Kādu labumu tavai veselībai var dot zelta ogas - smiltsērkšķi

Smiltsērkšķu ogas un to eļļu lieto infekciju profilaksē, ja ir elpceļu slimības, lai uzlabotu redzi, palēninātu novecošanās procesus un kopumā stabilizētu imunitāti. Hippophae rhamnoides ir izplatītākā smiltsērkšķu šķirne.

100 gramos smiltsērkšķu ir:

89 kcal

82,6% ūdens

7,1 g tauku

3,3 g ogļhidrātu

1,4 g olbaltumvielu

* Smiltsērkšķu ogas citu vidū izceļas ar taukskābēm, kas ir to sastāvā. Gan smiltsērkšķu ogu mīkstums, gan to sēklas satur vērtīgās nepiesātinātās taukskābes. Mīkstumā ir aptuveni 3–5% tauku, bet sēkliņās to ir 8–18 procenti. Vidēji 100 gramos smiltsērkšķu ogu ir 6–11% tauku.

* Ogas ir ļoti labs šķiedrvielu avots – 100 gramos smiltsērkšķu ir aptuveni seši grami šķiedrvielu. Pārsvarā tā ir celuloze, kas ūdenī nešķīst, bet ir arī ūdenī šķīstošie pektīni.

* Smiltsērkšķi ir viens no bagātīgākajiem C vitamīna avotiem, turklāt to sastāvs pasargā ogas no C vitamīna oksidēšanās. 100 gramos ogu ir aptuveni 600 miligrami C vitamīna (var būt pat vairāk nekā 1000 mg), kas ir nozīmīgs daudzums.

* Smiltsērkšķi satur arī daudz karotīna, no kura viegli sintezēt A vitamīnu, kā arī atsevišķus B grupas vitamīnus, E un K vitamīnu. No minerālvielām ogās visvairāk ir kālija, magnija un vara.

* Ogas satur organiskās skābes: ābolskābi, vīnskābi, dzintarskābi, kuru sastāvs līdzīgs superogai dzērvenei.

* Smiltsērkšķos esošo flavonoīdu spektrs ir tāds pats kā slavenajā ginko biloba augā.

* Vislabāk smiltsērkšķu ogās un to produktos esošās vielas var saglabāt, ja ogas sasaldē un atsaldējot vai nu apēd tāpat, vai pārstrādā bez karsēšanas (izspiežot sulu) pāris dienu laikā.

Žurnāls "Ko Ārsti Tev Nestāsta" / Foto: Shutterstock