Kad ēdiens kļūst par labāko draugu... Uzzini, kā ar to cīnīties

Mūsdienās lielākā daļa cilvēku vairs neēd tikai tādēļ, lai apmierinātu izsalkumu. Tiek ēsts, skatoties kino un televizoru, ikreiz, kad kādam kolēģim ir dzimšanas diena, kā arī gandrīz visos sabiedriskajos pasākumos. Ja to dara ar baudu un ar mēru, visticamāk, nekāda lielā skāde nodarīta netiks. Diemžēl bieži vien ēdiens tiek izmantots, lai samazinātu stresu un gūtu mierinājumu, kā arī – uztverts kā atlīdzība. Šādā gadījumā ar ēšanu cilvēks mēģina risināt emocionālas problēmas, kuras, protams, tādā veidā atrisināt nav iespējams. Vēl vairāk – pēc brīža esošajām problēmām pievienojas arī vainas apziņa par pārēšanos. Ja šāda emocionāla pārēšanās gadās regulāri, arī liekais svars nav tālu jāmeklē. Taču svarīgi ir saprast, ka šādā veidā iegūtos liekos kilogramus nevar zaudēt ar kādu diētu. Protams, to var darīt, bet tas nebūs labākais risinājums. Ja problēma ir emocionāla, tad jāstrādā ar emocijām! Jāmācās noteikt tos faktorus, kas liek sniegties pēc kārtējās uzkodas, un jāmēģina reaģēt uz tiem citādi, nevis ēdot.

1) Vai tu ēd krietni vairāk tajos brīžos, kad jūties satraukta un esi stresā?

2) Vai tu ēd arī tad, kad nejūti izsalkumu un vēders ir pilns?

3) Vai tu ēd, lai justos labāk, piemēram, esot satraukta, dusmīga, garlaikota?

4) Vai tu sevi kādreiz atalgo ar ēdienu?

5) Vai tu regulāri pieēdies tā, ka vēders, šķiet, ir pārbāzts?

6) Vai ēdiens tevī rada drošības izjūtu, proti, vai jūties tā, it kā ēdiens būtu tavs draugs?

7) Vai reizēm garda ēdiena priekšā jūties bezspēcīga un nespēj sevi kontrolēt?

Ja uz kādu no jautājumiem atbildēji ar “jā”, tev piemīt nosliece uz emocionālu ēšanu.

Pirmais solis, lai tiktu galā ar emociju apēšanu, –

. Tās var būt konkrētas situācijas, vietas vai sajūtas, pārsvarā saistītas ar negatīvām emocijām, taču ne vienmēr. Pozitīvas emocijas –sevis atalgošana par mērķa sasniegšanu, brīvdienu pienākšana vai kāds cits priecīgs notikums – arī var izsaukt emocionālu pārēšanos. Viens no biežākajiem šādas neapzinātas pārtikas uzņemšanas cēloņiem, protams, ir stress. Stresa ietekmē ceļas kortizola līmenis, un tas veicina kāri pēc sāļiem, saldiem un trekniem produktiem – tādiem, kas sniegtu enerģiju un baudu. Vēl diezgan bieži ēdiens tiek izmantots, lai apspiestu nepatīkamas emocijas – dusmas, bailes, bēdas, kaunu, vientulību un necieņu pret sevi. Ēdiens palīdz uz brīdi nedomāt par nepatīkamajām sajūtām, tās šķietami apēdot.

Arī garlaicība un iekšēja tukšuma sajūta ir diezgan spēcīgi faktori, kas tiek minēti saistībā ar ēšanu emociju iespaidā. Regulāra bezdarbība un neapmierinātība ar dzīvi var izraisīt nopietnus ēšanas traucējumus. Sava loma ir arī bērnībai. Ja vecāki vai vecvecāki mēdza tevi atalgot ar saldu našķi vai nopirkt saldējumu brīžos, kad biji bēdīga, tas var ietekmēt tavu uzvedību arī pieaugušā vecumā. Tu vienkārši turpini darīt tāpat.

Visticamāk, kādā no situācijām pazini sevi, bet, lai precīzi noteiktu, kas izraisa emocionālo ēšanu tieši tev, ieteicams rakstīt savu sajūtu dienasgrāmatu. Katru reizi, kad pārēdies, pieraksti savas sajūtas un padomā, kas tieši tās izsauca. Pēc laika, paskatoties ierakstos, varēsi secināt, kas tieši tev liek nekontrolēti pārēsties.

Nākamais solis –

. Ja pārēšanās iemesls ir depresija vai vientulība, labāk piezvanīt kādam, kas spēj uzlabot tavu omu. Vai, ja komunicēt nekārojas, pastaiga ar suni ir gandrīz tikpat labs variants (ja nav sava, pastaigā izvest var kaimiņu suni vai patversmē mītošos). Garlaicība ir viens no izplatītākajiem cēloņiem, kāpēc sievietes apēd vairāk, nekā gribētu. Noderīgi atrast jaunu hobiju, lasīt grāmatas, skatīties seriālus un filmas (bez uzkodām!) vai vienkārši doties ārpus mājas, tādējādi novēršot kārdinājumu kaut ko apēst virtuvē. Arī satraukums bieži vien ir grūtību cēlonis kontrolēt ēšanu. Tādā gadījumā pamēģini to izlikt fiziskās aktivitātēs, dziedot un dejojot pie kādas sirdij tuvas dziesmas vai vienkārši plaukstā mīcot stresu samazinošu bumbiņu. Ja ir nogurums, palutini sevi ar karstu vannu un siltu tēju vai iededz kādu smaržīgu sveci un, skatoties ugunī, vienkārši atslābinies. Šie ir tikai daži piemēri, kā pabarot savas emocijas bez ēdiena iesaistīšanas. Trešais ieteikums, kas noteikti palīdzēs, –

. Lai arī sākumā tas var šķist neiespējami, jo vienīgais, par ko spēj domāt, ir ēdiens un kā to ātrāk notiesāt, pamazām pauze iemācīs no pārēšanās izvairīties. Vēl vari mēģināt treknā ēdiena vietā izvēlēties veselīgas uzkodas un tādā veidā nomākt apetīti.

Tātad – kad tev rodas maldīgā sajūta, ka ēdiena priekšā esi bezspēcīga un ēdiens ir visu tavu problēmu cēlonis, atceries – tā nemaz nav. Tev tikai jāiemācās tikt galā ar savām emocijām.