Kāpēc bioloģiski ražota pārtika ir labāka par ķīmiski audzētu?
Izrādās, ka dabiskā veidā audzēti augi, kuriem pašiem jāaktivizē aizsardzības mehānismi, izaug spēcīgāki un satur vairāk antioksidantu, nekā ķīmiski audzētie.
Augu uzturvērtību lielākoties nosaka to imūnsistēmas attīstība. Ja lauksaimniecībā neizmanto pesticīdus un slāpekļa minerālmēslojumu, augiem ir jāmobilizējas, jāaktivizē pašu aizsardzības mehānismi, un tas nodrošina visu veidu fenola savienojumu vairošanos augos. Tieši šie savienojumi nosaka, cik daudz antioksidantu būs augos. “Jo vairāk stresa augs piedzīvo, jo vairāk polifenolu tas ražo,” atzinusi Barselonas universitātes pētījuma vadošā zinātniece Rosa Lamuela.
Kas ir augu spēks?
Par polifenoliem, augu dabiskajiem antioksidantiem, pēdējā laikā radusies liela interese, jo šo vielu uzņemšana tiek saistīta ar samazinātu sirds un asinsvadu slimību un deģeneratīvo slimību risku, ieskaitot atsevišķus vēža veidus. Stenforda universitātes pētnieki, salīdzinot bioloģiski un nebioloģiski ražotu pārtiku, atzinuši, ka bioloģiski audzēti augļi un dārzeņi satur ievērojami vairāk polifenolu nekā nebioloģiskie. Palielinātais polifenolu daudzums ir saistīts ar augu dzīvi. Ja augam, tēlaini runājot, ļauj pašam cīnīties un piedzīvot lielāku stresu, tiekot galā ar insektiem, baktērijām, sēnītēm un citiem parazītiem, tas izaug stiprs un veselīgs, un tas nāk par labu arī mūsu veselībai. Turpinot pētījumus, zinātnieki atklāja šādu sakarību – jo vairāk augsnē organisko vielu un mazāk minerālmēslu, jo lielāka veidojas auga uzturvērtība
Augsne ir dzīvs organisms
Saskaņā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadlīnijām bioloģiskās saimniekošanas priekšnoteikums ir veselīga augsne, jo tikai veselīgā augsnē var izaudzēt veselīgus augus un iegūt veselīgu pārtiku. Augiem ir svarīgi, lai zemē mitinātos dažādas baktērijas, kas pārveido augsnes izejvielas tādā formā, kādu tie spēj izmantot. Augi savukārt gādā par citiem organismiem. Tie izstrādā cukurus un fermentus, kas nonāk augsnē un kalpo tiem par barību. Mākslīgie minerālmēsli šo dabisko līdzsvaru izjauc. Pesticīdi ne vien nogalina dažādās dzīvības formas un rada augiem nedabisku vidi, bet to pārpalikumi nonāk arī pārtikā un rada veselības problēmas.
Nesen ASV Vides darba grupa (VDG) izveidoja ziņojumu, kurā apkopoja datus par pārtikā atrastajiem pesticīdiem, un uz tā fona jaunākie pētījumi kļūst vēl biedējošāki. VDG ziņo, ka pesticīdu paliekas, turklāt arī tādu pesticīdu, ko aizliegts izmantot lauksaimniecībā, atklātas 68% pārbaudīto pārtikas produktu paraugu. Īpašu satraukumu rada fakts, ka arī bērnu pārtikā konstatēta fosfororganisko savienojumu klātbūtne.VDG izdotajā Patērētāju rokasgrāmatā uzskaitīti ar pesticīdiem visvairāk piesārņotie pārtikas produkti. Saraksta augšgalā ir āboli, tiem seko selerija, paprika, persiki, zemenes, nektarīni, vīnogas, spināti, lapu salāti un gurķi. Tīrais desmitnieks – augļi un dārzeņi ar vismazāko mākslīgo ķimikāliju sastāvu – ir sīpoli, saldā kukurūza, ananass, avokado, kāposti, saldie zirņi, sparģeļi, mango, baklažāni un kivi.
