C hepatīts - vai drīzumā epidēmija Latvijā?
C hepatīts ir viena no bīstamākajām ārstējamām slimībām pasaulē, ar kuru Latvijā slimo ap 50 000 cilvēku. Ar pēdējos gados izstrādātājām zālēm pacienti tiek izārstēti 80%-98% saslimšanas gadījumu, taču 2017. gadā budžetu šo zāļu kompensācijai plānots samazināt par 1.5 miljoniem eiro. 2015. gadā tika konstatēti 1789, savukārt 2016. – 1808 jauni hroniska C hepatīta saslimšanas gadījumi. Latvijā ir visaugstākais C hepatīta pacientu skaits Baltijā – 2% valsts iedzīvotāju.
C hepatīts ir ar asinīm pārnēsājama slimība, kurai ir ļoti plašs inficēšanās riska faktoru spektrs un smaga ietekme uz veselību, radot smagus aknu bojājumus, kas var novest līdz aknu cirozei un vēzim. Ilgu laiku Latvijā bija pieejamas ārstēšanas metodes, kuras izārstēja tikai aptuveni pusi no pacientiem, un radīja smagas blakusparādības, kas būtiski samazināja pacientu dzīves kvalitāti. Lai gan Latvijas veselības aprūpes sistēmā tika iekļauti 2 jauni un ļoti efektīvi medikamenti, to izmaksas ir augstas.
2015. gadā Latvijā notika pozitīvs pavērsiens C hepatīta apkarošanā – ministra Gunta Belēviča vadītā Veselības ministrija virzīja priekšlikumu par pilnībā valsts kompensētām jaunajām C hepatīta zālēm, kopējam budžetam visa veida C hepatīta zāļu kompensācijai sasniedzot 6.6 miljonus eiro. 2016. gadā tika pierādīts, ka finansējuma pieaugums un kompensācijas apjoms ļāva pacientiem iegūt zāles, kuras no 80% līdz 98% gadījumu slimību pilnībā izārstēja. Savukārt 2017. gada budžetā paredzēts par 1.5 miljoniem eiro mazāks finansējums, kas nozīmē, ka pie efektīvām ārstniecības metodēm tiktu daudz mazāk pacientu. Veidojas situācija, kurā pēc veiksmīgiem ārstēšanas rezultātiem tiek samazināta iespēja tos turpināt.
Eiropas Savienība nākusi klajā ar lēmumu C hepatītu iznīdēt visā Eiropā līdz 2030. gadam. Šo apņemšanos pieņēma ar Latvija, un pie iepriekšējā gada finansējuma C hepatīta ārstēšanai Latvijā pastāvēja varbūtība, ka tas būtu iespējams, taču pie 1.5 miljonu eiro samazinājuma to izdarīt, visticamāk, nav iespējams. Ilgtermiņā neārstēta slimība pārvēršas aknu cirozē un aknu vēzī. C hepatīts ir iemesls lielākajai daļai šo slimību gadījumu, un to rezultātā nepieciešama aknu transplantācija, kas Latvijā netiek veikta. Jaunās paaudzes zāles slimību ļauj pilnībā izārstēt 6-12 nedēļu laikā, taču nākamajā gadā to atļauties varēs daudz mazāk cilvēku, nekā pērn.
Tiek lēsts, ka galvenie C hepatīta riska faktori Latvijā ir ārstniecības pakalpojumi (26% inficēšanās gadījumu), narkotiku lietošana (20%), dzimumkontakti (19%), citi (10%), savukārt 25% gadījumu inficēšanās iemesls nav zināms. Ņemot vērā plašo inficēšanās iespēju spektru, slimības neārstēšanas gadījumā saslimušo skaits būtiski pieaug. Ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā Latvijā saslimušo skaits ir palielinājies un C hepatīta nēsātāji savu saslimšanu var neapzināties vairākus gadus, pastāv nopietns risks, ka valstī iestāsies C hepatīta epidēmija, kura smagi ietekmētu Latvijas sabiedrības veselību plašā mērogā.
Kamēr tādās valstīs kā Beļģija, Vācija, Lielbritānija un Francija C hepatīts skar mazāk nekā procentu no visiem iedzīvotājiem, Latvijā tas sasniedz 2 procentus, kas arī ir lielākais saslimušo skaits Baltijā. Lielākā daļa Eiropas valstu pašlaik jau ir pārgājušas uz jaunākajām C hepatīta ārstēšanas metodēm, aizvietojot vecās, neefektīvās, kā arī noņēmušas ierobežojošo limitu pacientu skaitam, kuriem tās ir pieejamas, taču Latvija ar šādiem lēmumiem joprojām iepaliek.
Atbilstoši plānotajam budžeta samazinājumam daudz Latvijas iedzīvotāju, kas slimo ar C hepatītu ir neziņā, vai viņiem valsts kompensētās jaunās paaudzes zāles būs pieejamas. Tāpat neziņā paliek Latvija – vai nākamo desmit gadu laikā valstī šī slimība tiks efektīvi apkarota vai paņems arvien vairāk cilvēku dzīvību.
