iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā vai kompensācijas paplašināšanai jau ilgstoši nav piešķirti.

Veselības ministrija lūkos pēc lētākām zālēm

Arī Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders portālam Kasjauns.lv teica, ka naudas nepietiek. Viena no reālākajām izejām ir lūkoties pēc lētākiem medikamentiem:

„Katru gadu pacientu skaits, kuri saņem kompensējamos medikamentus, pieaug, savukārt budžeta palielinājums ir nepietiekams. Rezultātā tiek meklēti risinājumi, kā mazināt to medikamentu cenas, kuri ir iekļauti Kompensējamo zāļu sarakstā, lai ar pieejamo finansējumu varētu izpildīt tās saistības pret pacientiem, kuras valsts ir uzņēmusies (katru gadu pacientu skaits, kuri saņem kompensējamos medikamentus pieaug. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem kompensējamos medikamentus saņem vairāk kā 650 tūkstoši pacientu). Līdz ar to pirms jaunu papildsaistību uzņemšanās ir jāraugās, lai esošās saistības tiktu pilnībā nosegtas. Jaunu medikamentu iekļaušana Kompensējamo zāļu sarakstā nav iespējama bez papildu finansējuma novirzīšanas veselības budžetā.

Papildus jāmin, ka Veselības ministrija ir izstrādājusi Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna projektu 2017.–2020. gadam. Plāns ir izstrādāts ar mērķi uzlabot situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, pilnveidot esošo skrīningu aptveri un kvalitāti un paplašināt paliatīvās aprūpes pieejamību.Plāna ietvaros paredzēts palielināt finansējumu onkoloģijas slimību ārstēšanai, tai skaitā arī kompensējamajiem medikamentiem”.
Bet, cik noprotams, tad šis plāns pagaidām ir tikai uz papīra. Tikmēr atliek vienīgi samierināties ar “nabaga paku” un ar skaudību nolūkoties, ka citās Eiropas valstīs var atļauties izmantot daudz efektīvākus jaunākās paaudzes medikamentus.

Latvija Eiropas valstu vidū būtiski iepaliek onkoloģijas ārstēšanā

Te jāpiebilst, ka Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas martā nāca klajā ar paziņojumu, ka daudz labāka situācija nekā Latvijā ir arī mūsu kaimiņvalstīs, jo valsts kompensējamo zāļu sarakstā Lietuvā un Igaunijā ir iekļauti divreiz vairāk jaunākās paaudzes medikamentu nekā pie mums. Prognožu par to, kad šīs zāles būs pieejamas Latvijas pacientiem, nav, norādīja aociācija. Tās datu apkopojumā par par jaunāko zāļu pieejamību Baltijas valstīs teikts:

„Latvijā vēža pacientu ārstēšana ar katru gadu arvien vairāk atpaliek no pasaules vadošās onkoloģijas prakses, jo lielāko daļu no starptautiskajās vadlīnijās aprakstītajiem terapijas algoritmiem finansējuma trūkuma dēļ nav iespējams īstenot. No 30 biežāk izmantotajiem jaunajiem vēža medikamentiem, ko Eiropas valstīs izplatītāko audzēju lokalizāciju ārstēšanai izmantoja jau 2015. gadā, Latvijā ir pieejami tikai seši.

Latvijā netiek ņemts vērā, ka valsts investīcijas jaunākās paaudzes zāļu nodrošinājumā ilgtermiņā atmaksājas - slimnieki ilgāku laiku var dzīvot kvalitatīvu dzīvi, strādāt, dot labumu sabiedrībai un tautsaimniecībai, nevis kļūt par aprūpējamiem, smagiem slimniekiem. Turklāt jaunie medikamenti spēj līdz pat 73% uzlabot kopējās dzīvildzes rādītājus - laiku no diagnozes noteikšanas brīža līdz nāvei, kā arī bezprogresijas dzīvildzi jeb laika posmu, ko vēža slimnieks nodzīvo bez slimības progresijas”.

Savukārt gada sākumā Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Gunta Purkalne Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē norādījusi, ka onkologi ir neapmierināti ar Veselības ministrijas izstrādāto Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna projektu onkoloģijas jomā 2017.- 2020.gadam. Viņa atzina, ka visi plānā minētie punkti, sākot no profilakses un beidzot ar paliatīvās aprūpes uzlabošanu, ir svarīgi, tomēr, runājot par onkoloģiju, vairāk nepieciešams runāt par jau esošiem vēža pacientiem.